Koalīcijā iezīmē atbildības jomas; kā premjera amata kandidāti visbiežāk min Āboltiņu 14
Lai arī pagaidām oficiāli nenotiek diskusijas par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, partneri neoficiāli sāk iezīmēt vēlamās pārraudzības jomas.
Patlaban partiju starpā nav vienošanās par atbildības jomu sadali jaunajā valdībā, kā arī nenotiek oficiālas sarunas starp koalīcijas partneriem par jaunās valdības veidošanu. Kā norāda partiju pārstāji, par ministriju dalīšanu būs iespējams runāt tad, kad būs zināms Ministru prezidenta amata kandidāts, gan arī tas, kuras partijas piedalīsies jaunās koalīcijas veidošanā, proti, vai tā tiks paplašināta ar kādu no patlaban opozīcijā esošajām partijām, piemēram, Latvijas Reģionu apvienību (LRA).
Partija “Vienotība” patlaban nesteidzas ar sava Ministru prezidenta amata kandidāta nosaukšanu, norādot, ka vispirms ir jārunā par tās mērķiem un darāmajiem darbiem. Arī ceturtdien gaidāmajā sarunā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni plānots par darāmajiem darbiem visās nozarēs piedāvāt savu redzējumu, ko sagatavos vairāki partijas pārstāvji. No dažiem koalīcijas politiķiem izskan, ka “Vienotība” pagaidām primāri centīsies panākt, lai premjerministra amatam kā kandidāti būtu iespējams virzīt partijas līderi Solvitu Āboltiņu. Iepriekš kuluāros kā varbūtējs kandidāts tika minēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja “Vienotība” saglabās premjera amatu, tad partijai tradicionāli pienāksies arī finanšu ministra amats un tam atkārtoti varētu tikt virzīts pašreizējais ministrs Jānis Reirs (V). Arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) izredzes ieņemt šo amatu jaunajā valdībā tiek vērtētas kā labas.
Tikmēr nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nevēlas atteikties no savā pārziņā esošajām ministrijām, tādēļ uzsver, ka partiju atbildības jomas jaunajā valdība nebūtu jāmaina. Tāpat nacionālā apvienība vēlas saglabāt Saeimas priekšsēdētāja amatu, ko patlaban ieņem Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Kāds koalīcijas politiķis izteicās, ka nacionālajā apvienībā notiekot diskusijas, cik ļoti politiskais spēks vēlas, lai tā pārstāvji jaunajā valdībā joprojām būtu Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) kultūras ministres amatā un Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā.
Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošā Latvijas Zaļā partija plāno iestāties par tās virzīto pārstāvju, aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) un veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS), darba turpināšanu Ministru kabinetā. Kāds no ZZS politiķiem norādīja, ka neesot gan pārliecības, vai visi politiskā spēka pārstāvji būtu gatavi iestāsies par Belēviču. Jau iepriekš vēstīts, ka tiek pieļauta iespēja vakantajam satiksmes ministra amatam nonākt ZZS kontrolē un “Vienotība” varētu saņemt pretī ekonomikas ministra posteni. Šādā gadījumā kā iespējamais satiksmes ministra amata kandidāts kuluāros tiek minēts kādreizējais satiksmes ministrs, pašreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), un šāda scenārija īstenošanās gan nozīmētu, ka ekonomikas ministra amatu zaudētu Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Partiju pārstāvji prognozē, ka šogad jaunu valdību izveidot neizdosies.
Jautājums par iespēju koalīcijai paplašināties, piemēram, ar LRA joprojām tiek saistīts ar to, kāda tam būtu “cena” un vai kāds no koalīcijas partneriem būs gatavs dalīties ar savām ietekmes jomām, un pašreizējie “Vienotības” koalīcijas partneri tam neesot gatavi. Ja iespēja LRA kādā brīdī iekļūt valdībā kļūtu reāla, tad netiek izslēgta iespēja apsvērt Saeimas sekretāra biedra amata, kuru pašlaik ieņem Gunārs Kūtris (NSL), uzticēšanu jaunajam partnerim. Īstas skaidrības par šāda scenārija iespējamību gan neesot.
Iepriekš jau kuluāros izskanēja, ka pret pašreizējās koalīcijas paplašināšanu iebildumi esot nacionālajai apvienībai un arī ZZS nesaskatot izteiktu vajadzību šādam solim. Tajā pašā laikā kāds opozīcijas politiķis pieļauj, ka VL-TB/LNNK vajadzētu uz LRA nonākšana koalīcijā sākt raudzīties pozitīvāk, apskatot perspektīvu abiem politiskajiem spēkiem būt sabiedrotajiem demogrāfijas jomā un citos jautājumos. Neoficiāli LRA pārstāvji saņemot vaicājumus arī par to, kā teorētiski iespējamā šādas koalīcijas darbā varētu veidoties sadarbība ar partiju apvienības “aktīvistiem”. Noprotams, ka šajā gadījumā runa varētu būt, piemēram, par deputātu Artusu Kaimiņu (LRA).
Savukārt jaunās valdības deklarācijā kā viens no jaunumiem varētu būt izklāsts par plānotajām darbībām ar patvēruma meklētājiem saistītu jautājumu risināšanā. Pagaidām netiek prognozēta kardinālu izmaiņu veikšana deklarācijā, ņemot vērā, ka pašreizējā valdība ir nostrādājusi vien nedaudz ilgāk par gadu.
Lai gan pastāv iespēja valdības veidošanai atsaukties uz amatu sadalījumu Saeimā, atsevišķi politisko spēku pārstāvji norāda, ka Mūrnieces atbrīvošana no amata pašlaik un, iespējams, arī ilgākā termiņā vairs netiek apskatīta kā ļoti reāls risinājums. Tajā pašā laikā tiek sagaidīts, ka Mūrniece centīsies uzlabot savu darbību, ieklausoties izskanējušajā kritikā.
Kā ziņots, šodien notikušajā “Vienotības” darba grupā tika diskutēts par dažādām nozarēm, tostarp par tām, kurās pagaidām kaut kas līdz galam nav izdarīts, kurās nav progresa, norādīja partijas valdes loceklis Edvards Smiltēns. Taujāts par problemātiskām nozarēm, politiķis pauda, ka daudz diskusiju ir par tieslietu nozari, jautājumi saistībā ar nodokļiem, prioritārās nozares ir arī veselības un izglītības joma.
Šīs nedēļas beigās – ceturtdien un piektdien – partijas sāks konsultācijas ar Valsts prezidentu par jaunās valdības izveidi, savukārt oficiālas savstarpējas konsultācijas politiskie spēki vēl nav plānojuši.
