Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Koalīcija – uzpīpējiet miera pīpi

Foto - LETAFoto - LETA

Zemnieks Augusts Brigmanis jau pāra reizes fantāzijā iztēlojis valdošo koalīciju par pussabrukušu meža būdu, kas turklāt celta no šķirbainiem dēļiem. Viņš aiz komata nav vēlējies paturpināt, ka Zaļo un zemnieku savienības stiprā ēka gan ir vienots ansamblis, kas līdzīgs Brāļu kapu kompleksam, viduslaikos celtai baznīcai vai kādam citam tikpat cēlam mūra monolītam ar jumta čukurā sēdošo – zināms, ko. Jumīti!

 

ZZS tikai pa gabalu, iztālēm atgādina kiosku – patiesībā tas, lūk, ir kultūrvēsturisks piemineklis. Taču atgriezīsimies pie sačurnējušās meža būdas. Kaut gan, piemēram, ekoloģiskā dzīves veida popularizētāji, zaļie cilvēki Vējonis ar Līdaku labprāt paši tur apmestos uz dzīvi, lai kā Augusts smīnētu, tomēr ZZS līderim ir taisnība, un viņš saviem novērojumiem rod piekrītošas balsis, ka nupat koalīcijas partijas drusku par daudz iet šreijā, nīstoties vienai ar otru un nezinot mēru partneru apvainošanā. Es par to esmu norūpējies, Augusts savilcis pieri krunkās – var teikt, ka visa tauta ir par to, vai šīsdienas koalīcijas sēdi pārkarsušie dalībnieki sāktu ar miera pīpes palaišanu pa apli. Vairs nevajag piedāvāt kolēģiem iepazīties ar divstobreni un apsaukāt viņus par populistiem. Jāatjauno komandas gars, un kā darba vēršiem pa uzņemto vagu jāvelk jūgs vēlētāju labā. Latvieši ir miermīlīgi cilvēki. Viņi neieredz kašķus, negantu rīvēšanos, publisku veļas mazgāšanu un skriešanu ārā, aizcērtot durvis, ka nobirst štukatūra. Mēs, vēlētāji, saprotam, ka vairāku partiju savienība nekad nav mierīga koeksistence kā ēnā zem banānkoka ieaijātai koalīcijai un ka Latvijā pēc definīcijas ilgstoša auglīga sadarbība politiķu vidū nav iespēja. Tomēr tai pašā laikā izskan sabiedrības vērtējums, ka pašreizējā “Vienotības” + RP + NA + Olšteiniešu varas pozīcija ir vienīgā pieņemamā 12. Saeimā, un vai tad nu īgnie, viens uz otru noskaitušies un greizsirdīgie politiķi nevarētu vēl drusku paciesties un pusotru gadiņu izturēt, sadzīvojot mierā, vismaz uz āru nelaižot pār koalīcijas biedriem izšļāktas putas, žulti un siekalas, itin kā otra partija būtu spļaujamtrauks. Aukstasinība vispirms jāpieprasa no partiju un frakciju līderiem un priekšsēdētājiem, kuri ir ģimenes goda glabātāji un kuriem pirmajiem būtu jālaiž darbā ugunsdzēšamais aparāts, kolīdz deguni saož sviluma un sodrēju smaku. Ja uz šādu pamieru biedri vadītāji nav gatavi, tad lai beidz spraust makaronus ausīs, cik viņi vienoti startēs uz (pēc) Rīgas vēlēšanām, un arī tauta ņems vērā nespēšanu vienoties, kad izvēlēsies, par ko balsot 13. Saeimas vēlēšanās. Tad varbūt tiešām Augusts aizkūpinās pīpi pie degošā koalīcijas šķūneļa.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+