Mobilā versija
-0.8°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
26. janvāris, 2017
Drukāt

Kodu kartes un kalkulatori drīz paliks pagātnē, pārliecināti igauņu IT guru (4)

Foto - Jānis BulsFoto - Jānis Buls

SEB Digitālo kanālu pārvaldes vadītājs Iļja Nogičevs (no kreisās), Kalevs Pihls un "Swedbank" valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Kopš Latvijas bankas piedāvā iespēju darījumus bankās apskatīt un veikt īpaši izveidotās internetbankās, par ikdienu kļuvusi kodu karšu un kodu kalkulatoru izmantošana. Vieni kodu kartes atstāj mājās, otri makā tām bija atraduši vietu, bet trešie kodu karšu attēlus glabāja kādās viedtālruņu lietotnēs, kas īpaši domātas svarīgu datu glabāšanai. Tomēr beidzot pienācis laiks neērtās kodu kartes uz neatgriešanos noglabāt plauktā.

Igauņu e-identifikācija

Igauņu kompānija “SK ID Solutions” radījusi īpašu lietotni “SmartID”, kas jau pavisam drīz “SEB” un “Swedbank” klientiem (nav ziņu par citām bankām) ļaus autentificēties internetbankās, izmantojot vien viedtālruni.

Kompānijas vadītājs Kalevs Pihls pastāstīja, ka “SmartID” izstrādāts apmēram divu gadu laikā, investējot aptuveni 1,5 miljonus eiro no savas kabatas – investori palīgā nav nākuši. Pieredze šādu risinājumu izstrādāšanā kompānijai gan bijusi – ar autentifikācijas risinājumiem uzņēmums darbojas jau 15 gadus, turklāt Igaunijā ar katru gadu populārāks kļūst viņu iepriekšējais veikums “MobileID”, kas līdzīgas funkcijas piedāvāja ar īsziņu palīdzību, kas to ļāva izmantot arī podziņtelefonu īpašniekiem.

“SmartID” domāts divu mērķu sasniegšanai. Pirmkārt, bez kodu kartēm vai kalkulatoriem iekļūt un veikt darījumus internetbankā. Otrkārt, “SmartID” kalpos arī kā elektroniskās identifikācijas kartes (eID) ekvivalents, piedāvājot e-paraksta iespējas un citus e-pakalpojumus, kam nepieciešama personas identitātes apliecināšana.

Šobrīd lietotne ir pieejama, bet nav lietojama – nav iespējas piereģistrēties. To var lejupielādēt “AppStore” vai “GooglePlay” internetvaikalos bez maksas. Tālāk jau atliks gaidīt starta šāvienu no bankām – sagaidāms, ka tas notiks jau gana drīz. Sliktākajā gadījumā gada pirmās puses beigās.

Drošībai pastiprināta uzmanība

Kad kļūs iespējama reģistrācija (būs iespējams ne tikai lietotnē, bet arī “SmartID” mājas lapā un banku filiālēs), pirmo un vienīgo reizi būs nepieciešama bankas kodu karte, kas apstiprinās jūsu identitāti. Pēcāk būs jāievada informācija par sevi un jāizvēlas, vai izveidot divus paša izdomātus PIN kodus vai ļaut to jūsu vietā izdarīt lietotnei. Būs svarīgi abus PIN kodus paturēt atmiņā tikpat cieši kā bankas karšu PIN kodus, jo, aizmirstot ciparu kombināciju, atgūt to nevarēs – būs jāveic jauna reģistrācija. Viens PIN kods būs nepieciešams, lai autentificētos “SmartID” lietotnē. Otrs – lai apstiprinātu maksājumu vai parakstītu dokumentu.

