Latvijā
Politika

Ko valsts “pasūtīs” zinātnei 16


Zinātnieki Dr. Sc. Ing. Māris Puķe (centrā) ar kolēģiem Dr. Sc. Ing. Jāni Rižikovu un Mārtiņu Andžu (no kreisās) Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijā pēta bērza mizas pārpalikumu izmantošanu saplāksnī.
Zinātnieki Dr. Sc. Ing. Māris Puķe (centrā) ar kolēģiem Dr. Sc. Ing. Jāni Rižikovu un Mārtiņu Andžu (no kreisās) Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijā pēta bērza mizas pārpalikumu izmantošanu saplāksnī.
Foto – Valdis Semjonovs

Šodien Rīgas Juridiskajā augstskolā paredzēta diskusija par to, kā nākamajos četros gados būtu vispareizāk sadalīt zinātnei un pētniecībai paredzēto naudu.

“Jebkurš sabiedrības loceklis ir kompetents pieprasīt, lai valsts finansējums tiktu piešķirts prioritārām pētniecības jomām,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktore Agrita Kiopa. Par prioritārajiem pētījumu virzieniem nākamajos četros gados jau ir pieņemts lēmums – Ministru kabineta rīkojuma projekts jau gatavs. Tomēr vēl ir iespēja tos precizēt.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tiem atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad pētījumiem atvēlēšot jau 14 miljonus eiro. Tieši fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem prioritārajās pētniecības jomās tiks piešķirti 9,5 miljoni eiro gan nākamgad, gan arī tupmākajos gados.

Valsts finansējums zinātnei aizvien vairāk atpaliek no tā, kādam tam vajadzētu būt saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnēm – vajadzēja piešķirt 120,9 miljonus eiro, bet iedoti vien 52,7 miljoni. A. Kiopa uzskata: ja zinātnes pētījumi arī turpmāk tiks finansēti tikai no IZM budžeta, būtisks finansējuma pieaugums pētniecībai nav iespējams. Tāpēc turpmāk pētījumi būtu jāfinansē arī no citu ministriju budžeta. Piemēram, pētījumi vides un klimata jomā būtu jāfinansē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības budžeta, izpēte veselības aizsardzības jomā – no Veselības ministrijas maka utt. Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai tā ik gadu pētījumiem enerģētikas nozarē varētu atvēlēt divus miljonus eiro.

 

Prioritārs ir viss?

Salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts finansēto pētījumu periodu nākamajam prioritāšu skaits pieaudzis (sk. uzziņu). Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs (LZP) Jānis Kloviņš uzskata, ka “tās nav prioritātes pēc būtības, taču uz tik plašu sarakstu spiež, manuprāt, kļūdainais Zinātniskās darbības likums”. Proti, tas neļauj zinātniekiem pašiem iniciēt nepieciešamos pētījumus, bet tikai pildīt valsts pasūtījumus. Tad nu valsts arī “pasūta” teju visu iespējamo.

Šoreiz gan IZM pirms izlemšanas, kuras jomas iekļaut prioritārajos virzienos, pasūtīja arī pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”, kura autori ir pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Viņi secinājuši: tā kā Eiropā pēdējos gados notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, arī zinātnes uzdevumi jāmaina atbilstoši esošajai situācijai. Piemēram, vajadzīgi pētījumi kiberdrošības jomā. Sadarbojoties datorzinātņu un tiesību zinātņu pārstāvjiem, jāattīsta valsts spējas identificēt drošībai kaitīgus notikumus vai nodarījumus. Secināts, ka līdz šim pētniecībā prioritāte nav bijusi stratēģiskā komunikācija, kiberdrošība vai Latvijas armijas kaujas spēju stiprināšana.

Pētnieki norāda arī uz valsts demogrāfiskajām problēmām, kas rada vajadzību pēc mākslīgā intelekta pētījumiem, darba vietu automatizēšanas un sociālajām inovācijām valsts pārvaldē. Pētījuma autori secinājuši, ka nepieciešami arī izglītības kvalitātes pētījumi, kas noderētu izglītības politikas veidotājiem. Tāpat vajadzīgi pētījumi, kas fokusējas uz inovācijām mācību metodikas uzlabošanā. Pētnieki arī norāda, ka par prioritāriem atzīstami pētījumi, kas saistīti ar Latvijas vēsturi, kultūru, un latviešu valodā. Turklāt jāizstrādā inovatīvas metodes latviešu valodas mācīšanai.

