Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
16. augusts, 2016
Drukāt

“Rail Baltica” trasi nevar mainīt gliemežu dēļ (22)

Foto no "Rail Baltica" trases vizualizācijaFoto no "Rail Baltica" trases vizualizācija

Izlasīju, ka valdība apstiprinājusi “Rail Baltica” dzelzceļa novietojumu, izņemot posmu Salacgrīvas novadā, kur iedzīvotāji vēlas trases novietojumu aizsargājamā dabas teritorijā. Kas šajā teritorijā ir aizsargājams – kādi augi vai dzīvnieki, jautājumu uzdod “Latvijas Avīzes” lasītāja Rīgā Rita Putniņa.

Latvijā “Rail Baltica” trases posms (no Igaunijas–Latvijas robežas līdz Latvijas–Lietuvas robežai) būs 263 km garš. Valdība uzdevusi ministrijām kopā ar Salacgrīvas novada domi konsultēties ar Eiropas Komisiju, vai iespējams “Rail Baltica” būvēt, šķērsojot “Natura 2000” teritoriju (ES nozīmes dabas aizsardzības teritorija) Vitrupes ielejā. Dabas lieguma “Vitrupes ieleja” kopējā platība ir 126 hektāri. Tajā ir Latvijā viena no četrām ES nozīmes sugas pumpurgliemeža dzīves vietām. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) arī teic, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorija savulaik izveidota šeit konstatēto divu aizsargājamo augu sugu – lakša un daudzgadīgās mēnesenes – un deviņu aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai. Vitrupes ielejas nogāžu meži ir viena no trim lēcveida vīngliemeža atradnēm Latvijā.

Lai dabai nodarītu iespējami mazāku kaitējumu, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs aicina šķērsojuma vietā – tās garums esot līdz 100 metriem – būvēt estakādi. Taču DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode teic, ka 2009. gadā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi liedz Vitrupes ielejā veikt saimniecisko darbību, izņemot tādu, kas uzskaitīta šajos noteikumos. Piemēram, ceļu uzturēšana, sēņošana, medības un citas dabai saudzīgas darbības.

Zoologs Edgars Dreijers norāda, ka visas šīs sugas par retām ir kļuvušas cilvēka darbības dēļ.

Četrzobu pumpurgliemezis (Vertigo geyeri) ir neliels dzīvnieks – tā čaulas augstums ir 1,7 – 1,9 mm. Šis gliemezis ir rets visā Eiropā galvenokārt tādēļ, ka cilvēka darbības dēļ ir stipri samazinājies tam piemērotu biotopu skaits. Šim dzīvniekam piemērotas ir atklātas un ar kalciju bagātas dzīvotnes – kalcifilie zāļu purvi un palieņu pļavas. Lieguma “Vitrupes ieleja” teritorijā ir vairākas šādas pļavas. Pārējās zināmās četrzobu pumpurgliemeža atradnes ir Kurzemē.

Foto - Peter Leth no fugleognatur.dkFoto - Peter Leth no fugleognatur.dk

Četrzobu pumpurgliemezis ir ļoti mazs – tā čaulas augstums ir 1,7 – 1,9 mm.

Lēcveida vīngliemezim (Helicigona lapicida) ir aptuveni 2 cm plata saplacināta čaula. Latvijā ir zināmas tikai trīs vietas, kur šī suga ir sastopama – Vitrupes ieleja, Slīteres rezervāts un Užavas apkārtne. Lēcveida vīngliemezim pagājušā gadsimta sākumā bija vēl trīs atradnes Dienvidkurzemē, bet tās visas mežsaimniecības dēļ ir gājušas bojā. Šim dzīvniekam ir vajadzīgi veci, dabiski un cilvēka darbības neietekmēti vai mazietekmēti lapu koku meži. Lēcveida vīn­gliemezis ir viena no tām mežos dzīvojošām dzīvnieku sugām, kas, mežu nocērtot, nevar izdzīvot laikā, līdz izaug jauns mežs. Līdzīgi ir arī ar citām retām gliemežu sugām, kas ir sastopamas Vitrupes ielejas mežos: margainais vārpstiņgliemezis (Clausilia dubia), graciozais vārpstiņgliemezis (Ruthenica filograna), vēderainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra ventricosa), krokainais vārpstiņgliemezis (Macrogastra plicatula), sārtā gludspolīte (Aegopinella nitidula), ķiploku gludspolīte (Oxychilus alliarius).

Pašā upē mīt biezā perlamutrene (Unio crassus), kas tāpat kā četrzobu pumpur­gliemezis, ir ES biotopu direktīvā iekļauta suga, visā Eiropā reta un aizsargājama. Gliemenei ir vajadzīgas nelielas upes ar tīru, strauji tekošu ūdeni, pie tam tādas, kuru krasti ir apauguši ar mežu.

