Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. augusts, 2014
Drukāt

Koalīcija vienojas iepirkumos dot priekšroku Latvijas produkcijai (papildināts) (7)

Foto: LETAFoto: LETA

Koalīcijas partijas ceturtdien ārkārtas sēdē vienojās par pasākumiem, lai publiskajos iepirkumos atbalstītu vietējo lauksaimnieku piedāvāto produkciju, pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja “Vienotības” deputāts Dzintars Zaķis.

Viņš informēja, ka pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinājuma ceturtdien pārrunāta tēma, kā uzlabot situāciju Latvijas lauksaimniekiem, lai valsts un pašvaldību iepirkumos būtu iespējams piegādāt aizvien vairāk vietējo preci. Tostarp plānots noteikt, ka zaļais iepirkums būs Ministru kabineta formātā noteikts iepirkums, kas nosaka iepirkt svaigu un ekoloģiski tīru pārtiku. “Ar to domājot tieši vietējo ražotāju produktu iepirkumu,” teica Zaķis.

Tāpat plānots aizvien intensīvāk apmācīt pašvaldības un citus, kas iepērk pārtiku publiskā iepirkumā, kā to darīt pareizi tā, lai nebūtu problēmas reizēm pērkot, iespējams, dārgāku, bet toties Latvijas produkciju.

Pēc Zaķa teiktā, izmaiņas, kas veicinās Latvijas lauksaimnieku piedāvātās produkcijas atbalstu valsts un pašvaldību iepirkumos, varētu tikt panāktas jau tuvāko nedēļu laikā, un tās paredzētas uz visiem laikiem. Viņš arī atzīmēja, ka vairākās Eiropas valstīs jau sen valsts un pašvaldību iestādēs pieejami lielākoties vietējie produkti, un tikai Latvijā šis jautājums vēl nav pietiekami aktualizēts.

Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka valsts un pašvaldību iestādēs Latvijas produktiem jābūt pārsvarā, tomēr šobrīd problēmas nereti rada tas, ka iepirkuma organizētāji tā vietā, lai iepirktu Latvijas produktus, baidoties no uzraugošajām institūcijām, iepērk par dažiem centiem lētākus citu valstu produktus.

Savukārt ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa pavēstīja, ka ZZS izstrādājusi 14 konkrētus priekšlikumus vietējo ražotāju aizsardzībai saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viens no priekšlikumiem paredz, ka valsts un pašvaldības iepirkumos, kurus sedz no budžeta līdzekļiem, iepērk tikai Latvijas ražotāju pārtikas produktus.

ZZS uzskata, ka situācijā, kad Latvija nonākusi akūtā ekonomiskajā situācijā, pastāv draudi Latvijas ražotāju turpmākai darbībai un līdz ar to iespējama darba vietu samazināšana, prioritārs ir atbalsts mūsu ražotājiem, neskatoties uz Eiropas Komisijas definētajām prasībām un iespējamajām sankcijām.

“ZZS valde, sadarbībā ar jomas ekspertiem, piedāvā vienoties par vienotu iepirkuma nosacījumu izstrādi visām valsts un pašvaldības iestādēm, kuras veic pārtikas preču iepirkumus. Vietējo ražotāju interešu aizsardzībai iepirkuma dokumentācijā nepieciešams integrēt zaļā iepirkuma vai citus ekoloģiskos aspektus, kas izslēgtu citu valstu piegādātājus. Izmaiņas iepirkumu sistēmā nepieciešams īstenot sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, nodrošinot iepirkumu procedūras saderību ar normatīvajos aktos noteikto,” skaidroja Kārkliņa.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi vietējo ražotāju preču noieta stimulēšanai būtu noteikt, ka jāatjauno Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas materiālās rezerves. Tās veidotu no produktu grupām, kurām ir pietiekami garš glabāšanas termiņš. Tāpat steidzīgi jārealizē intervences pasākumi piena nozarē, piebilda Kārkliņa.

Pēc viņas teiktā, ZZS uzskata, ka jāizveido koalīcijas darba grupa Ministru prezidenta vadībā un nozaru atbalsta fonds. “Tā koordināciju uzņemtos nozaru asociācijas, un ZZS valde aicina fondam piešķirt finansējumu 200 miljonu eiro apmērā. Tāpat ZZS aicina ES struktūrfondu līdzekļus izmantot šī brīža reālajām vajadzībām, kas ir prioritāras attiecīgās nozares glābšanai. Koordināciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu veiktu atbilstošo nozaru ministrijas,” klāstīja Kārkliņa.

Tāpat ZZS piedāvā īstenot tiesiskās aizsardzības procesa vienkāršošanu uzņēmumiem, kurus skārušas Krievijas embargo izraisītās sekas, kā arī laika periodā no trim līdz sešiem mēnešiem Krievijas sankciju seku skartos uzņēmumus atbrīvot no darbaspēka nodokļiem.

Savukārt attiecībā uz nodokļu maksājumiem, ZZS aicina arī atbrīvot uz gadu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa kravas auto virs 3,5 tonnām, kuriem jāmaksā infrastruktūras nodeva, kā arī atbrīvot uz gadu no transportlīdzekļa nodevas tā sauktos seglu vilcējus.

ZZS arī aicina piešķirt 200 tūkstošus eiro Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam un Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai vadošo pārtikas nozares rūpnieku braucienam uz lielāko pārtikas izstādi pasaulē, kas notiks Parīzē no 19.-23. oktobrim.

Tāpat ZZS grib panākt, lai Latvijai, kā Krievijas pierobežas valstij, noteiktu buferzonas jeb īpaši atbalstāmas zonas statusu, kā arī veikt nozaru monitoringu, apkopojot reālo statistiku par finanšu apgrozījumu katrā no Krievijas sankcijām skartajām nozarēm.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) Metodoloģijas departamenta vecākā referente Elīna Virtmane sacīja, ka koalīcijas panāktais risinājums ir īstenojams, ievērojot Publisko iepirkumu likumā paredzētos kritērijus piedāvājumu izvēlei, īpaši kritērijus attiecībā uz kvalitāti un vidi.

Viņa minēja arī IUB piedalīsies Ministru kabineta instrukcijas pārtikas preču iepircējiem izstrādē.

Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova norādīja, ka jau šobrīd iepircējiem pastāv iespēja izvēlēties kvalitatīvu vietējo produkciju atbilstoši IUB izstrādātajām rekomendācijām un vietējiem pārtikas ražotājiem ir uz ko tiekties.

“Vienlaikus, izvēloties vietējo ražotāju produkciju, nedrīkst aizmirst arī par to interesēm, kuru dēļ iepirkums tiek rīkots, – lai pārtikas preces būtu gan kvalitatīvas, gan cenas ziņā konkurētspējīgas, un, ja vietējā produkcija atbilst šīm prasībām, tad tas ir lieliski, ka publiskie līdzekļi godīgi rīkotu konkursu rezultātā, pateicoties konkurencei, tiek efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kam līdz ar to ir iespēja attīstīt savu konkurētspēju arī ārpus Latvijas tirgus,” teica Kabanova.

Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz vienu gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Embargo pakļauto produktu sarakstā ir liellopu gaļa, cūkgaļa, putnu gaļa, desas un citi gaļas produkti, zivis, vēžveidīgie un moluski, piens un piena produkti, piena produktu izstrādājumi uz augu tauku bāzes, dārzeņi, augļi un rieksti.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. “Reizēm,iespējams,pirkt dārgāku,bet toties Latvijas produkciju”,ar 21%PVN uzcenojumu gan nevarēsim! Vispirms jāsamazina PVN!

  2. Koalīcija ar savām algām var to atļauties!

  3. Un kāda maksa būs skolās, ja ēdiens tiks gatavots no produktiem ar apzeltītām cenām. Nevajag stāstīt, ka tie būs daži centi. Produktus nav kur likt, kāpēc cena nesamazinās?

  4. Jā, šim vajadzēja milzīgu intelektuālo un laika resursu, lai līdz tam aizdomātos (plus, droši vien, vismaz vesela darbadiena lēmuma pieņemšanai).
    vnk ģeniāli;
    jūtos lepns par valstsvīru attapību un mežonīgo produktivitātes tempu.

  5. ZZS reklāma? Daži priekšlikumi gan liekas pārspīlēti

  6. To jau sen vajadzēja darīt.

  7. nu kas tad Straujumai kā Zemkopības ministrei ,tos noteikumus traucēja izstrādāt?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+