Kā sarunā ar “LA” atzina arī K. Pihls – nekas mūsdienās nav 100% drošs. Tomēr “SmartID” netiktu piedāvāts lietošanai, ja izstrādātāji nebūtu gana pārliecināti par drošību un aizsardzību. Lietotnē izmantotas gan jaunākās kriptogrāfijas metodes, gan PIN aizsardzība, komunikācija starp lietotni un serveriem ir šifrēta, kā arī ir moderna pirmkodu klonu atklāšanas metode. Tāpat bijuši un joprojām notiek daudzi drošības testi, kā arī nepieciešamības gadījumā gaidāmi lietotnes atjauninājumi.

eID kartes Latvijā par 11,5 miljoniem – vai tas ir tā vērts?

Ar igauņu speciālistu aprunājos arī par Latvijas plāniem no šā gada līdz 2022. gadam investēt 11,5 miljonus eID karšu sistēmas ieviešanā, no 2022. gada eID kartes paredzot obligātas pilnīgi visiem. Kā norāda VARAM, eID karšu sistēma ietvertu autentifikācijas un droša e-paraksta sertifikātu nodrošināšanu eID kartē, integrācijas risinājumu uzturēšanu un attīstību, gala lietotāju dokumentu parakstīšanās un pārbaudes risinājumu uzturēšanu un lietotāju atbalstu.

Tomēr K. Pihls nav drošs, vai tik milzīgas summas ieguldīšana atmaksāsies. “Ko par šo naudu iegūsiet? Vai tas būs tā vērts? Jo pastāv iespēja šo naudu arī izmest vējā – pat tad, ja izveidosiet lielisku sistēmu, nav teikts, ka tā patiks cilvēkiem un viņi to izmantos,” sacīja igaunis, kurš gan nespēja atbildēt, cik tas izmaksājis igauņiem. Viņš norādīja, ka jebkuras tehnoloģijas ieviešana ir risks, īpaši, ja to ievieš valsts. “Pastāv iespēja iztērēt naudu mirklī, kad tehnoloģija jau ir atpalikusi. Tāpēc uzskatu, ka valdībām jābūt konservatīvām un risks jāuztic privātajam sektoram, kam tālāk pakalpojums jāpiedāvā valsts aparātam.”

“Nedrīkst teikt, ka Latvija attīstījusies tehnoloģiski nepareizi – Latvija gājusi citu ceļu, jums ir cita kultūra un mentalitāte, kā paveikt lietas. Turklāt mēs vienkārši ātrāk sākām nodarboties ar šāda tipa tehnoloģijām, tostarp e-pārvaldības lietām – jau īsi pēc 2000. gada. Tāpēc no mums atpaliek ne viena vien valsts,” sacīja K. Pihls. Interesanti, ka eID kartes Igaunijā (arī Lietuvā. – Aut.) jau vairākus gadus ir obligātas visiem. Latvija šai ziņā atpaliks vismaz desmit gadus.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Neplānoju pirkt to sūda glaudāmo runājamo dēli.Man tie āksti,kas liek pie auss tos lielos gludināmos dēļus,liekas smieklīgi.

  2. Tas nozīmē, ka internets būs ne tikai stacionārā datorā, bet jāpieslēdz arī mobilā telefonā. Ja es nemaldos, par mobilo internetu jāmaksā vairāk, jo tur aprēķina naudu par MB (megabaitiem), kas lietoti ielādējot internetlapas telefonā. Tātad mobilo sakaru sniedzējiem lielāka peļņa, jo būs piespiedu kārtā jālieto internets mobilajā telefonā. Tātad ne tikai bankas, bet arī mobilo sakaru sniedzēji tiks lobēti no valsts valdības puses. Jūtu līdzi igauņiem. Kaut tāds šausmīgs murgs nesāktos Latvijā!

  3. Viss lieliski! Rullē! …bet, ko darīt Windows Phone īpašniekiem? Žigli nomainīt savu visādi citādi uzticamo un labo telefonu, vai “ieviest” otru aparātu speciāli par godu internetbankai?

  4. Biorobotu ēra ir klāt. Kamēr vēl var, jācīnās pret banksteru e-kontroli

Draugiem Facebook Twitter Google+