Foto – Valērijs Miņkovs

Apkārt manai mājai aug vairāki veci koki, kuri bojā skatu un jebkurā laikā var nolūst. Vēlos tos nocirst. Vai tam ir nepieciešama kāda speciāla atļauja? Ja jā, tad kur to var saņemt? Vai ir kāds likums, kas nosaka konkrētus ierobežojumus ciršanai? 
Juris M. Madonā

Ar atļauju

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 13

Lasīt citas ziņas

Šos jautājumus regulē Ministru kabineta “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem. Taču atsevišķos gadījumos ir nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, proti, ja kokus cērt:

• pilsētas un ciema teritorijā;

• īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidus, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajā zonā;

TESTS. Kāds testu pildītājs tu esi?

VIDEO. Urbānais ceļotājs ielauzies Fukušimas sarkanajā zonā un parāda, kā izskatās pamestās spēkstacijas vadības telpas

RAKSTA REDAKTORS

Ātri un klusi tiek iznīcināts vēl viens Latvijas pagasts. Viļķenē tiek plānota skolas un Vitrupes bibliotēkas slēgšana

• teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā;

• parkā;

• kapsētā;

• alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

• gar valsts un pašvaldību ceļiem;

• virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, ja kokus cērt ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

• Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

• vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

• kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru atbilstoši noteikumu 1. pielikumam.

Aizsargājama koka nociršanai, ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos un aizsargājamo aleju teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamas sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

Par koku ciršanu mežā ietilpstošos pārplūstošos klajumos un laucēs, kā arī mežam piegulošos un tajā ietilpstošos meža infrastruktūras objektos un purvos zemes īpašniekam katru gadu, pirms sāk koku ciršanu, jāpaziņo Valsts meža dienestam. Paziņojumā jānorāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un plānotais ciršanas apjoms.

Bez atļaujas

Minētajās teritorijās bez vietējās pašvaldības atļaujas atļauts cirst:

• augļu kokus;

• kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

• kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta;

• kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

• kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība (koks jānofotografē vismaz no trim skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās daļas – paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs; vismaz piecas darbdienas pēc nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt bīstamības pamatotību);

• dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un projektā ir norādīti izcērtamie koki vai to apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par minēto koku ciršanas atļauju.

Ja ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un attiecīgajā dokumentācijā ir minēta, zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

Elektriskie tīkli

Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās kokus izcērt platībās, kuras noteiktas likumā vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā, kā arī apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo zaru uzkrišanu uz elektrisko tīklu vadiem.

Ārpus platībām izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud šādus objektus. Par apdraudošiem uzskata tos, kuri aug ārpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malējā vada atrodas attālumā, kas ir mazāks par koka garumu, kā arī tad, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

• koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

• lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

• koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30 metriem.

Zaudējumu atlīdzība

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu koku izciršanas dēļ pilsētas un ciema teritorijā. Zaudējumu atlīdzību (summu latos bez pievienotās vērtības nodokļa) aprēķina, ņemot vērā noteikumu 3. pielikumā minētos koeficientus.

Zaudējumu atlīdzību nenoteic, ja:

• koku ciršanu pilnā apmērā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

• cērt nokaltušu koku;

• cērt koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, kā arī, ja tas apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, un šī bīstamība ir pamatota;

• cērt augļu kokus;

• cērt kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

• cērt kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem to audzēšana ir aizliegta;

• cērt kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;

• cērt īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

• kokus cērt dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

Atļaujas saņemšana

Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz vietējā pašvaldībā attiecīgu lūgumu. Tā izvērtē ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem un teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un 20 darbdienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu koku ciršanai ārpus meža, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi, un 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos. Veicot izvērtējumu, pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi (arboristu) vai citas atbilstošas nozares ekspertu vai izveido attiecīgu komisiju.

Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šajos noteikumos minētās zaudējumu atlīdzības samaksas.

Ja koku ciršana paredzēta publiski pieejamos objektos, kā arī citos sabiedrībai nozīmīgos gadījumos, pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība rīko publisko apspriešanu. Pēc rezultātu apkopošanas pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā. Atsevišķos gadījumos pašvaldībai jāsaņem arī Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi.

Konsultēja zvērināts advokāts Mihails Kļaviņš.