Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. aprīlis, 2014
Drukāt

Kokapstrādei pietrūkst meža

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Meža nozare arī pērn ir uzrādījusi pieauguma tendences gan pēc izstrādātajiem apjomiem, gan apgrozījuma. Turklāt pieaugums panākts arī eksportā, šeit atzīmējot svarīgu faktu, ka meža nozare vienmēr ir bijusi tā, kurā eksports pārsniedz importu. Kopumā nozares eksports sasniedz apmēram 75% no visa valstī saražotā.

Vērtējot meža nozares uzņēmumus Baltijas mērogā, priecē fakts, ka šī nozare ir vienīgā, kurā pārliecinoši apsteidzam kaimiņvalstis. Baltijā lielākais meža nozares uzņēmums ir valstij piederošie “Latvijas valsts meži”, savukārt uz otro goda pjedestāla pakāpienu pakāpies “Latvijas finieris”, kas ir Latvijas privātā kapitāla uzņēmums. Kredītrisku apdrošinātāja “Coface Latvia” pārdošanas un mārketinga vadītāja San­dra Smiltniece, vērtējot uzņēmumus Eiropas mērogā, secina, ka 2013. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, kokrūpniecības uzņēmumu darbības rādītāji ir labāki, un labākus peļņas rezultātus uzrāda tieši lielās kompānijas, ne vidējās, un tie uzņēmumi, kuru biznesa fokuss ir atjaunojamās enerģijas ražošana.

Līdzīgi kā daudzās citās nozarēs arī mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumi saskārās ar izmaksu pieaugumu, un galvenais to iemesls ir darbaspēka atalgojums. AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs apstiprina, ka, lai noturētu cilvēkus Latvijā, ir jāpaaugstina algas. “Šim procesam jānotiek tikai uz darba produktivitātes kāpuma rēķina,” uzskata T. Kotovičs, lai arī zināms, ka tas ne vienmēr piepildās realitātē.

Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka mežsaimniecības nozarē vienas stundas darbaspēka izmaksas kāpušas par gandrīz 10%. Tā, piemēram, 2010. gada ceturtajā ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas bijušas 6,6 eiro, savukārt pagājušā gada beigās 7,1 eiro. Turklāt cenas pērn ievērojami kāpušas arī nozares izejmateriāliem – zāģbaļķiem, atsevišķiem zāģbaļķu veidiem cenas pieaugušas par vairāk nekā 10% un reizēm arī tuvojoties 20% pieaugumam.

Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 5,6%, salīdzinot ar pagājušā gada martu), kas nozīmē, ka nozares uzņēmumi spējuši savu produkciju pārdot par arvien lielākām summām, tomēr jāņem vērā arī izmaksu pieaugums.

Finiera efekts


Visvairāk kokmateriālu tiek importēts no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kā arī Polijas. Savukārt lielākie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Zviedrija un Vācija. Tā, piemēram, AS “Latvijas finieris” attīstības projektu vadītājs Gatis Ķepītis min, ka uzņēmums importē finieri no grupas uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā. Viņš arī paskaidro, ka finieris – tā ir viena kārta, bet saplāk­snis, kas ir “Latvijas finiera” galaprodukts, – vairākas finieru kārtas salīmētas vienā plātnē. Savukārt uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Vācija, Lielbritānija, Francija, Nīderlande, Somija, Turcija. G. Ķepītis uzskata, ka plašais tirgus izvērsums nodrošina stabilu uzņēmuma ražotās produkcijas pārdošanu, ko būtiski neietekmē svārstības atsevišķās valstīs un nozarēs.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka arī “Kronospan Riga” eksporta tirgu izkliede ir plaša – ir gan Rietumu, gan Centrāleiropas, gan arī Skandināvijas un NVS valstis. Arī “Stora Enso Latvija” var lepoties ar plašiem eksporta tirgiem, uzņēmums pērn ir eksportējis ne tikai uz mums tradicionāliem un pierastiem Rietumeiropas un Skandināvijas tirgiem, bet arī nogādājis savu produkciju uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jāsecina, ka vadošajiem nozares uzņēmumiem eksporta tirgi ir samērā diversificēti, piemēram, “AKZ”, “Byko-Lat”, “Kurekss”, “BSW Latvia”, “IKEA Industry Latvia Ltd”, “Kronus”, “Jeld-Wen Latvija” u. c.

Savukārt zviedru un somu kopkapitāla uzņēmuma “Latgran”, kas trijās rūpnīcās Latvijā nodarbojas ar kokskaidu granulu ražošanu, eksporta tirgu plašums ir daudz pieticīgāks. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka uzņēmums pērn eksportējis uz trim valstīm – Dāniju, Zviedriju un Nīderlandi. Ir vērts atzīmēt, ka “Latgran” pamatā nav eksporta vai importa partneru šobrīd riskantajā austrumu pusē. Samērā šauri eksporta tirgi ir arī “Gaujas kokam”, “Kokpārstrādei 98” u. c.

mezanozare_tabImportēt vai 
apstrādāt smalkāk 


Turpmākajos gados saskaņā ar Zemkopības ministrijas prognozi kopējie ciršanas apjomi valstī varētu saglabāties 2012. un 2013. gada līmenī, t. i., 11,7 miljoni kubikmetru gadā, no kuriem 5,7 miljoni kubikmetru iegūstami no valsts mežiem. Līdz ar to secināms, ka nozares uzņēmumi apjomus varēs kāpināt, vai nu importējot izejvielas, vai ražojot augstākas pievienotās vērtības produktus. Produkcijas gala cenas un apgrozījuma pieaugumu var sekmēt arī izmaksu kāpums kā izejvielām, tā arī darbaspēkam, tomēr izmaksu kāpums, protams, ir tas faktors, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu peļņas lielumu.

 

 

 

 

 

 

mezsaimnieciba_tab

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (3)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+