Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūnijs, 2014
Drukāt

Kāds noskaņojums valda novados, kur krasi rūk iedzīvotāju skaits? (7)

Foto - LETAFoto - LETA

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par ceturto daļu. Aptaujāju to pašvaldību vadītājus, kuru teritorijās iedzīvotāju skaits sarucis viskrasāk: par 30 – 36 procentiem.

Lidija Siliņa, 
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: 
”Pēdējos piecos gados novadā rekonstruēti tikai četri kilometri pašvaldības ceļu – lūk, visa atbilde! Iedzīvotāju skaita samazinājums ir vienīgi valsts politikas rezultāts. Ja Eiropas naudu sadalītu kaut vai atbilstoši teritoriju lielumam, situācija mazajos novados nebūtu tik dramatiska. Modelis 9 + 21 dara savu. Kāds tur brīnums, ka pagājušajā gadā mums piedzima tikai deviņi mazuļi, bet mirušo skaits bija gandrīz trīs reizes lielāks! Plus vēl tas, ka cilvēki pamet novadu – dodas uz pilsētām un ārzemēm. Bet mēs nemetam plinti krūmos, cenšamies dzīvot normāli. Mūsu formula: lielos novados ir daudz ko redzēt, mazos novados ir daudz ko darīt. Esam gandarīti, ka jau četri cilvēki ir atgriezušies un kļuvuši par jaunajiem zemniekiem.”

Juris Dombrovskis, 
Ciblas novada domes priekšsēdētājs: 
”Mēs esam tālais novads, ar Krieviju ir 37 kilometru gara robeža. Par kādu attīstību varam runāt, ja ceļu tīkls ir sabrucis! Un ja valsts aplamā sociālā politika radījusi “profesionāļus” – mūžīgos pabalstu saņēmējus. Līdumnieku pagastā slēdza skolu, tur palikuši vairs tikai 400 cilvēki. Novadā dzimstības un mirstības attiecība ir 1 pret 3. Un tā nu mūsu nomales novads kļuvis ievērojams valsts mērogā – mums procentuāli ir vislielākais 80 – 100 gadu sasniegušo iedzīvotāju skaits.”

Aivars Sokolovskis, 
Alsungas novada domes priekšsēdētājs: 
”Trūkst darbavietu. Trīs, četras lielākas zemnieku saimniecības, pāris dārzeņu audzēšanas saimniecības, zivju miltu ražotne, meža izstrāde – un viss. Es ļoti labi saprotu ģimenes, kuru atvases te nevar atrast darbu, tāpēc dodas prom. Man pašam ir trīs bērni – viena meita strādā Elejā, jo mūsu skolā nebija brīvu štata vietu, otra meita ir specifiskas medicīnas nozares pārstāve Rīgā, bet dēls, kam ir celtniecības firma, strādā Liepājā. Atmodas laikā mums bija 2500 iedzīvotāju, tagad gandrīz par tūkstoti mazāk. Vismaz trešā daļa ir pensionāri. Paši cenšamies, lai stiprinātu savu kultūrvēsturisko novadu. Šogad līdzās pazīstamajam suitu sievu ansamblim nodibinājām suitu vīru ansambli. Rūpējamies, lai palielinātu dzimstību un izmainītu negatīvo attiecību pret mirstību – 2012. gadā vēl bija mīnus astoņi, pagājušajā gadā jau piedzima 17 bērni un attiecība sasniedza plus septiņi. Ja vēl būtu kaut nedaudz lielāks valsts atbalsts, īpaši Eiropas naudas sadalē, cerības būtu lielākas.”

