Koalīcija atbalsta jautājumu loka paplašināšanu, par kuriem nav rīkojami referendumi 0
Koalīcija šodien konceptuāli atbalstīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumu paplašināt Satversmes 73.pantā noteikto jautājumu loku, par kuriem nav rīkojamas tautas nobalsošanas.
Kā šodien žurnālistus informēja VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars, tagad tiek gaidīti konkrēti priekšlikumi, kas tiks vērtēti koalīcijā.
VL-TB/LNNK rosina, ka referendumi nebūtu rīkojami arī par pilsoņu loka paplašināšanu, naturalizācijas kārtības atvieglošanu, valsts valodas lietojuma sašaurināšanu, kādas Latvijas teritorijas daļas autonomiju vai atdalīšanos, demokrātiskās sistēmas demontāžu un citiem jautājumiem, kuru nodošana tautas nobalsošanai nevajadzīgi pakļauj riskam Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti.
Kā šodien žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V), koalīcijā šodien panākta konceptuāla vienošanās arī par pirmsreferendumu aģitācijas sakārtošanu. Par šo jautājumu sagatavoti konkrēti priekšlikumi, kas tiks vērtēti Saeimas komisijās.
Šodien koalīcijā vēl netika pieņemts lēmums saistībā VL-TB/LNNK priekšlikumu par vienotas pirmsskolas izglītības ieviešanu valsts valodā. Dombrovskis informēja, ka jautājuma skatīšana atlikta uz nedēļu un nākamajā koalīcijas sanāksmē tiks pieaicināts izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
VL-TB/LNNK piedāvā veidot vienotu pirmsskolas izglītības iestāžu jeb bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība notiek valsts valodā, vienlaikus saglabājot etniskās un kultūras identitātes ievirzi tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu un citām ģimenēm.
“Nav attaisnojami, ka vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas valsts joprojām atbalsta sabiedrības segregāciju, jau no agras bērnības sadalot Latvijas iedzīvotājus nošķirtās kopienās. Vienotas bērnudārzu sistēmas ieviešana ilgtermiņā veicinātu piederības sajūtu Latvijas valstij, sabiedrības saliedēšanos uz latviešu valodas bāzes un kopīgas sociālās atmiņas veidošanos,” uzsvēra Dzintars.
Šodien koalīcijas padomes sēdē neguva atbalstu trešais nacionālās apvienības priekšlikums, ar kuru VL-TB/LNNK rosināja Pilsonības likuma 24.pantā paplašināt nosacījumu loku, kādos pilsonim var tikt atņemta Latvijas pilsonība. Proti, pilsonība būtu atņemama personām, kuras publiski paudušas necieņu pret Latviju kā nacionālu un demokrātisku valsti, veikušas darbības, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, aicinājušas likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību, spiegojušas ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā un citos līdzīgos gadījumos.
