Grāmatu tirgū sīva cīņa par lasītāju 5
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft
Jo vairāk lasīsim labas grāmatas un mācīsimies no tām, jo labāk un interesantāk dzīvosim, diemžēl statistika liecina, ka mēs to nemaz nevēlamies.
Grāmatu izdevēji norāda, ka grāmatniecību nevar vērtēt tikai pēc ierastajiem finanšu nosacījumiem: bilance, rentabilitāte, peļņas/zaudējumu aprēķins. “Šie skaitļi ne vienmēr skaidri parāda katra konkrēta uzņēmuma “veselību”, jo daļa grāmatu, kas, pēc grāmatvedības datiem, skaitās pārdoti, patiesībā atrodas grāmatnīcās un var kādā jaukā dienā atceļot atpakaļ uz izdevniecības glabātavu. Savukārt reālos pārdošanas datus grāmatnīcās pircēji var vien minēt, aplūkojot lielāko tīklu iknedēļas un ikgadējos topus – atšķirībā no lielajām Eiropas valstīm pie mums neviena neatkarīga organizācija tos sistemātiski neapkopo,” saka SIA “Jāņa Rozes apgāds” valdes locekle, izpilddirektore Renāte Punka. Izdevēji atzīst, ka savā ziņā tā ir komercinformācija, tomēr objektīvi skaitļi un to salīdzināšana ar dažādām izmaksām un ieņēmumu iespējām citās nozarēs, iespējams, ļautu skaidrāk saprast, kāpēc grāmatniecība Eiropā ir viena no tā sauktajām saudzējamām nozarēm, un pārliecināt par to arī Latvijas valdību. Diemžēl neizskatās, ka Latvijas izdevēji to vēlas, liecina sniegtās atbildes.
Gada pārskati…
“Šā gada rādītājus būs interesanti vērtēt ar lielāku laika distanci – pirms eiro ieviešanas bijām nedaudz satraukušies, jo lats bija tik vērtīgs, ka jaunajā valūtā psiholoģiski dārgākas šķiet arī lietas, kurām objektīvi cenas ir mainītas saskaņā ar oficiāli noteikto kursu. Taču šķiet, ka pamazām pircēji sāk pierast, un tie, kuriem lasīšana ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, turpina lasīt,” tā R. Punka.
SIA “Izdevniecība RaKa” izdod galvenokārt drukāto produkciju – mācību grāmatas, darba burtnīcas, darba lapas. Izdevniecībai ir arī elektronisko izdevumu grāmatnīca. 2013. gads izdevniecībai raksturīgs ar apgrozījuma samazinājumu aptuveni par 8% un peļņas kāpumu. “Mācību grāmatu izdevniecību specifika – daudzas mācību grāmatas ražo vienreiz un pārdod vairākus gadus. Un kā visā grāmatniecībā – pārdotās grāmatas veido ekonomisko pamatu jaunu radīšanai. Jo izdevniecībai ir vairāk naudas, jo ilgāk tā var atļaut autoriem darboties. Mūsu tirgu vairāk nosaka valsts izglītības politika un demogrāfija nekā kopīgās tendences izdevējdarbībā,” skaidro SIA “Izdevniecība RaKa” galvenais redaktors Vilnis Purēns. Uz šo faktoru norāda vēl viens spēlētājs mācību literatūras un palīglīdzekļu nišā – izdevniecība “Lielvārds”. “Mūsu ieņēmumi ir tieši atkarīgi no mūsu klientu – izglītības iestāžu – rocības. Diemžēl finansētāju attieksme pret mūsu klientiem nekad nav izcēlusies ar dāsnumu un prognozējamību. Ilgtermiņā par izglītību atbildīgo institūciju politika vērtējama kā tuvredzīga. Tāpēc ceru, ka publiskie paziņojumi par izglītības īpašo nozīmi ekonomikas attīstībā no vārdiem rezultēsies darbos,” saka “Lielvārda” vadītājs Aivars Gribusts.
Skatās ar aizdomām
To, ka tirgū notiek sīva cīņa par katru lasītāju un katru eiro, apliecina tirgus līdera – “Zvaigzne ABC” – izvairīšanās komentēt publiski pieejamos uzņēmuma finanšu datus, aizbildinoties ar komercinformāciju. Izdevniecības īpašniece Vija Kilbloka norāda, ka AS “Lauku avīze” izdod ne tikai laikrakstu “Latvijas Avīze” un virkni žurnālu, bet arī plašu grāmatu klāstu. Tādējādi “Zvaigzne ABC” vadība, atsaucoties uz virkni normatīvo tiesību aktu, aizbildinās ar iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem un “piedraud”: “Šajā konkrētajā situācijā arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 9. nodaļu SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” vērsīsies Konkurences padomē, lai saņemtu pilnīgu informāciju par tirgus dalībnieku tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (žurnālistu tiesībām uzdot jautājumus un saņemt atbildes, veidojot publikāciju “Latvijas Avīzei” par grāmatu izdevniecībām. – “LA”).”
Tikmēr “Lauku avīze” nemaz neslēpj savas ambīcijas grāmatu izdevējdarbībā. “Notiek izaugsmes ceļš. Paplašinām gan lasītāju loku, pievēršoties arī bērnu auditorijai, gan izdoto grāmatu nosaukumu klāstu. Pērn izdoto grāmatu nosaukumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par vairāk nekā 10%, šogad pieauguma dinamika saglabājas,” saka izdevniecības “Lauku avīze” direktore Evija Veide. Turklāt izdevniecība gan praktiskās, gan oriģinālliteratūras izdevējdarbībā izvēlējusies vairāk vadīties pēc principa “Ražots Latvijā”. Izvēle nes panākumus, piemēram, U. Neiburga grāmata “Dievs, Tava zeme deg! Latvijas Otrā pasaules kara stāsti” atrodama visvairāk pirkto izdevumu TOP 10 augšgalā, tostarp arī “Zvaigznes ABC” grāmatnīcās.
Mazie metieni “iegriež”
Jo mazāki metieni, jo vairāk par grāmatu jāmaksā pircējam, jo lielāks risks, ka tirāža beigsies un kārotā grāmata tā arī paliks nenopirkta. “Mazie metieni ir problēma gan no mārketinga viedokļa, gan arī no izmaksu viedokļa,” saka SIA “Jāņa Rozes apgāds” pārstāve R. Punka. Arī izdevniecība “Pētergailis”, kuras produktu portfelī 50 – 75% īpatsvaru veido mācību literatūra, atzīst, ka, lai gan šogad apgrozījums aug, peļņa un tirāžas ir nedaudz samazinājušās, daudzas ir līdz 1000 eksemplāriem. Izdevēji atzīst, ka lasītkāri veicināt izdevējiem vieniem pašiem nav pa spēkam – grāmatas prestižs un vērtība jāceļ ir visiem kopā, sākot ar katru ģimeni, skolu un bibliotēku. Jāpiedalās arī pašiem autoriem.
Autortiesības
Lai gan aptaujātie grāmatu izdevēji norāda, ka Latvijā nav problēmu ar autortiesībām, kas attiecas uz autoriem, kuri tieši strādā ar izdevniecībām, kopumā autortiesību jomā nepilnību netrūkst. “Problēmas rada mācību izdevumu kopēšana, ko masveidā veic skolas. Daudzi skolotāji pat neapzinās, ka arī mācību materiāliem ir autori. Patlaban ir izveidota organizācija, kas centīsies iekasēt autoratlīdzību arī no kopēšanas. Citās Eiropas valstīs ir tāda pieredze,” norāda SIA “Izdevniecība RaKa” galvenais redaktors V. Purēns.
