Ko tu raudi, pulkstentiņ! Egila Līcīša reportāža 5
Temats par pulksteņa grozīšanu, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku, ir ērti apcerējams vīriešu nopūtu namiņā un sieviešu ķemertiņā, kur bieži prātā ienāk domas par mūžību.
Pulkstenis līdz ar ledusskapi un gaļas mašīnu noteikti pieder latviešu nozīmīgākajiem praktiski lietojamiem sadzīves priekšmetiem. Kaut laiks ir mēma matērija, to atdzīvina un personificē, kad saka – laiks lido vai laiks velkas kā bruņrupucis. Māņticīgākie ir pārliecināti, ka eksistē kā dievība Hronoss, tā Laika vecis, grauzējs, kurš mājo miega peles alā. Un divreiz gadā visa tauta nodalās divos nesamierināmos lēģeros. Vieni – laika laidēji – pieturētos pie esošās kārtības, kad ceijeris kāpelē turpu šurpu. Otri – laika stopotāji – sunījas, ka pārregulēšana ir cilvēku spīdzināšana, un pēdējie strīdus ābolu nonesuši uz Saeimu, lai zibensātrumā pārtrauktu laika rata grozīšanu.
Iniciatori pāri par 10 000 parakstījušos vārdā Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas deputātiem instruktāžā ieteica divas pārmaiņas vienlaikus. Pirmo – pārcelt Latvijas laika zonu uz GMT+3, kas sakrīt ar Maskavas joslu. Rādītāju pārbīdīšanu ES direktīva neliedzot veikt, zonu maiņa neesot nekas nelokāms kā Griničas nulltais meridiāns. Otrs – izbeigt pāreju uz ziemas laiku, visu gadu paliekot vasaras laikā. Stundeņa tramdīšanu vissliktāk izjūtot mazi bērni, kuri reaģējot ar čīkstēšanu un nepielāgojoties nedabiskam dzīves ritmam, kā arī vecīši un sirdzēji ar hroniskām saslimšanām, kuru kaites topašubrīd tā saasinās, ka šiem liekas – nupat ir bez piecām divpadsmit. Arī pārējie mierīgie iedzīvotāji cieš stresu, mazinās darbaspējas, un ik pavasari, rudeni ir īpašas reizes, kad socioloģijas zinātņu doktoru Freimaņa un Kaktiņa aptaujātie neizgulējušies sevišķi neciešami lamā valdību un necer nekādu progresu nākotnē. Elektrības ietaupījums ir štrunts, bez tam vasarās par ātru iestājas tumsa, kas apgrūtina āra aktivitātes. Nepieciešams pagarš adaptācijas periods, kamēr sanervozējušies organismi nomierinās un atslābst.
Varbūt neesam strikti paradumu ieturētāji kā angļi ar five’ō’clock tea rituālu, tomēr katram ir sava uts. Ir pacienti, kam dakteris uzdevis ēšanu ne minūti nepārkāpjamā stundā, un ir tādi, kuri raduši ķerties pie vēdera atvieglošanas pēc hronometra noteiktā agrumā. Kādam velk uz sīmani pusnaktī, bet samaitātā laika dēļ pūces mehānisms saniķojas un viņš pret savu gribu pārtop par prātā jukušu cīruli. Laulības dzīvē pazīstama lieta veikt vīra pienākumu un likt dzīvesbiedrēm trūkties kā sievām katru vakaru akurāt tad, kad izskanējušas Lauras Vondas vadītās “Panorāmas” atvadu taktis un Rīmenis ielasījies sporta jaunumos. Tas ir viens moments, un cauri ir, jo vēl jāpagūst uz meteo ziņām. Pieskaitiet nestundā slauktu govju maušanu, pulksteņu ar dzeguzi, smilšu un torņa pulksteņu, ūdens ciparnīcu īpašnieku raizes, konvertītu islāmticīgo sašutumu par piecreiz dienā lūgsnu pārcelšanu – īsi sakot, var celties ārkārtēju protestu vilnis un terorakti.
Tautas kalpi pagaidām cieta klusu, bet jau staroja kā laimīgie, kas stundas neskaita. Ka tevi divi deviņi! Te būs tiktak runāšanas svētki, fantastiska iespēja karstām debatēm, jo laikrādi taču viņi pazīst no viens līdz divpadsmit kā savus piecus pirkstus! Viens gribēs dzīvošanu pēc Kremļa kurantu zvana, otrs aicinās ievērot Mekas un Medinas kalendāru, trešais skaitīšanu pēc Sodomas un Gomoras laika.
Diemžēl pulkstentiņam tek gaužas asaras. Deputāti atkal nozaguši iespēju pieņemt labu likumu, jo konsultēsies ar ministriju klerkiem un darba devējiem. Ko jēdz ieteikt mazkustīgi kantoristi! Kāpēc pie galda neielūgs minētos hroniskos vājniekus, mazos bērnus, ko ietekmē pārgrozības, kālab neuzaicina lopārstu, cilvēku mediķi, paranormālo parādību pētnieku un “Rolex” pārstāvjus – speciālistus!
Laiks rādīs, vai tiešām atkal viss tiks salaists dēlī. Ticamākais, ka paliksim pie atpalicējām tautām, kas mostas ar gaiļiem un iet gulēt reizē ar vistām.