Helēna Streiķe, 
Aglonas novada domes priekšsēdētāja:
 “Cilvēku skaits sarūk bezdarba un aizbraukšanas dēļ. Pirms Saeimas vēlēšanām politiķi sola atbalstīt mazos novadus un laukus, kā paiet vēlēšanas, solījumi izgaist kā ziepju burbuļi. Ko var gribēt, ja laukus klapē ciet! Nevar runāt par uzņēmējdarbības attīstību, ja ceļi ir slikti, piemēram, grantētais ceļš no Šķeltavas pagasta uz Aglonu ir ļoti sliktā stāvoklī. Bet pa to ārzemniekiem – no Vācijas, Dānijas, Austrijas un pat Ķīnas – jākratās, lai tiktu uz viesu māju. Mēs pūlamies attīstīt tūrismu, bet atduramies pret valsts vienaldzību. Aglonas svētkos augustā – jā, tad gan pie varas esošie zīmējas, bet ikdienā reti kāds atbrauc. Jaunieši pie mums saņem izglītību un – aizbrauc! Valsts politika novedusi pie tā, ka cilvēki baidās grūtību un nesaprot, ka dzīvē viss jāsasniedz ar darbu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Urbanizacija notiek visur un visu 20.gs. Pirms I PK Latvija bija vairak iedzivotaju neka tagad un 80% dzivoja laukos, ka lielakaja dala Eiropas. Tagad visur Eiropa lauksaimnieciba nodarbinati vien lidz 5%. Mums nav pamata atskirties.
    Eiropa izrekinats, ka pasvaldibam javeidojas ap pilsetam, kuras ir vismaz 5 000 iedzivotaji vai vismaz 25 000 iedzivotaji bez pilsetas.
    Mini pasvaldibas ir nolemtas nikulosanai – to labi var redzet tradicijas pec palikusajas mini pasvaldibas Francijas laukos – ari tur ir bedu ieleja, kamer lielakas dzivo gana labi.

  2. Tur driskuvaina pašvaldībā. Ametos tuvu domei sēž pensionāri, arī skolāpensionāri neatbrīvo vietasjaunajiem skolotājien – rezultātā aizbrauc jaunie ar bērniem, bety vecie lēnām izmirst. Neesmu no baltinavas – nemeklējiet, neesmu pret pensionāriem naidīga. Bet ja jau gribat paturēt/saturēt pagastu, tad vajag padomāt. domes darbiniekiem pensionāriem vajadzētu atbrtīvot vietas un skolotājiem arī pensionāriem tomēr dot vietu jaunajiem kolēģiem, kuriem vēl bērni jāskolo un vismaz slodzi vajag lai savilktu galus.

  3. bet cienītie domju priekšsēdētāji un darbinieki palasiet I.Ziedoņa “Kurzemīti”! Kā tajā laikā vadība dega, cīnījās par saviem cilvēkiem, par viņu garīgo un materiālo labklājību, kur katrs cilvēks bija zelta vērtībā. Ko jūs čīkstat, ka jums visa kā ir par maz? Jums ir kolosāli resursi, materiālā bāze, transports, informācija, bet jūs noskatāties kā cilvēki vienkārši aizbrauc vai noliek karoti. Jums trūkst motivācijas. Labāk padzert kafiju, aizšaut pa komandējumiem, uz copi, uz šopingu. Kurš no jums ir spējīgs ziedot sevi savu līdzcilvēku labā? Atbildiet godīgi paši sev.

  4. Šitie mazie novadi parasti nozīmē, ka liela pašvaldības izdevumu daļa tiek veltīta administratīvajām izmaksām. Reāli šādu mazo novadu pastāvēšana ir izdevīga vienīgi saujiņai birokrātu, kuri šēž šo novadu pašvaldībās.

  5. Atpalicību rada tur dzīvojošo cilvēku idiotisms. Lūk, domu pērle:
    ” Ja Eiropas naudu sadalītu kaut vai atbilstoši teritoriju lielumam, situācija mazajos novados nebūtu tik dramatiska.”
    Tas nozīmē, ka Dundagas novads saņemtu 100x vairāk, kā Rīga. Pirms ver muti, noskaiti līdz pieci.

    Vēl viens domu grauds:
    ” Un ja valsts aplamā sociālā politika radījusi “profesionāļus” – mūžīgos pabalstu saņēmējus. ”
    Vai tas nozīmē, ka pabalstus jāatceļ?

  6. Patreiz pasaulē notiek sekmīga lauksaimniecības intensifikācija melnzemju rajonos. Latvijas lauki pie tiem nepieder. Kaut cik vēl turas Zemgale. Tie lauku rajoni, kur zemes auglība ir atkarīga no lopkopības, no saimniekošanas tiek izslēgti. Eiropas Savienība, iespējams nedara gudri, ja to ignorē un nepabalsta nemelnzemes reģionus. Tiesa, grūti paredzēt, ar ko tas beigsies, bet izskatās ne visai labi.

  7. Diemžēl tāda ir mūsu valsts politika klaja nevēlēšanās domāt un darīt tālāk par Rīgu. Ir saprotams noskaņojums novados kad viss iet uz izputēšanu. Esmu bijis gan Baltinavā gan citos pierobežas novados. Ir katastrofāli skumji to visu redzēt. Kā cilvēki iztiek no pabalstiem un pensijām.

Draugiem Facebook Twitter Google+