Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
9. oktobris, 2017
Drukāt

Atbalsta pāreju uz izglītību latviešu valodā. Vai diskusijas par to neieilgs? (18)

Foto-LETAFoto-LETA

Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies, ka ir jāvirzās uz latviskāku izglītību, taču vismaz pagaidām nerodas pārliecība, ka šī virzība būs ātra un konsekventa.

Kā zināms, Nacionālā apvienība (NA) sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz uzlikt valdībai pienākumu noteikt kārtību, kādā visas valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes pāriet uz mācībām valsts valodā. Dzimtajā valodā tiktu mācīti tikai ar etnisko identitāti saistītie mācību priekšmeti. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ierosinājis grozīt Izglītības likumu tā, lai latviski mācības notiktu tikai vidusskolā, bet pamatskolā latviešu valodā notiktu vairāk stundu nekā līdz šim, lai 9. klasē latviski tiktu apgūti jau 80 procenti mācību vielas.

Koalīcija pirmdien vienojās, ka izglītības un zinātnes ministram mēneša laikā jāsagatavo informatīvais ziņojums par iespējām latviskot izglītību, kā arī grozījumi Izglītības likumā. Tāpēc NA pagaidām pašu izstrādātos likuma grozījumus nevirzīs izskatīšanai Saeimā. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars teica, ka K. Šadurskis, izstrādājot likumprojektu, solījis ņemt vērā NA prasību, ka latviska izglītība jāievieš visos izglītības posmos. “Arī šim mērķim jābūt ierakstītam likumā, lai gadījumā, ja nāktu cits izglītības ministrs, šis uzstādījums vienalga būtu neapstrīdams,” tā R. Dzintars. Ja ministrs solījumu nepildīs, nacionāļi iesniegs izskatīšanai Saeimā pašu izstrādātos likuma grozījumus. 25. oktobrī K. Šadurskis tiksies ar NA frakciju, lai apspriestu iespējamās izmaiņas Izglītības likumā. Taču jau koalīcijas padomē ministrs esot apliecinājis, ka pāreja uz latvisku izglītību visos izglītošanās posmos ir nepieciešama.

Trešais koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) arī atbalstot pāreju uz mācībām latviešu valodā, taču nepieciešama “skaidra, konsekventa ceļa karte, parādot pāreju soli pa solim”, vakar pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Piemēram, svarīgi pirms pārejas apmācīt skolotājus. Tikmēr K. Šadurskis sarunā ar žurnālistiem teica, ka jau šobrīd visiem skolotājiem jāprot valsts valoda augstākajā līmenī un pedagogu apmācībā jau daudz ir ieguldīts. Kad vidusskolās tiks ieviests jaunais mācību saturs, nemaz nebūšot iespējams turpināt bilingvālo izglītību, jo skolēniem tiks piedāvāts apgūt mācību priekšmetus dažādās grūtības pakāpēs, daļa mācību varētu notikt citu Eiropas Savienības valstu valodās. Bilingvālā izglītība šo jauno saturu pārāk sarežģītu. Turklāt, pārejot uz mācībām latviski, cittautiešu jaunieši labāk sagatavotos studijām augstskolā.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens teica, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā jāsasaista arī ar integrācijas politiku kā tādu. Gan viņš, gan R. Dzintars uzskata, ka pretrunas abu partiju piedāvājumā nav, jo “Vienotība” neiebilst, ka ar laiku varētu nonākt līdz mācībām latviešu valodā arī pamatskolās.

Gan M. Kučinskis, gan A. Ašeradens uzskata, ka jautājumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā nedrīkst izmantot priekšvēlēšanu spēlītēs. Līdz šim gan pieredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija reti kuru darbu izpilda noteiktajā termiņā. Ja vispirms būs jāizskata informatīvais ziņojums un likumprojekts lēnā gaitā virzīsies caur valdību un Saeimu, gala lēmuma pieņemšana būs ļoti tuvu nākamajā oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Un tad jau bez priekšvēlēšanu retorikas neiztikt. Turklāt diskusijās par “ceļa karti” pārejai uz latvisku izglītību var pavadīt ļoti ilgu laiku.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Es esmu tikai par latviešu valodas lietošanu skolās. Tikai un vienīgi. Tāda ir mana pārliecība. Punkts. Pietiek ar ieilgušajām okupācijas sekām, cik ilgi tas vēl vilksies. Esmu no sirds sašutis.

  2. Sarunas jau sen ieilgušas.Valsts valodai valsts apmaksātās skolās un bērnudārzos jābūt jau sen.Tur diskusijām nebija jābūt.Kurā valstī tā notiek? Varbūt Krievijā?

    • A iz kogo eta “vasha” valsts sostoit? Iz vas i nas, grazdan i ne grazdan. I mi toze platim nalogi etomu gosudarstvu. Eto mi dolzni reshatj, i eto nashi deti. Nashi, a ne vashi!!!

  3. Pēdējais brīdis likvidēt okupācijas sekas. Jau šogad.

  4. Модераторы – козлы! Идите на йух!!! Atbildēt

    !!!

  5. Domāju,ka ar “diskusijām” viss arī beigsies.

  6. Vai tik tajās pamatskolās nevajadzēja pāriet uz 82% latviešu valodā?

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj!
      Povtorno, posle udalenija cenzorami! Nu i dge deklarijujemaja svoboda slova ?!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+