Mobilā versija
+19.3°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
1. jūlijs, 2015
Drukāt

Ko var un ko nevar regulators. Aināra Dimanta atbilde uz Antoneviča komentāru (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Atbildot uz Māra Antoneviča rakstu “Dāmokla zobens virs Dimanta, kurš nav ticis tālāk par “monitoringu”” (LA, š.g. 26. jūnijs), jānorāda uz trim nozīmīgām neprecizitātēm, kas iezagušās šajā publikācijā un var radīt nepareizu priekšstatu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbību.

Par virsrakstā minēto Dāmokla zobenu

Nezinu, vai ir taisnība raksta autoram, kurš apgalvo, ka tēlainais zobens jau sen karājoties virs NEPLP un manas galvas, taču vienu varu apgalvot no sirds – nekad neesmu domājis un sagaidījis, ka NEPLP vadība būs komfortabla miera osta, kurā var pavadīt rimtu ikdienu. Tas tā nav un nebūs tik ilgi, kamēr NEPLP strādās sabiedrības, nevis politisko aprindu interesēs. Jo vairāk NEPLP ir aizstāvējusi sabiedrisko mediju intereses, budžetu un redakcionālo neatkarību, jo vairāk pārmetumu ir izskanējis NEPLP virzienā. To uztveru kā komplimentu, jo zinu – tātad esam uz pareiza ceļa.

Savas darbības laikā NEPLP vadītāja amatā esmu dzirdējis arī konstruktīvu, pamatotu kritiku par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības un attīstības jautājumiem. Kopā ar kolēģiem esam ņēmuši vērā pamatotus aizrādījumus no mediju nozares vai citām interešu grupām un rīkojušies tā, lai nepilnības novērstu. Tomēr emocionālu uzbrēcienu ir bijis krietni vairāk un to “sakne” parasti ir vai nu vēlmē pārdalīt valsts naudu par labu komercmedijiem, vai iedarboties uz sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – saturu. Nebūsim naivi – ne jau NEPL padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļu personas netīk atsevišķām interešu grupām. Tā ir cīņa par kontroli pār sabiedriskajiem medijiem un cīņa par finansējuma pārdali, kur savu lomu spēlē arī aktīvs komercmediju lobijs.

Ja žurnālista piesauktais Dāmokla zobens apdraudētu tikai mani vai manus kolēģus NEPL padomē, tā patiesi nebūtu liela bēda Latvijas sabiedrībai. Apbēdina tas, ka reformas mediju jomā, par kurām NEPLP un es personīgi esam cīnījušies, bieži iestigušas parlamentā vai pie citiem atbildīgajiem lēmējiem. Tāpēc lēmumu nepieņemšana Saeimā, piemēram, par apvienotu, stiprāku sabiedrisko mediju Latvijas sabiedrībai; par NEPLP – mediju uzrauga un NEPLP – sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja funkciju nodalīšanu, ir Dāmokla zobens virs Latvijas sabiedrības, nevis manas vai NEPL padomes locekļu galvām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja balerīna jūt, ka nevar stāvēt uz pirkstgaliem – viņa iet uz darbu, kur tas nav vajadzīgs. Piemēram, kopt fermā govis.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Piekabiniet arī kādu vagonu priekš tiem vēsturniekiem!

Rosība pēc četru gadu pauzes 

Otrdien Rīgā notika Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pēc kuras tās līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis žurnālistiem sacīja, ka izskatīti vairāki jautājumi. Latvija un Krievija vienojusies ciešāk sadarboties transporta jomā un nodrošināt kravu nepārtrauktību, līdz gada beigām iecerēts parakstīt līgumu par tiešajiem starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Puses vienojušās stiprināt sadarbību konteinerpārvadājumu jomā no Ķīnas uz Eiropu, izmantojot Krievijas un Latvijas infrastruktūru, kā arī līdz šā gada beigām sarīkot Latvijas un Krievijas vēsturnieku tikšanos, “lai diskutētu par abām valstīm svarīgiem vēstures jautājumiem”. Iepriekšējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde notika pirms četriem gadiem – 2013. gada novembrī Maskavā.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+