Ko žurnālisti gaida no mediju nodaļas? 0
Politiķi “LA” aptaujā par topošās mediju politikas nodaļas uzdevumiem nosauca mediju vides apzināšanu, atbalstu drukātai presei, kā arī Krievijas propagandas kanālu ierobežošanu. Bet kā šādas nodaļas izveidi un tās uzdevumus vērtē paši žurnālisti?
Žurnālists Kārlis Streips teica, ka pagaidām īsti neizprot tās uzdevumus. “Piemēram, anotācijā par nodaļu ir teikts, ka runa ir par Eiropas noteikumu ieviešanu, bet to var izdarīt Saeima un valdība bez atsevišķas nodaļas. Ja savukārt runa ir par mediju saturu, tad nu gan jābūt uzmanīgiem,” saka K. Streips. Viņaprāt, tiklīdz politika iesaistās satura jautājumos, rodas problēmas. “Kaut vai tā pati NEPLP. Tas, ka visus tās locekļus ievēl Saeima, pats par sevi rada jautājumus par iespējamo angažētību. Varbūt patlaban tā nav tik liela problēma kā Ābrama Kleckina laikā, kad pavisam politizēta iejaukšanās bija redzama tā dēvētajā “horizontālā taimkoda” skandālā (gadījums, kad LTV pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām no programmas tika izņemta kritiska filma par Vladimiru Putinu. – Ģ. V.), bet tomēr tā ir problēma,” saka K. Streips.
Piesardzīgs attiecībā uz nodaļas izveidi ir arī laikraksta “Dienas Bizness” komentētājs Didzis Meļķis: “Nezinu, ko valsts veidotā nodaļa noteiks mediju politikā, ja strādāju privātā kompānijā. Pašu žurnālistu darīšana ir iestāties par savām tiesībām. Neredzu nevienu instrumentu, ar ko caur šo nodaļu uzlabot žurnālistikas kvalitāti.”
Latvijas Radio žurnālists Artjoms Konohovs uzskata, ka dažādas problēmas mediju vidē ar nodaļas izveidi vien nevar atrisināt. Tā pat varot nodarīt kaitējumu. “Mūsu mediju sistēma Latvijā ir bijusi liberāla visus gadus, taču jāuzmanās, lai tā netiek politizēta, piemēram, lai lietas nenotiek kā Ungārijā, kur premjers Viktors Orbans it kā mediju lietu labā iejaucās to darbā,” teic A. Konohovs. No mediju politikas nodaļas viņš sagaida atklātību par mediju īpašniekiem.
Reģionālā interneta portāla liepajniekiem.lv galvenais redaktors Pauls Kaufmanis uzskata, ka viņa ikdienas darbu mediju politikas nodaļa neietekmēšot. No nodaļas viņš sagaida, ka tā varētu nākt klajā ar izmaiņām likumos, kas attiektos uz interneta medijiem. “Nesaprotam, kas atļauts interneta vidē – kāda tajā ir žurnālista atbildība, arī ar lietotājiem reizēm rodas pārpratumi,” saka P. Kaufmanis. Viņš uzskata, ka mediju jautājums ir arī valsts drošības jautājums, un tas neattiecas tikai uz Krievijas informatīvo telpu, bet arī uz Latvijas medijiem. “Politikas veidotājiem vajag būt stingrākiem lietās, kas skar valsts drošību, protams, tiktāl, cik netiek pārkāpta vārda brīvība,” domā žurnālists. Viņaprāt, mediju politikas nodaļai nebūtu jānodarbojas ar mediju satura jautājumiem, bet ar mediju likumu sakārtošanu.
“Neatkarīgo Tukuma Ziņu” galvenā redaktore, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Ivonna Plaude pauž stingru atbalstu nodaļas izveidei. Viņa skaidro, ka neatkarīgai reģionālai presei šķēršļus liekot pašvaldības, kas izdod savus informatīvos izdevumus un bez maksas piedāvā saviem lasītājiem, turklāt tos izdod pat nabadzīgi novadi. “Komercinformācija šajos izdevumos daiļi tiek nosaukta par uzņēmējdarbības veicināšanu, un pašvaldībām lojālie uzņēmēji iegūst iespēju reklamēties,” stāsta I. Plaude. Viņa cer, ka mediju politikas nodaļa palīdzēs šo situāciju juridiski atrisināt.
