Mobilā versija
+15.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

Fotografēs melno caurumu! Ko vēl zinātnieki atklās 2017. gadā?

NASA vizualizācijaNASA vizualizācija

"Dawn" kosmosa kuģis pundurplanētas Cereras orbītā. Tas ir lielākais asteroīds starp Marsa un Jupitera orbītām.

Trauksmaini aiztecējis 2016. gads. Tomēr kā katru gadu ar jauniem atklājumiem un veiksmes stāstiem mūs priecēja zinātne. Piemēram, zinātnieki beidzot praksē pierādījuši pirms 100 gadiem Alberta Einšteina teorijā pierādītos gravitācijas viļņus. Tāpat beidzot sākta vakcīnu izplatīšana pret Denges vīrusu, arvien tuvāk finišam ir zāles pret Alcheimeru un Ozona caurums virs Antarktīdas beidzot sācis samazināties. Bet kas mūs sagaida 2017. gadā? Zinātnes eksperti ieskatās zinātnes tālākajā attīstībā, un viņu viedokļi publicēti portālā sciencenews.org.

Fotografēs melno caurumu

Izrādās, gravitācijas viļņu pētīšana nebūt nav galā. Kā norāda Emīlija Konovera – viļņi joprojām ir fizikas dārgakmens. Tāpat, viņasprāt, būs būtiski, kā attīstīsies matērijas un antimatērijas salīdzināšana, kam ir potenciāls beidzot parādīt, kā izveidojies Visums. Tikmēr šogad kvantu fizikas zinātnieki dosies kosmosā, kur Starptautiskās kosmosa stacijas Aukstajā atomu laboratorijā stabilā un izolētā vidē pētīs kvantu sistēmu – pazīstamu kā Bozes–Einšteina kondensācijas fāžu pārejas sistēmu.

Kristofers Krokets norāda, ka 2017. gads būs gana darbīgs arī astronomijā. Kamēr NASA turpina veidot Jupitera iekšpuses 3D attēlu, tikmēr kosmosa misijai pie Saturna tuvojas beigas – līdz ar to inženieri uzdrošināsies veikt vēl nebijušus uzdevumus, piemēram, pietuvosies Saturna gredzeniem. Viņš norāda, ka jau 2017. gada sākumā inženieri izmantos Saturna pavadoņa Titāna gravitāciju, lai mēģinātu “izlīst” cauri Saturna gredzeniem, lai nokļūtu tuvāk planētai. Tāpat viņš atzīmē arī “Event Horizon Telescope” projektu, kura mērķis ir savienot pasaules jaudīgākos tele­skopus, izveidojot virtuālu radioteleskopu, ar kuru varētu fotografēt supermasīvo melno caurumu Galaktikas centrā.

Tikmēr molekulārajā bioloģijā joprojām visi turpinās spēlēties ar CRISPR gēnu rediģēšanas rīku, kas ļauj izņemt, pievienot vai mainīt DNS daļas. “Ir mēģinājumi uzlabot vistu, lai tā radītu hipoalerģiskas olas, sēnes, kas nekļūst brūnas. Cūkas drīz audzēs, lai nodrošinātu orgānu transplantus cilvēkiem. Tāpat rīku turpinās izmantot, lai mēģinātu saprast, kuri ģenētiskie varianti rada sirds slimības un vēzi,” norāda Tīna Hesmana Saeja, kura uzsver, ka šogad sāksies arī CRISPR izmēģinājumi ar cilvēku. Potenciāls – milzīgs. Iespēja rast pretlīdzekli sirpjveida šūnu anēmijai, muskuļu distrofijai u. c. iedzimtajām slimībām. Sliktā ziņa – viņasprāt, turpināsies nekontrolējama putnu gripas izplatība, kurā vainos sikspārņus, kaut gan tā, iespējams, nemaz nebūs viņu vaina.

Ultraskaņa smadzeņu ķirurģijas vietā

Nākamgad sparu uzņems arī neirozinātne, meklējot atbildes uz to, kā strādā smadzenes un kā tās ietekmēt. Nozares eksperte Laura Sandersa uzskata, ka šogad gaidāma nervu putekļu – miniatūru virsskaņas ierīču – attīstība, kuriem pavisam nesen izdevās noteikt nervu aktivitāti žurkās. Tāpat, viņasprāt, nozīmīgi būs atklājumi, kas saistīti ar ultraskaņas iedarbību uz nervu aktivitāti, tādējādi cenšoties rast veidu, kā ietekmēt smadzenes bez ķirurģiskas iejaukšanās.

Kāds būs klimats? Tomass Samners norāda, ka šis gads kopumā būs krietni vēsāks nekā 2016. gads, kurā pasaules vidējo temperatūru un dažādas dabas katastrofas izraisīja “El Nino” fenomens. Viņš arī uzsver, ka nesen veiktais urbums Čikšulubas krāterī Meksikā varētu dot atbildi uz jautājumu, kas nogalināja lielāko daļu uz Zemes mītošo dzīvnieku un augu pirms 66 miljoniem gadu. Šobrīd pastāv vairākas teorijas, tostarp Čikšulubas krāteri izveidojušā meteorīta radītās sekas vai milzīgs vulkāna izvirdums.

Ģenētiski modificētais moskīts "Oxitec" rūpnīcā Pirasikabē Brazīlijā. Šogad tos plānots palaist brīvā dabā ASV, kur tie pārotos ar mātītēm, kas pārnēsā Zikas vīrusu, un DNS izmainītu tā, ka viņu pēcnācēji neizdzīvo. Foto - REUTERS/LETAĢenētiski modificētais moskīts "Oxitec" rūpnīcā Pirasikabē Brazīlijā. Šogad tos plānots palaist brīvā dabā ASV, kur tie pārotos ar mātītēm, kas pārnēsā Zikas vīrusu, un DNS izmainītu tā, ka viņu pēcnācēji neizdzīvo. Foto - REUTERS/LETA

Savukārt Megana Rozena pievērsīsies Zikas vīrusam, ņemot vērā ievērojamo skaitu sieviešu, kuras ir inficētas ar vīrusu un šogad dzemdēs. Viņa uzskata, ka tādējādi zinātniekiem būs iespēja par vīrusu un tālāko slimību uzzināt vēl vairāk, spējot krietni ātrāk izstrādāt vakcīnu. Tomēr viņa norāda, ka maz ticams, ka vakcīnu izdosies izstrādāt agrāk par 2018. vai pat 2019. gadu. Arī Sjūzena Miliusa vēros, kā attīstīsies un izplatīsies Zikas vīruss. Viņu īpaši interesē, kā atrisināsies konflikts starp ASV laboratorijām, kuras uzskata, ka parastais “Culex” moskīts nevar pārnēsāt Zikas vīrusu, un Ķīnas, Brazīlijas un Kanādas laboratorijām, kas atklājušas, ka var gan. Šogad ASV štatā Floridā varētu dabā palaist pirmo ģenētiski modificēto moskītu tēviņus (tie cilvēkiem nekož), kas pārotos ar mātītēm, – viņu atvases nenodzīvo līdz “pilngadībai”. Eksperimenti pierādījuši, ka šādi moskītu daudzumu var samazināt par 82 procentiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+