Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. jūlijs, 2012
Drukāt

Ko var dot citiem, sapratīs tas, kas to sajutis

20111121-202552-7

“To, ko var gūt, dodot citiem, sapratīs tikai tas, kurš pats to ir sajutis,” saka Jana Alksnīte. Jau daudzus gadus viņas dzīvei ir papildritms – palīdzēt kādam, kam klājas grūti.

 

“Es zinu, cik baiss ir trūkums. Savulaik aizgāju no vīra, ar abām meitiņām atgriezos pie vecākiem. Mamma – invalīde, tēvs bez darba. No laukiem atveda kartupeļus un kāpostus, tā arī iztikām,” skarbo laiku atminas Jana.

Viņa ir friziere. Apkārtnes vecajām kundzītēm sāka griezt matus par brīvu. “Tas nekas, ka man nebija liekas naudas, bet palīdzēt varēju.”

Kāda sirmmāmiņa teikusi – lūdzu Dievu katru dienu, lai tev būtu labs vīrs. Jana smējusi vien. Tagad viņa ir otrreiz laimīgi precējusies, dēlam jau deviņi gadi.

“Neesam pārbagāti, bet visa kā pietiek, un varam arī citiem palīdzēt.”

Sāka uz mazturīgo atbalsta biedrību Dace nest drēbes, ko paši vairs nevalkāja. Taisīja remontu, atrada, kam iepriekšējās mēbeles atdāvināt. Uzzināja – kāda meitene lūdz šujmašīnu mācībām. Janai bija elektriskā, ko gandrīz nelietoja, atdeva.

 

Kādu laiku man bija mazlietotu mantu veikals. Bizness izputēja. Pāri palika drēbes, tās izlēmām uzdāvināt. Apģērbām diezgan daudzus.

 

“European Hit Radio mājaslapā publicē stāstus par ģimenēm, kam nepieciešama palīdzība. Atliek tikai piezvanīt. Radio mūs jau pazīst. Caur viņiem iepazinos ar Ilzi Skuju no organizācijas Palīdzēsim.lv. Ilze izdomāja, ka varētu safrizēt sociālās aprūpes centra Teika bērnus. Ievēroju, cik tur sirsnīgas auklītes. Viņu darbs ir grūts, bet atalgojums neliels. Piedāvājos uztaisīt frizūras. Viņas bija ļoti pārsteigtas un aizkustinātas.

Kādu laiku man bija mazlietotu mantu veikals. Bizness izputēja. Pāri palika drēbes, tās izlēmām uzdāvināt. Apģērbām diezgan daudzus.

Vīrs mani atbalsta it visā. Apsēžamies, visu izrunājam. Palīdzēsim tai ģimenei? Atvēlēsim šādu summu no sava budžeta? Darām! Šogad iepriecināsim Kaļvu ģimeni. Viņi ir kolosāli, tik daudzus audžubērnus izaudzinājuši!”

Janas dēls labi zina – drēbes, no kā izaudzis, noderēs kādam citam. Puisis pašsaprotami pieņem, ka, gatavojoties jaunajam skolas gadam, allaž tiek piepakota vēl viena vai divas skolas somas.

Daudzi nesaprot, kāpēc Janai tas vajadzīgs. Varētu taču dzīvot, cepuri kuldama! Viņa uzskata, ka ikviens var atlicināt citam kaut ko no sava galda.

“Iespējams, grūti noticēt, bet – tas, ko iedodu citiem, nāk atpakaļ. Citādā veidā, bet tiek atdarīts ar labu. Esmu daudz ko saņēmusi negaidot. Vinnēju ceļojumu. Pirms kāda laika loterijā laimēju prāvu naudas summu. Apsēdos un sadalīju – tik daudz bērniem, tik – vecākiem, bet šo summu atvēlēšu kādam svešam, kuram ļoti nepieciešams.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+