Indiešu nesen pārdēvētie dažu lielpilsētu angliskie nosaukumi arī ieguva šo pilnīgi nevajadzīgo izskaņu. Mumbai kļuva par Mumbaju un Čennai par Čenaju, jo citvalodu īpašvārdos tiek iznīdēti arī dubultlīdzskaņi, izņemot dažus.
Indiešu nesen pārdēvētie dažu lielpilsētu angliskie nosaukumi arī ieguva šo pilnīgi nevajadzīgo izskaņu. Mumbai kļuva par Mumbaju un Čennai par Čenaju, jo citvalodu īpašvārdos tiek iznīdēti arī dubultlīdzskaņi, izņemot dažus.
Foto – AFP/LETA

Ko spēj daudzās valodnieku komisijas? 14

Paldies “Latvijas Avīzes” redakcijai, ka tā ir nodrukājusi Valtera Nollendorfa rakstu “Noziegums, ko Annai izdarīja vietvārdu komisija“.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Viņš ļoti savlaicīgi uzsver, ka “dzīvojam atvērtā, mainīgā pasaulē, protam vai visas pasaules valodas, un mums ar šo pasauli jāsadzīvo”. Rakstā tādēļ tiek runāts ne tikai par latviski nepareizi atveidoto ASV vietvārdu rakstību, bet par pārveidotajiem citvalodu īpašvārdiem vispār, kas man ir liela problēma. Ja nav, piemēram, skaidrs, kā latviski jāraksta un jāizrunā īstā amerikāņa – ievērojamā baltista vāciskais uzvārds 
Schmalstieg, tas ir slikti, bet, ja diženais indietis Gāndhī ir kļuvis par indietim neko neizsakošo Gandiju tad, kad mums jau bija autoritatīvi valodnieki atšķirībā no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Gandhi vārda lietošanas, tas patiesi ir valodniecisks noziegums vai ne ar ko neattaisnojama un nevajadzīga vardarbība pret katram cilvēkam dārgo tā vārdu.

Un tāda pati vardarbība ir paveikta ar kaut kādu neatrodamu dekrētu laikam pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad tika likvidēta ar burtu h apzīmētā indiešu alfabētu skaņa burtos kh, gh, th, dh un dažos citos. Uz manu, tad arī vairāku kolēģu vārdā izteikto protestu saņēmu īsu, bet izsmeļošu atbildi: “Vai tad latvietis kaut ko tādu var izrunāt?” Bet šajā gadījumā mainās priekšvārdu vai uzvārdu nozīme, kas nereti ir tulkojami tāpat kā citās valodās, un godājama apzīmējuma vietā var atklāties lamuvārds. Ir pieņemts pat Latvijas Ministru kabineta lēmums par to, ka dažās valodās īsais i īpašvārdu galotnēs ir jāraksta bez latviskajiem -ij vai -ija. Kāpēc to nevar attiecināt uz visām valodām, kas lieto latīņu alfabētu? Kāda vajadzība ir no valodas “bānglā” (bengāļu) lietot ļoti attālināto vietvārdu “Bengālija” – Indijā, pasaulē un vēl Latvijā izcilā Tagores darbu tulkotāja no angļu valodas Kārļa Egles laikā bija “Bengāle”. (Atgādināšu, ka tagad ir valsts Bānglādeša). Indiešu nesen pārdēvētie dažu lielpilsētu angliskie nosaukumi arī ieguva šo pilnīgi nevajadzīgo izskaņu. Mumbai kļuva par Mumbaju un Čennai par Čenaju, jo citvalodu īpašvārdos tiek iznīdēti arī dubultlīdzskaņi, izņemot dažus. Par nepieciešamību sākt kaut kādu sakustēšanos citvalodu īpašvārdu latviskajā rakstībā esmu runājis gandrīz ar visu dažādo komisiju vadību, publicējis rakstus. Svešvalodu fakultātes Orientālistikas katedra jau pasen pieņēma lēmumu, ka mēs rakstīsim Austrumu valodu īpašvārdus tā, kā to uzskatām par pareizu, un ar to iepazīstinājām vienas svarīgas komisijas vadību. Bet nekas nenotiek. Lietuvieši jau ir sākuši šajā lietā kaut ko darīt, jo arī viņu valodā ir noticis tas pats.

CITI ŠOBRĪD LASA

1833. – 1852. gadā izcilais vācu valodnieks Francs Bopps pa daļām izdeva savu galveno darbu “Sanskrita, senpersiešu, grieķu, latīņu, lietuviešu, gotu, senslāvu un vācu valodu salīdzināmā gramatika”. Un lietuviešu valoda bija starp tām dažām, kurās tika atrastas senākas formas nekā sanskritā un sanskrits tika gāzts no senākās indoeiropiešu valodas troņa, pirms Turcijas vidienē tika atrastas īstās senākās. Arī mūsdienās starptautiskajā vēsturiskajā un salīdzināmajā valodniecībā lietuviešu valodai ir svarīga vieta. Valodnieku atklājumi ātri atrada dzirdīgas ausis Latvijā, un deviņpadsmitā gadsimta otrā pusē indiešus prese bieži nodēvēja par brāļiem. Diemžēl nesekoja mūsu bibliotēkās gulošo izcilo indologu grāmatu studēšana un mēģinājumi apgūt ļoti svarīgo sanskritu. Varbūt šis arhaisms izpaužas arī tagad mūsu izteiktā vēlmē sev stipri pielāgot citas valodas to īpašvārdu latviskā rakstībā, maz pacenšoties pašiem arī tām mazliet pielāgoties.

Viktors Ivbulis