Visas šīs sugas par retām ir kļuvušas cilvēka darbības dēļ. Tas ir noticis visā Eiropā. Lauksaimniecībā tīrumi ir tikuši ierīkoti palieņu pļavās, arī zāļu purvi ir tikuši izmantoti kūdras ieguvei, tādējādi samazinot piemērotu dzīvotņu daudzumu vairākām dzīvnieku un augu sugām (piemēram, četrzobu pumpurgliemezim). Arī upju taisnošana un mežu ciršana ir cilvēka darbība, kas ietekmē dabu. Ir dzīvnieki – putni un kukaiņi –, kas aizlido prom, ja cilvēks viņu dzīvesvietu pārveido. Gliemji to nespēj. Ja dzīvotnē apstākļi tiek izmainīti tā, ka biotops kādai sugai vairs nav piemērots, gliemeži tur iet bojā.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Gliemežus atstāsim Atbildēt

    Pārvietosim cilvēkus! Latviešiem tā nav pirmā reize.

  2. Latvijas Avīzes redakcija varētu padomāt par savu izglītības un izpratnes līmeni un rakstiem par dabas aizsardzību nelikt kriminālās sērijas virsrakstus. Pretējā gadījumā jums, cien redakcija, turpmāk LVAF naudu sabiedrības izglītošanai nebūs redzēt, kamēr jūs PAŠI nebūsiet pietiekami izglītojušies.
    Par šo 2 Rail Baltica alternatīvu būtību – ja LV un ES normatīvi paredz, ka Natura 2000 teritorija nav traumējama, ja ir citas alternatīvas, tad tas ir jārespektē. Un te IR trases alternatīva, kas neskar dabas liegumu, turklāt arī no citiem aspektiem tā ir videi draudzīgāka (uzbūvējot trasi tīrumā jebkurā gadījumā ietekme uz vidi ir mazāka nekā uzbūvējot trasi mežā). Un ar ko gan privātās zemes īpašnieki vienā trases variantā lai būtu priviliģētāki nekā otrā, jo arī otra alternatīva neiet 100% pa valsts zemi. Visai zemiski, ka pašvaldība un valdība, atbalstot vienu privāto intereses (par pašvaldības attīstības plāniem tajos tīrumos stipri jāpasmaida), ir gatavi ignorēt citu privāto īpašnieku intereses un dabas liegumu turklāt.

    • Varbūr tomēr izlasiet LR satversmi, ne jau gliemežu aizsardzībai un iztapībai ES, latviešu puiši atdeva savas dzīvības

      Ērce acīmredzami ir viena no tiem, kas pati saņem naudu kā ‘zaĻā eksperte’ un piedevām vēl izrādās lemj par valsts naudu vides aizsardzības fondā

    • Te jau klasiski parādās kārtējā Leldītes taktika – nedarīsiet kā lieku, naudu nedabūsiet. Sabiedrībai ir dziļāk jāpapēta , kā var būt situācija, ka nodokļu maksātāju naudu (Latvijas vides aizsardzības fonda LVAF) draud kādam piešķirt vai nepiešķirt kaut kāda botāniķu biedrības vadītāja?

  3. Vai nav kādas citas intereses, kuras aktivizē gliemezīši? Tā kādā zemes gabaliņā ieliec 12 koku vardītes un vēl 3 purva bruņurupučus – reportieri- eksperti -sensācija…!!! Tad ieteiktu skatīties filmu ”Blefs” ar Čelentāno – to skatu par ”dārgumiem” purvā…. Un apdomāt.
    Daba ir jāsargā, bet saprāta robežās.

  4. Bet stāsts jau nebija par gliemežiem, ne jau gliemežu dēļ neļauj Vitrupes liegumu šķērsot. Stāsts bija par juridisko argumentu lietošanu neizdarības piesegšanai. Vai sliktāk – kāda nezināmā interešu labā.

  5. Ingas DAP ir interesanta iestāde. Kad pieteicu zālāju bioloģiskajai daudzveidībai, tur aug aizsargājamie augi( ap 10 sugas) un ligzdo griezes, tad atbildēja, ka neatbilst. Salacgrīvā aizskartas iedzīvotāju intereses, tad šeit daba ir supersvarīga! LV cilvēki nav nekas un valstij nav vajadzīgi! Man nav nekādas saistības ar Salacgrīvu!

    • Nevajag gvelzt muļķības: 1) nav tāda “Ingas DAP”; 2) ja Jūsu zemes gabalā tiešām būtu 10 aizsargājamās sugas, tad tas sen būtu atzīts par aizsargājamu, ielikts LAD “neuzaramajā slānī” un Jūs varētu saņemt vismaz 2. vai 3. zālāju klases atbalsta maksājumu.

  6. Tas ir jauki ka beidzot arī gliemežiem ir aizsardzība. Dabas postītājiem jāpiebremzē. Savu ērtību dēļ gatavi nobendēt savas zemes dabu.

  7. Vairs nav sprungułus Atbildēt

    riteńos jāmet. Ar gliemeźiem vien pietiek!!!

