Ko spējām, to izdarījām. Saruna ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti 4
Pirms jaunā mācību gada sākuma saruna ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti.
– Ko svarīgi zināt skolēniem, skolotājiem, vecākiem, sākot jauno mācību gadu?
I. Druviete: – Attiecībā uz pedagogiem galvenās pārmaiņas saistītas ar darba samaksu. Var jau teikt, ka tas ir tikai piliens jūrā, tomēr no jaunā mācību gada skolotājiem būs gan lielāka pamatalga, gan piemaksa par kvalitāti un papildus veicamajiem darbiem. Minimālā pedagogu darba samaksas likme augs no 395 līdz 420 eiro. Līdz ar to augs arī piemaksa par kvalitātes pakāpēm, bet piemaksai par papildus veicamajiem pienākumiem būs jābūt ne mazākai par 40 procentiem. Iepriekš bija noteikts, ka tā var būt līdz 40 procentiem. Protams, ka skolotāja darbs joprojām nebūs pienācīgi materiāli novērtēts, tomēr nebūtu arī pamata apgalvot, ka nekas nav darīts. Kas bija mūsu iespējās, ir izdarīts.
– Jau ierastas skolotāju sūdzības, ka, sākot mācību gadu, nezina, cik pelnīs. Dažkārt pat aizkavējās septembra algu izmaksa, jo mērķdotācijas skolotāju algām gada pēdējiem trim mēnešiem starp pašvaldībām sadalīja tikai tad, kad mācību gads jau sākās. Šogad dotācijas valdība sadalīja augusta vidū. Vai tas nozīmē, ka skolotājiem, darbu sākot, beidzot būs lielāka skaidrība par atalgojumu?
– Tā vajadzētu būt. Jau augusta vidū naudu pārskaitīja izglītības pārvaldēm un tās bija gatavas pēc datiem, kas bija par skolēnu skaitu uz 27. maiju, sadalīt šo finansējumu tālāk pa skolām. Mums pavasarī pārmeta, ka ministrija nezina, cik septembrī būs skolēnu. Bet nevienā valstī pat visgudrākais speciālists nevarētu prognozēt, kādas būs bērnu skaita izmaiņas no maija līdz septembrim. Kā rāda pieredze, šī starpība var būt pat līdz 3000. Mēs nezinām, cik bērnu emigrēs un cik reemigrēs. Problēmas rada arī tālmācības programmas. Vakarskolas vispār nevar prognozēt, kāds būs audzēkņu skaits. Bērnus skaita pašvaldības, ministrija datus tikai apkopo, bet arī pašvaldības maijā nav gatavas prognozēt skolēnu skaitu septembrī. 2. septembrī skolēnus saskaitīs, un šie dati būs pamats, lai aprēķinātu pedagogu algas no nākamā gada janvāra. Vecākiem vēlreiz jāatgādina, ka, jau sākot no pagājušā mācību gada, viņiem jāiegādājas tikai individuālas lietošanas mācību līdzekļi. Ceru, ka šajā gadā būs mazāk pārpratumu par to, kas tie ir. Mācību grāmatu iegādei piešķirti 18,90 eiro uz skolēnu. Tas ļaus skolu bibliotēkām atjaunot mācību grāmatu klāstu. Nozīmīgs jauninājums ir tas, ka jau no 1. klases tiks mācīta pirmā svešvaloda – angļu valoda. Ir aktualizēti vairāku mācību priekšmetu standarti – piemēram, sociālajās zinībās. Valsts ģimnāzijām dota lielāka patstāvība mācību priekšmetu un stundu skaita izvēlē. Ir nostiprinātas iespējas mazākumtautību skolām pašām veidot stundu plānu. Tomēr noteikts arī, ka ne mazāk kā 40 procentiem stundu laika mācībām jābūt latviešu valodā vai bilingvāli. Vairāk pievērsīsimies diagnosticējošiem darbiem. Paredzēts lielāks atbalsts reemigrējušiem bērniem, kuriem jau nākamajā mācību gadā varēs palīdzēt skolotāju palīgi.
– Kas viņus algos?
– Vajadzīgā summa nav liela – ap 400 000 eiro. Pašreiz strādājam esošā budžeta ietvaros. Reemigrējušajiem bērniem paredzētas individuālas latviešu valodas mācību stundas, kur bērnam palīdzēs apgūt vielu, kas bijusi stundā.
