Koka pakešu logi – dabiski, skaisti un moderni, taču biežāk jākopj. Kā to darīt, lai ilgāk kalpotu? 0
Modernu koka pakešu logu izgatavošanai izmanto pašas jaunākās tehnoloģijas, furnitūru un apdares materiālus. Tomēr par tiem ir jārūpējas un tie jākopj.
Senās viltības
Koka logu izgatavošanas tradīcijas ir senas un izkoptas atbilstoši sava laika tehnoloģiskajām iespējām. Kad laiki bija bīstami, māju lodziņi bija mazi, lai nevar ielīst cilvēks, un stikla vietā kalpoja cūkas pūslis.
Vēlāk, lai izgatavotu kvalitatīvus logus, baļķus mežā gāza “pareizajā” laikā un plankās sazāģētos kokmateriālus sakrāva un ilgi žāvēja dabiskos apstākļos. Lai panāktu lielāku logu koka daļu noturību pret atmosfēras apstākļiem, tos izgatavoja no blīva, sveķaina koka. Logu un durvju konstrukcijās izmantotajiem kokmateriāliem bija paaugstinātas prasības, tiem nedrīkstēja būt zaru vietas. Jāatzīmē, ka senākos laikos, veidojot logu konstrukcijas, neizmantoja līmi.
Tā kā stiklus kādreiz ražoja maza izmēra, logi bija spraišļoti. Logu konstrukcijas nostiprināja, izurbjot rāmī caurumus un iedzenot detaļu galos koka tapiņas. Labu ozola logu vērtība bija tik augsta, ka, pārceļoties uz jaunu māju, tos bieži izņēma no vecās mājas sienas un iemontēja jaunajā mājā.
Modernie koka logi
Lai nostiprinātu kokmateriālu un samazinātu tā iespējas deformēties, jau kādu laiku logu un masīvu durvju izgatavošanai izmanto līmētas koka lamelas. Tās parasti ir skujkoka līstes, kas galos tiek saaudzētas ar speciālu frēzējumu un tad salīmētas. No lamelām veidotas koka konstrukcijas ir noturīgākas pret deformāciju, jo līmes kārta kalpo kā armējums. Piedevām modernās līmes saglabā liptspēju ilgus gadu desmitus.
Par moderno logu “kociskumu” diskutē. Daži uzskata, ka lamelas, kas pārklātas ar laku, nemaz vairs neesot saucamas par īstu koku. Tā vis nebūs. Protams, tīrs koks bez pārklājuma ir tīrs koks. Tomēr, ja noliek blakus un salīdzina vienādas kvalitātes koka lamelu logu un plastmasas logu, atzīstams, ka koka logs tomēr ir organiskas cilmes.
Daļa cilvēku dabiskumu izjūt sakāpinātāk, citiem tas ir vienaldzīgs. Moderni koka logi var būt ļoti daudzveidīgi. Tiem var būt dažādi izmēri un ļoti interesantas formas. No izmēra atkarīgs stikla biezums. Jo lielāks ir laukums, jo biezākam jābūt stiklam.
Koka logi var būt verami un neverami, ar parasto divu stiklu paketi vai energo-ekonomisko trīs vai pat četru stiklu paketi. Nepieciešamības gadījumā var izgatavot arī precīzas vēsturisko logu kopijas, izveidojot tām tādu siltumizolācijas līmeni, kas atbilst pasīvajām mājām.
Piemēram, koka logu ražošanas uzņēmums “Flora” gatavo vēsturisko, padomju laikā ražoto futūrlogu kopijas izcilajam pompozās arhitektūras piemineklim – VEF Kultūras pilij. Logi tiek gatavoti no laminētas koksnes un nokrāsoti balti atbilstoši vēsturiskajam projektam. Loga ārējais rāmis ir ar vienu stiklu un, raugoties no ārpuses, vizuāli pilnīgi kopē vecos logus. Toties iekšējiem logu rāmjiem ir izmantotas stikla paketes. Kopā visa loga U vērtība sasniedz 0,88, kas jau ir tuvu pasīvās mājas standartam. Tātad vizuāli veclaicīgi, pēc energoekonomijas – moderni. Kopumā VEF kultūras pils restaurācijai tiks no jauna izgatavoti 156 logi un 58 durvis.