  8. No 126 hektāriem pat 100 metrus nevar izmantot cilvēki ?… Latvijas pamatiedzīvotāji nav jāaizsargā, tikai gliemeži? Tad jau tā ES ir jālikvidē, birokrātijas kalngals. Kā arī jāsoda tie Latvijas birokrāti, kas šādas milzīgas teritorijas izdomājuši sakartēt un ‘aizsargāt’!

    • Toties pārējos 85 % Latvijas teritorijas cilvēki var izvērsties bez īpašiem ierobežojumiem un tur ir minimālas iespējas saglabāt aizsargājamas sugas un biotopus.

  9. Un cik miljonus gadā Eiropa ir gatava maksāt Latvijai par šī lēcveida gliemeža aizsardzību???
    Mūslaikos taču viss ir maksas pakalpojums. Ja kādam tas gliemezis ir vajadzīgs, lai par to maksā! Ja kārtīgi maksās, tos gliemežus ne tikai saudzēsim, bet par speciāli audzēsim un visai Eiropai piegādāsim.

    • Latvijai jau maksā, Eiropas finansējums pienākas par NATŪRĀM, citādi dabas aizsardzībai un pētījumiem naudas nav vispār.

    • Dārgais Vo, nevienu no šim gliemežu sugām Jūs izaudzēt NEVARĒSIET. :DD Daba ir sarežģīta sistēma. Cilvēks prot uzbūvēt kosmosa kuģi, bet neprot mākslīgi uzsintezēt nevienu zāles stiebtu. Tā nu ir tikai saprātīgi saglabāt esošo. Atjaunot izpostītu ekosistēmu nevar, bet dzzelzceļam atrast citu maršrutu var un tur nav nekā grūta – nav jau Himalaji jāšķērso.

  10. Glimeži un lakši Atbildēt

    Te nu katrs var pārliecināties, ka Latvijā cilvēks un tā dzīve savu senču teritorijā ir augstākā vērtība !

    • te nu katrs var pārliecināties, ka latvieši ir kā teļi un jātur kūtī – ja EU neiejauktos – samīdītu visus lakšus ar gliemežiem vienā putrā.

      • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

        Vācija, Beļģija, Holande, Dānija, Francija, Luksemburga u.t.t. ir savu zemi nobruģējusi, noasfaltējusi un dzīvo pārticīgi. Vilkus, bebrus, gliemežus, čūskas ērces un citus mošķus ir jāaizsargā Baltijas valstīm, dzīvojot nabadzībā un naivā patriotismā. Arī skābeklis visai Eiropai ir jāražo te! Latvietim tikai iestāsta, ka Latvija ir zaļākā zeme pasaulē un mēs staigājam lepnībā! Bet, ko tas mums dod, vai mēs spēsim noturēt Eiropas rūpniecisko negāciju uzbrukumu un, galvenais, vai mēs varēsim šajā neskarti zaļajā pasaku valstī noturēt jauno paaudzi?! Izskatās, ka tad, kad būsim apmīļojuši visus kukainīšus, mošķīšus, putniņus un smildziņas, Latvijā vairs nebūs neviena, kas to visu apbrīnos. Nevajag nodarboties ar tīšu dabas postīšanu, taču jāsaprot, ka nekāds zaļais sprungulis spieķos neapturēs virzību uz attīstību! Rīkosimies gudri, ātri un mēģināsim neatpalikt no progresa tendencēm.

  11. Labs arguments. Domāju, ka arī Staļins, Hitlers pagājušā gadsimtā un ASV, Saudu Arābija, Krievija un citas valstis domā, ka pāris simtu miljonu cilvēku dēļ nevajag atteikties no iecerētiem lielvaras plāniem.

  12. tiešām būs braucēji uz to Salcgrīvu??
    Labāk uz Ventspili,Liepāju,tepat vajadzīgs ātrvilciens uz Jelgavu,Cēsīm,Valmieru un ar nosacijumu,ka tas būs lētāk nekā ar auto!!!

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Salacgrīvā ir kādam sakāpis galvā! Tas pusaizmigušais, nesakoptais miestelis tikai reizi gadā pamostas no letarģiskā miega, bet ambīcijas kā Pūķinam! Braucēju nebūs un kaut kādu gliemezīšu aizsardzība ir demagoģija. Pastaigājiet par tuvāko apkārtni- pamestas, sabrukušas lauku sētas, tukšas mājas arī apkārtējos miestiņos. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkus neviens neaizsargā, tie izmirst, aizbrauc dzīvot citur, nedzimst bērni u.t.t. Bet mēs gribam (nebūtu jau peļami, ja tas notiktu dabiski) saglābt to, kas citur sen jau ir pārstājis eksistēt. Vienīgais, kas Salacgrīvā un apkārtnē zaļo vareni ir latvāņi, bet ar tiem cīnīties pietrūkst gribas un dukas! Labāk klaigāsim pret dzelzcceļu.

  13. visi tie gliemeži līdīs uz estakādes taisīt pašnāvības !!! 🙂 🙂 🙂

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+