Kokteilis
Mīli

Ko un kāpēc mācīties pēc 45 vecuma sasniegšanas. Noderīgi padomi 0

Foto – Fotolia

Vecums un kompetences
Noskaidrojies, ka cilvēka kompetence dažādā vecumā neattīstās vienmērīgi. Šķiet, jo cilvēks vecāks un ilgāk strādā savā profesijā, jo augstākai jābūt viņa kompetencei, rezultātiem – labākiem, panākumiem – lielākiem. Taču tā notiek tikai ar dažu profesiju pārstāvjiem. Iespējams, tikai dažās mākslas jomās: glezniecībā, mūzikā, tēlniecībā, literatūrā, daļēji režijā, amatniecībā, cīņu mākslās, un arī tikai tad, ja cilvēks nemitīgi strādā un cieši iesaistās reālajā industrijā.

Visās pārējās profesijās vērojama pilnīgi cita aina: augstākais kompetences līmenis tiek sasniegts laikā starp 30 un 40 gadiem. Tad cilvēki aktīvi iesaistās reālos projektos un mazākā mērā nodarbojas ar vadīšanu.

Sasniedzot 40 gadu vecumu, daudzi praktisku profesionālo darbību nomaina pret vadību, tas neizbēgami samazina profesionālo kompetenci. Daudzi 30-35 gadu vecumā izveido savu biznesu, kļūst par pašnodarbinātajiem, tā rezultātā nākas nodarboties ar mārketingu, pārdošanu, uzskaiti, biznesa organizēšanu. Profesionālajai izaugsmei atliek mazāk laika.

Individuāli kompetenču līmenis dažādos vecuma posmos ir ļoti atkarīgs no nozares. Dažās jomās, piemēram, programmnodrošinājuma izstrādē izmaiņas notiek tik strauji, ka augstākais kompetenču punkts tiek sasniegts 25 – 35 gadu vecumā un tālāk vairs strauji neaug, jo tehnoloģijās un darba metodēs notiek pārāk būtiskas izmaiņas. Savukārt citās izmaiņu ātrums ir lēnāks, tādēļ kompetenču maksimums tiek sasniegts apmēram 40-45 gadu vecumā, dažkārt ap 50 gadu vecumu.

Taču tā vai citādi, ļoti daudzi cilvēki, kas ir vecāki par 45, 50 vai 55 gadiem, saskaras ar nopietnu problēma: viņi ir nomainījuši daudzas profesijas, taču tās visas lielākā vai mazākā mērā ir novecojušas. Šādi cilvēki dzīvo zināmās ilūzijās. Viņi turpina domāt, ka joprojām ir konkrēto nozaru profesionāļi. Salīdzinājumā ar iesācējiem diletantiem – jā, protams, taču viņu prasmes vairs neatbilst šodienas tirgus prasībām.

Tas nozīmē – atpakaļ uz skolu! 45, 50, 55, 65 gadi – arī šajā vecumā var un vajag apgūt jaunu profesiju, atklāt jaunus horizontus un iespējas. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Kāpēc mācīties?

Vispirms sliktās ziņas
Ja tu neesi profesionāli pieprasīts, tad nākotnes perspektīvas nav patīkamas. Vari turpināt darboties pie arvien vienkāršākiem procesiem un, visticamāk, desmit līdz piecpadsmit gadu laikā tiksi atlaists. Tev būs grūti un teju neiespējami konkurēt ar jaunākiem cilvēkiem, kuriem būs vien 35-45 gadi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka roboti tiek pielietoti arvien plašāk. Tāpēc mēs turpmāk neapspriedīsim, kāpēc nepieciešams mācīties – tas ir acīmredzami.

Labās ziņas
1. Dīvaini, bet cilvēki ar vecumu nekļūst dumjāki, bet gan gudrāki. Tas ir pierādīts fakts. Tu spēj mācīties desmit līdz divdesmit reizes ātrāk, īpaši – apgūt kompleksus priekšmetus un jaunas prasmes. Jā, pusaudži apsteigs tevi datorspēlēs, taču viņi ne nieka nesapratīs sarežģītās koncepcijās, kuras tu intuitīvi izpratīsi uzreiz. Kāpēc? Tāpēc, ka tava erudīcija, spēja saredzēt kontekstu, operēt ar kategorijām un sasaistīt jēdzienus tieši šajā vecumā ir daudzkārt augstāka. Un turpmāk tā pieaugs, ja tu par to savlaicīgi parūpēsies.

