LETA

Koalīcija atliek diskusijas par izmaiņām “mikronodoklī” 0

Koalīcija mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un izmaiņas tajā vērtēs nākamā gada pirmajā ceturksnī, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Viņš atzīmēja, ka no nākamā gada 1.janvāra stāsies spēkā izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz piemērot likmi 11% apmērā pašreizējo 9% vietā.

“Vēl [mikrouzņēmuma nodokļa režīmu] analizēsim. Mēs par to lemsim nākamā gada pirmajā ceturksnī, kā to paredz valdības deklarācija,” teica Reirs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Finanšu ministrs pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina, ka viņam nav informācijas par to, ka līdz ar mikrouzņēmuma nodokļa likmes ieviešanu 9% apmērā no 2010.gada, vairāki uzņēmēji būtu iznākuši no ēnu ekonomikas. Pēc viņa teiktā, ir informācija par to, ka pēc šādas likmes ieviešanas, liela daļa uzņēmēju no normālas uzņēmējdarbības pārgāja uz uzņēmumiem, kuros darbinieki ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. “Ir veselas taksistu kompānijas, kur katrs darbinieks ir sava mikrouzņēmuma īpašnieks,” teica Reirs.

Viņš norādīja, ka apmēram 10% nodarbināto privātajā biznesā strādā mikrouzņēmumu režīmā, un viņu iemaksātā ieņēmumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa budžetā ir tikai 0,1%. “Tāpēc šeit ir runa arī par to, ka šādā veidā, ja [uzņēmumi] tiek pārreģistrēti no parastajiem uzņēmumiem vai parastajiem darba darītājiem par mikrouzņēmumiem, tad līdzekļi nepietiek arvien vairāk arī pašvaldību funkciju finansēšanai,” sacīja Reirs.

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nepiekrīt Reiram par mikrouzņēmuma nodokļa likmes ietekmi uz ēnu apkarošanu. “Tad, kad tas tika ieviests, bija divi galvenie uzdevumi – ievest redzamajā ekonomikas daļā tos cilvēkus, kas strādāja ēnu ekonomikas sektorā un otrs – radīt cilvēkiem iespējas sevi un vēl kādus citus nodarbināt. Manuprāt, šis nodoklis ir savu funkciju pildījis ļoti labi,” teica Reizniece-Ozola.

Viņa arī pauda pārliecību, ka Ekonomikas ministrijas rosinātās izmaiņas, kas paredz mikrouzņēmuma nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus, vēlāk likmi paceļot, ļaus uzņēmējiem “ieskrieties”. “No ministrijām vēl tiek gaidīti priekšlikumi, kā šo sistēmu kopumā uzlabot, jo, kā jau iepriekš tika diskutēts, no vienas puses ir uzņēmēju atbalsts, kas mums ir ļoti svarīgi, it īpaši Ekonomikas ministrija, bet no otras puses ir šis sociālais nodrošinājums. Ir svarīgi abas šīs lietas līdzsvarot,” sacīja Reizniece-Ozola.

Jau vēstīts, ka uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no nākamā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokli līdz 11%, tādēļ Ekonomikas ministrija rosinājusi izmaiņas, kas paredz mikrouzņēmuma nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.

Reklāma
Reklāma

Mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.

Pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijām Saeima grozīja Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā.