Mobilā versija
+1.7°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
26. februāris, 2017
Drukāt

Koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst pret darbaspēka nodokļu mazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valdošās koalīcijas partneri pagaidām konceptuāli neiebilst par iespējamu darbaspēka nodokļu samazināšanu un kapitāla nodokļu palielināšanu.

Vienlaikus koalīcijas partiju līderi pauž – kamēr Finanšu ministrija (FM) nav oficiāli prezentējusi priekšlikumus nodokļu sistēmas reformai, komentēt kādas izmaiņas būtu pāragri. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atteicies komentēt šo jautājumu, uzsverot, ka izteikties par to būtu priekšlaicīgi.

“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa aģentūrai LETA sacīja, ka vēlētos vispirms redzēt pilnu piedāvājumu nodokļu sistēmas izmaiņām. Vienlaikus viņa norādīja, ka “piesardzīgi optimistiski” vērtē tās iespējamas izmaiņas, kas izskanējušas publiski.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka līdz šim ir izskanējusi informācija par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem. Līdz šim publiska informācija par iespējamām izmaiņām liecina, ka tas varētu būt virziens, par kuru diskutēt, sacīja Bērziņš.

Kā ziņots, drīzumā FM plāno nākt klajā ar reformu plāna piedāvājumu, tāpēc pagaidām vēl nenosauc plānotos pasākumus.

Viena no būtiskākām izmaiņām varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums no pašreizējiem 23% līdz 20%, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Šāds samazinājums gan neattieksies uz lielāku algu saņēmējiem.

Līdz ar IIN samazināšanu varētu palielināt neapliekamo minimumu – viens no iespējamiem variantiem ir 300 eiro, savukārt pensionāru nepaliekamais minimums varētu pieaugt līdz 500 eiro.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, FM piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā, līdz 1350 eiro lielām algām ieviest neapliekamo minimumu 300 eiro, bet minimālo algu palielināt no 380 līdz 430 eiro.

Pašreizējo 10% dividenžu nodokli iecerēts reformēt. Ārzemēs gūtajiem ienākumiem to piemēros 20% apmērā, bet Latvijā aizstās ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas arī būs 20%, ja vien peļņu neieguldīs uzņēmuma attīstībā, tad nodoklis no tās būs nulle.

Izmaiņas negarantēs līdzšinējos ieņēmumus budžetā, un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka kompensēt šo kritumu cer ar strauju ekonomisku izaugsmi: “Es domāju, ka būtu svarīgi 2018.gadā šo nodokļu reformu īstenot, jo jāsaprot, ka šis ir tāds īpašs brīdis, 2018., 2019.gads ir gadi, kad mums tautsaimniecībā ieplūst milzīgs resurss – Eiropas Savienības finansējums, kas ļauj nodrošināt izaugsmi un tādā veidā vieglāku padarīt ieviešanas brīdi.”

Izmaiņas sociālo iemaksu jomā varētu netikt paredzētas, izņemot to, ka daļa, iespējams – 1%, no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiks novirzīta veselības aprūpei.

Savukārt kapitāla nodokļus paredzēt palielināt, nepiemērojot tos reinvestētajai peļņai. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) šonedēļ Pensionāru federācijas sanāksmē stāstīja, ka FM apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā.

Izmaiņas varētu skart arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus – lai gan šis nodokļu režīms turpinās darboties, varētu tikt rosināts samazināt apgrozījuma apmēru, līdz kuram šo nodokli drīkst piemērot.

Attiecībā uz patēriņa nodokļiem būtiskas izmaiņas varētu netikt rosinātas, tomēr akcīzes nodoklis, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm varētu palielināties.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atbalsts uzņēmumiem ar izdevīgiem noteikumiem, piesakies aizpildot anketu un piesaisti naudu! Vairāk info: cityfinances.lv/lv/kredits-uznemumiem/

  2. Konceptuāli un konfidenciāli!

Draugiem Facebook Twitter Google+