2. Tu ātrāk lasi un, pats galvenais, – ātrāk saproti. Ja jaunam cilvēkam ir nepieciešami vairāki gadi, lai “iebrauktu” profesijā, tad tev vajadzēs vien dažus mēnešus, ja darīsi to vienlīdz intensīvi. Bieži vien cilvēki, kas ir vecāki par 45 gadiem, baidās mācīties, jo ir pieraduši domāt, ka tas ir ļoti ilgi. Bērni mācās ilgi, bet pieaugušie mācās 100 un 200 reižu ātrāk. Tagad vari nebaidīties.

3. Saskaroties ar jaunām zināšanām, tu ātrāk saredzi jaunas iespējas. Kāpēc? Tāpēc, ka iespējas ir pretstats problēmām, bet tu tās saredzi un atpazīsti ātrāk un labāk tieši tāpēc, ka tev ir dzīves pieredze. Iesācēju problēma ir tā, ka viņi ātri apgūst tehnoloģijas, bet viņiem trūkst zināšanu par dzīvi un nav izpratnes par problēmām. Tāpēc tev jaunas zināšanas sniegs desmit līdz divdesmit reizes vairāk iespēju, nekā jauniem cilvēkiem.

4. Tu atjauno smadzenes, un tās sāk darboties trīs līdz piecas reizes efektīvāk. Tāpēc, ka smadzenes tāpat kā jebkurš cits orgāns strādā jo labāk, jo biežāk to izmanto. Bet apmācības un jaunu problēmu risināšana ir labākais smadzeņu atjaunošanas veids.

5. Intensīva apmācība kardināli samazina vecuma demences varbūtību, par kuru līdz 40 gadiem domāt ir pāragri, bet pēc 55 gadiem – vēl nav par vēlu.

6. Jaunas mācības – tie ir jauni kontakti, horizonti, valstis. Bērni un sadzīves problēmas ir pagātne. Sākusies otrā jaunība – laiks atklāt pasauli, iegūt jaunas sajūtas un pieredzi. Viss tikai sākas. Sajūties atkal jauns, vēlreiz – skolas solā, atmet pieredzējuša cilvēka lomu, kas tevi ierobežo. Pieredze ir vajadzīga, lai palīdzētu, nevis ierobežotu izaugsmes iespējas.

Ko mācīties?
Kopējā pieeja balstās uz diviem vienkāršiem kritērijiem.

1.Kas tev patīk un aizrauj?
Bieži cilvēki pieļauj pirmo būtisko kļūdu. Tev patīk daudz lietu, kuras tu pārzini un ar kurām esi saskāries. Taču visa ir pārāk daudz. Ir lietas, kuras tu nezini un kuras, iespējams, interesētu tevi daudz vairāk. Lai nepieļautu šo kļūdu, ir vairāk jālasa dažādu nozaru izdevumus, jāapmeklē dažādus tādu nozaru pasākumus, ar kurām tu ikdienā nesaskaries.

Saistītie raksti

Otra būtiska kļūda: profesijas izvēle. Profesija ir tikai instruments, lai sasniegtu un īstenotu vēlmes un savus priekšstatus par panākumiem. Tāpēc sākumā ir jāizprot to panākumu un tās pieredzes bildīte, kuru tu vēlies iegūt. Kā izskatās loma, kuru tu gribi nospēlēt? Līdzko tu to sapratīsi, viss kļūs vienkāršāk arī ar profesijas izvēli.

2. Kam ir perspektīva un kas strauji attīstīsies tuvāko piecu līdz astoņu gadu laikā?
Apsvērums ir vienkāršs: apmācībām būs vajadzīgi pieci līdz septiņi mēneši, aptuveni septiņi līdz deviņi mēneši – ieiešanai nozarē un eksperta līmeņa sasniegšanai (atceries, tu to dari ātrāk nekā jauni cilvēki) un aptuveni piecus gadus būs neierobežots profesionālo, sociālo un finanšu spēju pieaugums. Pēc tam, visticamāk, notiks vai nu pāreja uz augstāku līmeni – vadību un biznesu, vai atkal darbības virziena maiņa.

Avots: “kefline.ru”

LA.lv