Zinātnieki Dr. Sc. Ing. Māris Puķe (centrā) ar kolēģiem Dr. Sc. Ing. Jāni Rižikovu un Mārtiņu Andžu (no kreisās) Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijā pēta bērza mizas pārpalikumu izmantošanu saplāksnī.
Zinātnieki Dr. Sc. Ing. Māris Puķe (centrā) ar kolēģiem Dr. Sc. Ing. Jāni Rižikovu un Mārtiņu Andžu (no kreisās) Koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijā pēta bērza mizas pārpalikumu izmantošanu saplāksnī.
Foto – Valdis Semjonovs

Ko valsts “pasūtīs” zinātnei 4

Šodien Rīgas Juridiskajā augstskolā paredzēta diskusija par to, kā nākamajos četros gados būtu vispareizāk sadalīt zinātnei un pētniecībai paredzēto naudu.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

“Jebkurš sabiedrības loceklis ir kompetents pieprasīt, lai valsts finansējums tiktu piešķirts prioritārām pētniecības jomām,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktore Agrita Kiopa. Par prioritārajiem pētījumu virzieniem nākamajos četros gados jau ir pieņemts lēmums – Ministru kabineta rīkojuma projekts jau gatavs. Tomēr vēl ir iespēja tos precizēt.

Nākamgad kopējo valsts finansējumu zinātniskiem pētījumiem plānots palielināt par 3,9 miljoniem eiro. Šogad valsts tiem atvēlēja 10,1 miljonu eiro, bet nākamgad pētījumiem atvēlēšot jau 14 miljonus eiro. Tieši fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem prioritārajās pētniecības jomās tiks piešķirti 9,5 miljoni eiro gan nākamgad, gan arī tupmākajos gados.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts finansējums zinātnei aizvien vairāk atpaliek no tā, kādam tam vajadzētu būt saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju pamatnostādnēm – vajadzēja piešķirt 120,9 miljonus eiro, bet iedoti vien 52,7 miljoni. A. Kiopa uzskata: ja zinātnes pētījumi arī turpmāk tiks finansēti tikai no IZM budžeta, būtisks finansējuma pieaugums pētniecībai nav iespējams. Tāpēc turpmāk pētījumi būtu jāfinansē arī no citu ministriju budžeta. Piemēram, pētījumi vides un klimata jomā būtu jāfinansē no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības budžeta, izpēte veselības aizsardzības jomā – no Veselības ministrijas maka utt. Ekonomikas ministrija jau izstrādājusi grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai tā ik gadu pētījumiem enerģētikas nozarē varētu atvēlēt divus miljonus eiro.

Prioritārs ir viss?

Salīdzinājumā ar iepriekšējo valsts finansēto pētījumu periodu nākamajam prioritāšu skaits pieaudzis (sk. uzziņu). Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs (LZP) Jānis Kloviņš uzskata, ka “tās nav prioritātes pēc būtības, taču uz tik plašu sarakstu spiež, manuprāt, kļūdainais Zinātniskās darbības likums”. Proti, tas neļauj zinātniekiem pašiem iniciēt nepieciešamos pētījumus, bet tikai pildīt valsts pasūtījumus. Tad nu valsts arī “pasūta” teju visu iespējamo.

Šoreiz gan IZM pirms izlemšanas, kuras jomas iekļaut prioritārajos virzienos, pasūtīja arī pētījumu “Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to nākotnes attīstības tendences un iespējas”, kura autori ir pētnieki Mārtiņš Kaprāns un Ivars Austers. Viņi secinājuši: tā kā Eiropā pēdējos gados notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, arī zinātnes uzdevumi jāmaina atbilstoši esošajai situācijai. Piemēram, vajadzīgi pētījumi kiberdrošības jomā. Sadarbojoties datorzinātņu un tiesību zinātņu pārstāvjiem, jāattīsta valsts spējas identificēt drošībai kaitīgus notikumus vai nodarījumus. Secināts, ka līdz šim pētniecībā prioritāte nav bijusi stratēģiskā komunikācija, kiberdrošība vai Latvijas armijas kaujas spēju stiprināšana.

Pētnieki norāda arī uz valsts demogrāfiskajām problēmām, kas rada vajadzību pēc mākslīgā intelekta pētījumiem, darba vietu automatizēšanas un sociālajām inovācijām valsts pārvaldē. Pētījuma autori secinājuši, ka nepieciešami arī izglītības kvalitātes pētījumi, kas noderētu izglītības politikas veidotājiem. Tāpat vajadzīgi pētījumi, kas fokusējas uz inovācijām mācību metodikas uzlabošanā. Pētnieki arī norāda, ka par prioritāriem atzīstami pētījumi, kas saistīti ar Latvijas vēsturi, kultūru, un latviešu valodā. Turklāt jāizstrādā inovatīvas metodes latviešu valodas mācīšanai.

Reklāma
Reklāma

Jāsecina, ka, veidojot pētījumu prioritāros virzienus, kopumā pētnieku ieteikumi ņemti vērā.