Jāsecina, ka, veidojot pētījumu prioritāros virzienus, kopumā pētnieku ieteikumi ņemti vērā.

 

9,5 miljonus vienādās daļās nedalīs

Kā valsts pasūtījumiem atvēlēto naudu plānots dalīt šajā reizē? A. Kiopa uzsver, ka iesniegtie pētniecības projekti tiks sadalīti sešās zinātnes nozaru grupās – dabas zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, zemkopības zinātnēs, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Katrā no šīm grupām būs atsevišķs projektu konkurss, taču noteikumi visos konkursos būšot līdzvērtīgi. Priekšroka konkursos tiks dota iecerēm, kas saskan ar akceptētajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē nākamajiem četriem gadiem.

Taču, cik naudas katrai nozarei būs, vēl nav skaidrs. Kā izvērtēs projektus pirms naudas piešķiršanas, lems nevis IZM vai valdība, bet gan LZP. Tajā ir gan zinātnieku, gan arī ministriju pārstāvji. Padomes priekšsēdētājs J. Kloviņš stāsta, ka pagaidām lēmums par naudas sadali nav pieņemts, apspriesti tikai principi. Pirmkārt, tikšot ņemts vērā tas, cik daudz naudas jau iepriekš “apguvusi” katra zinātņu nozare. Jo tas liecina gan par nozares kapacitāti, gan arī par to, cik dārgi ir nozares pētījumi. “Esmu dzirdējis idejas, ka vajadzētu sadalīt šos 9,5 miljonus eiro sešās vienādās daļās, lai katrai zinātņu nozarei tiek vienāda summa,” teic J. Kloviņš. “Tas nebūtu pareizi, jo nozares ir atšķirīgas. Piemēram, dabaszinātne ir daudz plašāka zinātņu nozare par citām.” Kaut arī dabaszinātnēm ierasts piešķirt vairāk naudas nekā citām – iepriekšējā periodā tā saņēmusi 44 procentus no pētījumiem paredzētās naudas, iekšējais konkurss uz atbalstu bijis daudz mazāks nekā citās nozarēs. “Tā sauktais veiksmes procents bija tikai 14 procenti, kamēr lauksaimniecībā – 30 procenti,” stāsta J. Kloviņš. Kaut gan ierasts par apdalītākām uzskatīt sociālās un humanitārās zinātnes, tajās atbalstīto projektu bijis vairāk nekā dabaszinātnēs.

Otrkārt, tikšot ņemta vērā iesniegto projektu kvalitāte. Treškārt, daļa naudas varētu tikt novirzīta projektiem, par kuriem padome secinās, ka attiecīgo zinātņu jomu derētu attīstīt.

Turpmāk viss pieejamais finansējums netiks sadalīts uzreiz, bet gan vairākos posmos. Līdz ar to projektu konkursi būs katru gadu.

 

Viedoklis

Zinātnieks: “par projektiem jākonkurē”

Andris Ambainis, Latvijas Universitātes profesors, veic Eiropas Savienības finansētus pētījumus kvantu fizikas jomā:

“Pārskatot iecerētās prioritātes, izskatās, ka šoreiz pabērna lomā atstātas dabaszinātnes. Taču vai tā tiešām būs, to parādīs reālais naudas sadalījums. Atbalstu nodomu turpmāk par daļu naudas ļaut zinātniekiem sacensties projektu konkursā katru gadu. Citādi ir tā: ja šoreiz atbalstu neguvi, tev nav ko darīt četrus gadus.

 

Kā mainīsies prioritārie fundamentālo pētījumu virzieni

Prioritārie virzieni 2014. – 2017.

Vide, klimats un enerģija

Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas

Sabiedrības veselība

Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana

Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība

Letonika

 

Prioritārie virzieni 2018. – 2021.

Dabaszinātnes, lietišķā matemātika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas zināšanu ekonomikas attīstībai

Energoneatkarība, energoefektivitāte un klimata pārmaiņas

Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana

Sabiedrības veselība, sports, labklājība un demogrāfija

Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai

Atvērta, iekļaujoša sabiedrība un sociālā drošumspēja

Sabiedrības drošības un aizsardzības izaicinājumi

Latvijas valstiskums, valoda un vērtības (Letonika)

 

LA.lv