Koka logu kopšana
Koka logu iekšējā apdare nemainīgā kvalitātē var saglabāties teju visu logu ekspluatācijas laiku. Cita lieta – loga rāmja ārējā virsma, kas saņem vislielāko slodzi. It īpaši tas raksturīgi mājas dienvidu pusē, kur logu koka rāmjus apspīd saules stari un karsē krāsu. Tādēļ speciālisti iesaka logus vislabāk nokrāsot baltus vai vismaz gaišus. Baltā krāsa vislabāk atstaro saules starus un mazāk uzkarst. Jo logu rāmji ir tumšāki, jo vairāk uz tiem iedarbojās saule un tie vairāk uzkarst.
Lai saglabātu koka logus un durvis, tie ir jāaizsargā no tiešas lietus un sniega ietekmes. Virs logiem jābūt jumtiņam, piemēram, mājas pārkarei. Īpaši apdraudētas ir loga horizontālās daļas, jo uz tām var krāties sniegs un mitrums. Tādēļ koksnes sargāšanai ieteicams izmantot dažādas alumīnija uzlikas, kas piesegs apakšējo horizontālo stikla līsti un spraisli. Koka rāmjus var eļļot vai krāsot. Tomēr nepieciešams loga rāmja ārējai virsmai ik pēc perioda veikt profilaksi.
“Vislabāk koka rāmju ārējo krāsoto virsmu regulāri vaskot,” iesaka Juris Bušs, SIA “Flora” valdes loceklis. “Mūsu uzņēmums logu krāsošanai izmanto “Teknos” krāsas, un reizē piedāvājam speciālo vasku koka rāmju ārējās malas aizsardzībai. Vasku var nopirkt komplektā ar koksnes tīrīšanas līdzekli. Vēlams būtu divas reizes sezonā, pavasarī un rudenī, koka logu ārējo daļu notīrīt ar speciālo līdzekli un viegli ievaskot. Tas varētu krietni paildzināt krāsojuma noturību.”
Šobrīd visplašāk izmantotās logu krāsas ir uz ūdens bāzes. Tās ir elastīgas un neplaisā, kokam kustoties. Tomēr, lai arī vaskošana ir ērts profilakses līdzeklis, 99% iedzīvotāju to neizmanto. Ja rāmju ārējais krāsojums netiek kopts, tas pēc 5 – 10 gadu kalpošanas var sākt viegli plaisāt. Pirmās pazīmes, ka loga rāmji drīz būs jākrāso, ir sīkas, melnas plaisiņas stūra savienojumu vietās. Stūra savienojums ir ūdensdrošs, jo tā veidošanā ir izmantots silikons, tomēr plaisiņa norāda uz krāsas elastības zudumu. Vispirms var ar krāsu ļoti uzmanīgi aizkrāsot plaisiņas. Ja ar laiku sarodas vairāk plaisiņu, rāmi var pārkrāsot, pirms tam to notīrot un attaukojot. Ja loga rāmis ir stipri nolobījies, krāsu noslīpē un rāmi nokrāso no jauna.
Logu var arī eļļot. Eļļots ārējais rāmis saglabās dabisko koka faktūru. Tas būs tumšāks, un koks saules staru ietekmē ar laiku mainīs krāsu, tomēr eļļas klājums ir korekts rāmja pārklājuma risinājums. Eļļots rāmis ik pēc diviem trim gadiem ir jāpāreļļo no jauna. Viselegantāk to izdarīt ar speciālo eļļas aerosolu, kam ir pievienots garš snīpītis. Ja koka logus regulāri kopj un neļauj mitrumam plosīties, to kalpošanas laiks ir ļoti ilgs.
