Foto – LETA

Kāds noskaņojums valda novados, kur krasi rūk iedzīvotāju skaits? 7

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par ceturto daļu. Aptaujāju to pašvaldību vadītājus, kuru teritorijās iedzīvotāju skaits sarucis viskrasāk: par 30 – 36 procentiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Lidija Siliņa, 
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: 
”Pēdējos piecos gados novadā rekonstruēti tikai četri kilometri pašvaldības ceļu – lūk, visa atbilde! Iedzīvotāju skaita samazinājums ir vienīgi valsts politikas rezultāts. Ja Eiropas naudu sadalītu kaut vai atbilstoši teritoriju lielumam, situācija mazajos novados nebūtu tik dramatiska. Modelis 9 + 21 dara savu. Kāds tur brīnums, ka pagājušajā gadā mums piedzima tikai deviņi mazuļi, bet mirušo skaits bija gandrīz trīs reizes lielāks! Plus vēl tas, ka cilvēki pamet novadu – dodas uz pilsētām un ārzemēm. Bet mēs nemetam plinti krūmos, cenšamies dzīvot normāli. Mūsu formula: lielos novados ir daudz ko redzēt, mazos novados ir daudz ko darīt. Esam gandarīti, ka jau četri cilvēki ir atgriezušies un kļuvuši par jaunajiem zemniekiem.”

Juris Dombrovskis, 
Ciblas novada domes priekšsēdētājs: 
”Mēs esam tālais novads, ar Krieviju ir 37 kilometru gara robeža. Par kādu attīstību varam runāt, ja ceļu tīkls ir sabrucis! Un ja valsts aplamā sociālā politika radījusi “profesionāļus” – mūžīgos pabalstu saņēmējus. Līdumnieku pagastā slēdza skolu, tur palikuši vairs tikai 400 cilvēki. Novadā dzimstības un mirstības attiecība ir 1 pret 3. Un tā nu mūsu nomales novads kļuvis ievērojams valsts mērogā – mums procentuāli ir vislielākais 80 – 100 gadu sasniegušo iedzīvotāju skaits.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aivars Sokolovskis, 
Alsungas novada domes priekšsēdētājs: 
”Trūkst darbavietu. Trīs, četras lielākas zemnieku saimniecības, pāris dārzeņu audzēšanas saimniecības, zivju miltu ražotne, meža izstrāde – un viss. Es ļoti labi saprotu ģimenes, kuru atvases te nevar atrast darbu, tāpēc dodas prom. Man pašam ir trīs bērni – viena meita strādā Elejā, jo mūsu skolā nebija brīvu štata vietu, otra meita ir specifiskas medicīnas nozares pārstāve Rīgā, bet dēls, kam ir celtniecības firma, strādā Liepājā. Atmodas laikā mums bija 2500 iedzīvotāju, tagad gandrīz par tūkstoti mazāk. Vismaz trešā daļa ir pensionāri. Paši cenšamies, lai stiprinātu savu kultūrvēsturisko novadu. Šogad līdzās pazīstamajam suitu sievu ansamblim nodibinājām suitu vīru ansambli. Rūpējamies, lai palielinātu dzimstību un izmainītu negatīvo attiecību pret mirstību – 2012. gadā vēl bija mīnus astoņi, pagājušajā gadā jau piedzima 17 bērni un attiecība sasniedza plus septiņi. Ja vēl būtu kaut nedaudz lielāks valsts atbalsts, īpaši Eiropas naudas sadalē, cerības būtu lielākas.”

Helēna Streiķe, 
Aglonas novada domes priekšsēdētāja:
 “Cilvēku skaits sarūk bezdarba un aizbraukšanas dēļ. Pirms Saeimas vēlēšanām politiķi sola atbalstīt mazos novadus un laukus, kā paiet vēlēšanas, solījumi izgaist kā ziepju burbuļi. Ko var gribēt, ja laukus klapē ciet! Nevar runāt par uzņēmējdarbības attīstību, ja ceļi ir slikti, piemēram, grantētais ceļš no Šķeltavas pagasta uz Aglonu ir ļoti sliktā stāvoklī. Bet pa to ārzemniekiem – no Vācijas, Dānijas, Austrijas un pat Ķīnas – jākratās, lai tiktu uz viesu māju. Mēs pūlamies attīstīt tūrismu, bet atduramies pret valsts vienaldzību. Aglonas svētkos augustā – jā, tad gan pie varas esošie zīmējas, bet ikdienā reti kāds atbrauc. Jaunieši pie mums saņem izglītību un – aizbrauc! Valsts politika novedusi pie tā, ka cilvēki baidās grūtību un nesaprot, ka dzīvē viss jāsasniedz ar darbu.”