Pasaulē
Eiropa

Kohēzijas politika pēc 2020. gada – vienkāršāka, tuvāka vajadzībām 16


Korina Krecu, ES reģionālās politikas komisāre
Korina Krecu, ES reģionālās politikas komisāre
Foto – EK AV dienests

Kohēzijas politikas vērtība ir 374 miljardi eiro, tā ir Eiropas galvenais ieguldījumu avots, tās mērķis ir Eiropā samazināt ekonomiskās, sociālās un reģionālās atšķirības – lūk, kāda ir komisijas 29. maijā izziņotā jaunā kohēzijas politika 2021. – 2027. gada finanšu periodam!

Tas ir turpinājums Eiropas Komisijas 2. maija priekšlikumam par pragmatisku, mūsdienīgu ilgtermiņa budžetu 2021. – 2027. gada periodam savienībā, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Nākotnes kohēzijas politikā ir notikušas milzīgas pārmaiņas, kas to tuvina gan šodienas, gan rītdienas vajadzībām. Lai gan tās panākumi ir apstiprinājušies neskaitāmos pētījumos un ziņojumos (tikai viens piemērs – nesenās ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos visā Eiropā tika sagādāts darbs vairāk nekā miljonam cilvēku), galvenās vajadzības bija divas. Pirmā – panākt, lai finansējuma lielākā daļa tiek reģioniem ar viszemākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju; tas ir izdevies, jo lielākā daļa resursu tiks atvēlēti infrastruktūras vajadzībām, atpalicīgo reģionu paskubināšanai un pārejai uz videi draudzīgu ekonomiku.

Otrā – padarīt to vieglāk izmantojamu saņēmējiem, elastīgāku pielāgošanai neparedzētiem atgadījumiem, vairāk atspoguļojot ES prioritātes. Tādēļ ierosinām: mazāk birokrātijas un mazāk noteikumu! Būs vienkāršākas iespējas pieprasīt maksājumus, mazāk priekšnoteikumu līdzekļu piešķiršanai, maksājumi pēc rezultātiem, nevis tīri administratīviem parametriem. Tikpat svarīgi ir ieviest vienotas revīzijas principu un atcelt specifiskas procedūras lielajiem projektiem.

Tā ir maza revolūcija; visas aptaujas un apspriedes, ko sarīkojām, lika izdarīt vienu secinājumu – kohēzijas politika ir lieliska, uzlabo ikdienu, taču nav viegli izmantojama. Mēs atsaucamies – BŪS vieglāk, jo ierosinām vienotu noteikumu kopumu par septiņiem ES fondiem, kam saņēmēju dzīve jāpadara “septiņkārt vieglāka”… Priekšroka arī veselajam saprātam: kālab visās programmās nedomājot turpināt vienādi daudz revīziju? Mums šķita, ka programmas ar labākiem revīzijas rādītājiem varētu iztikt ar vienkāršākām procedūrām nekā problemātiskākās.

Priecājos arī par to, ka esam kohēzijas politiku padarījuši vieglāk stūrējamu atbilstoši apstākļu maiņai. Nudien, sākoties pašreizējam septiņgadu periodam (2014. – 2020. gads), neviens nevarēja iedomāties, ka par vienu no galvenajām prioritātēm kļūs migrācija un drošība; taču mūsu reģioni un pilsētas ir pirmie, kas saskaras ar šīm problēmām, tiem grūti nākas ES līdzekļu izmantošanu pielāgot jaunajām prioritātēm. Tagad mēs ierosinām “5 + 2” gadu, nevis vienotu septiņu gadu periodu. Īsumā: pēc pieciem gadiem mēs vēlreiz sēdīsimies pie galda, lai izvērtētu, vai šīsdienas prioritātes joprojām ir spēkā un vai nav vajadzīgas korekcijas.

Nākotnes kohēzijas politika arī stiprinās pilsētvides dimensiju. Arī tas liekas ļoti prātīgi, sevišķi tādēļ, ka ap 2050. gadu vairāk nekā 80% ES iedzīvotāju varētu dzīvot pilsētu teritorijās. Turpmāk pašvaldībām Latvijā un citur būs lielāka teikšana jautājumos par to, kā savā pilsētā labāk izmantot kohēzijas politikas finansējumu, un vismaz 6% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, t. i., 13,5 miljardi eiro, tiks virzīti uz ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, lai varētu īstenot ar vietējiem partneriem saskaņotu vietējās attīstības stratēģiju.

Dažos vārdos: samazinot finanšu resursus un paplašinot pienākumus, mēs liekam priekšā tādu kohēzijas politiku, kas aprūpē katru savu reģionu, lai cik atšķirīgas tā vajadzības, tādējādi nevienu nepametot novārtā. Tādu kohēzijas politiku, kas ir vienkāršāk izmantojama, vieglāk pielāgojama jauniem apstākļiem, koncentrēta uz svarīgākajām prioritātēm un individualizēta saņēmēju vajadzībām, vienlaikus nodrošina nodokļu maksātāju naudas pareizu tērēšanu… Ticu, ka Eiropas likumdevējs (dalībvalstis un Eiropas Parlaments) kopā ar mums nostāsies spēcīgas, saliedētas Eiropas pusē.

LA.lv