Koalīcijā stīvējas par uzturēšanas atļauju kvotu apmēru 0
Valdošās koalīcijas politiķi patlaban pagaidām nevar vienoties par kvotu apmēru, ko nākamgad varētu noteikt uzturēšanas atļaujām par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, patlaban notiek stīvēšanās tieši par šo kvotu apmēru, jo koalīcijas partneri neatbalsta nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK ierosinājumu pilnībā pārtraukt šādu uzturēšanas atļauju piešķiršanu.
Ņemot vērā, ka koalīcijas partneri šādu ieceri neatbalsta, iespējams, politiķi varētu vienoties par kvotām jeb konkrētu skaitu, cik uzturēšanas atļauju par nekustamā īpašuma iegādi varētu piešķirt gada laikā. Nacionālā apvienība vēloties šo kvotu apmēru mazāku, savukārt “Vienotība” – lielāku, liecina neoficiālā informācija.
Pagaidām vienošanās šajā jautājumā neesot panākta, un politiķu sarunas turpinās.
Diskusijas turpināšoties arī par šādu uzturēšanas atļauju piešķiršanas pārtraukšanu nākotnē.
Veiksmīgāk koalīcijas partneriem virzās diskusijas par demogrāfijas atbalsta pasākumiem. Šīs sarunas esot tuvu tam, lai būtu apmierinātas nacionālās apvienības prasības demogrāfijas jomā.
Kā ziņots, nacionālās apvienības uzstādījumi 2014.gada budžetam ietvēra prasību nākamgad pārtraukt uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, prasību prioritāri atbalstīt dzimstības veicināšanas pasākumus un sniegt nozīmīgu atbalstu jaunajām māmiņām, kā arī prasību pēc adekvāta finansējuma Latvijas kultūrai.
Iepriekš “Vienotības” Saeimas frakcija, pārrunājot jautājumu par uzturēšanas atļaujām, nolēma, ka pašreizējā sistēma ir uzlabojama, nevis likvidējam. Proti, “Vienotība” uzskata, ka ir lietderīgi dubultot investīciju apmēru uzturēšanās atļauju saņemšanai, ieviest kvotu sistēmu, kā arī speciālu fondu.
Savukārt Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Edmunds Demiters iepriekš izteicās, ka RP atbalsta uzturēšanās atļauju piešķiršanas par nekustamā īpašuma iegādi atcelšanu, taču nevar atbalstīt piedāvāto termiņu – 2014.gada vasaru. Ir jābūt pārejas periodam, lai nozare varētu tam sagatavoties, norādīja Demiters. Vaicāts, vai drīzāk varētu būt runa par 2015.gada sākumu, politiķis atbildēja, ka par termiņu būtu vēl jādiskutē, un piebilda, ka gads kā termiņš varētu būt labāks risinājums.
