Laukos
Meži

Ugunsapsardzībai mežā – vien nieka 50 centi par hektāru 16

Andis Krēsliņš. Foto – Karīna Miezāja

Valdgales pagasta Stikla purvā ugunsgrēks sākās 17. jūlijā un drīz vien sasniedza arī mežu. Šobrīd atklāta uguns ir apslāpēta, taču zemsedze joprojām gruzd. Vai Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji rīkojušies pietiekami profesionāli, un vai par ugunsdrošību atbildīgajiem mežā pietiek resursu, lai to nodrošinātu? Situāciju skaidro VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš.

Runā – ja kūdras purva apsaimniekotāji būtu agrāk izsaukuši ugunsdzēsējus, nevis mēģinājuši uguni nodzēst paši, to būtu izdevies ierobežot ātrāk. Piekrītat?

A. Krēsliņš: Varu minēt tikai faktus – kad mūsu ugunstornis cēla trauksmi, kūdrinieki jau bija izsaukuši palīdzību. Mēs nevarējām braukt uz turieni, jo tobrīd liela platība dega Mordangā. Kad uguns tuvojās mežam, vienu mašīnu no turienes sūtījām uz Valdgali. Meža ugunsgrēku dzēšanas darbu organizēšana ir ļoti specifiska, atkarīga no apstākļiem, kādi ir katrā vietā. Izmantojām to pieredzi, kāda bija gūta līdzīgās situācijās.

Vai uguns iegāja koku vainagos?

Jaunaudzēs – jā. Taču klasiskajā nozīmē – kad mežs deg, rēkdams kā reaktīvā lidmašīna, – tā nebija vainaguguns. Uguns Valdgalē skārusi visdažādākos meža tipus – sākot ar purvu, beidzot ar skaistām priežu audzēm. Visi šie meži atrodas Stikla purva lieguma teritorijā un tagad izdeguši tāpat kā kādreiz Slītere. Taču tur ir savas likumsakarības – šajās teritorijās netiek uzturētas mineralizētās joslas, netiek kopti grāvji un ceļi, nav infrastruktūras, pa kuru būtu iespējams ātri piebraukt. Smagā tehnika kūdrā ātri grimst. Ir spēcīgs piedūmojums. Labi vismaz, ka teritorija ļoti bagāta ar ūdens uzpildes vietām. Šim ugunsgrēkam piemīt arī tāda īpatnība, ka kokiem ātri izdeg saknes un tie sagāžas krustām šķērsām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ugunsgrēku neizdodas apdzēst ātri. Mēs ļoti nopietni brīdinām cilvēkus neriskēt ar dzīvību un veselību, jo iekrist šādā degošā kūdrā ir tas pats, kas iekrist degošā krāsnī.

Vai apdegušos kokus varētu izmantot?

Tā kā tas ir dabas liegums, tad maz ticams, ka degušo koksni vispār mēģinās izmantot. Visticamāk, ka tā tiks atstāta tāpat kā savulaik Slīterē, un dabas pētnieki varēs izzināt meža bioloģiju pēc kārtīga ugunsgrēka. No tehniskā viedokļa šī koksne ir izmantojama malkai, bet neder celulozei. Pilnīgi droši – dabai nodarītie zaudējumi mērāmi miljonos.

Vai VMD darbinieku skaitliskais samazinājums ietekmē dienesta spēju gādāt par ugunsdrošību visos mežos?

Protams. Pirms 2005. gada meža dienestā strādāja 1900 cilvēku, turpretī šodien esam vien 648. Ar visiem uzdevumiem tiekam galā pietiekami labi, bet tādā gadā kā šis ar ugunsapsardzību galā tikt nav iespējams.

Ar to finansējumu, kas mums atvēlēts ugunsapsardzībai, mēs izdarām maksimāli iespējamo. Jā, ja ir normāla vasara, viss kārtībā. Līdz šim visus gadus, izņemot 2006., kas bija ļoti degošs, neskatoties uz grūtībām, esam tikuši galā.

Taču šogad ir neiespējami reaģēt uz visiem aizdegšanās gadījumiem, kas notika. Kurzemē no maija vidus kārtīga lietus nav bijis. Ļoti ceru, ka šogad ugunsgrēku skaita ziņā mēs 2006. gadu nepārspēsim. Šogad līdz šim brīdim degušas apmēram divas trešdaļas no platībām, kādas izdega pirms divpa­dsmit gadiem.

Bija taču plāns – mežu ugunsapsardzību nodot profesionāļu ziņā…

Jā, ar 2009. gadu. Taču tas nerealizējās un nodarīja kaitējumu, jo nekas jauns netika gādāts un netika domāts, kā situāciju uzlabot vai vismaz saglabāt esošajā līmenī. Bet pēc 2009. gada sākās krīze un jaunu tehniku saņemt bija ļoti grūti.

Vienīgais uzlabojums – 2005. gadā mēs saņēmām gandrīz 60 vieglās kravas automašīnas ar cisternām un sūkņiem, kas operatīvi var ierasties un apdzēst uguni, pirms tā aizgājusi tālāk.

Par nākamo nopietno uzlabojumu varam uzskatīt 2011. gadu, kad saņēmām desmit modernas lielās ugunsdzēsības autocisternas. 2015. gadā valdība izskatīja mūsu ziņojumu par ugunsdrošības stāvokli – visi piekrita, jums ir lielas problēmas, taču ātru programmu situācijas uzlabošanai nepieņēma. Mēs atjaunojām un palielinājām vieglo, ar cisternām aprīkoto automašīnu skaitu – šogad mēs saņēmam vienpadsmit jaunas ugunsdzēsības autocisternas. Tehniskajā ziņā nelielu ugunsgrēku dzēšanai mēs būsim nobruņoti. Vienmēr jau gribas vairāk, bet minimums būs. Pavisam cita lieta – cilvēku resursi. Uz trim, četriem, augstākais, sešiem mēnešiem par algu 500 eiro atrast spēcīgus vīrus, kas vēlētos strādāt, ir ļoti grūti.

Ja runā par VMD ugunsdzēsēju atalgojumu, jāteic, ka mums naudiņas pietiek nevis 640 cilvēkiem, kā vajadzētu, bet 350 un arī tad ne pilnai sezonai, tikai pašai kulminācijai. Viss mūsu budžets 3,5 miljonu hektāru ugunsapsardzībai ir divi miljoni eiro gadā.

Lai cilvēkus nodarbinātu optimāli, ugunsapsardzības staciju vadītāji ziemā strādā materiāli tehniskās apgādes un darba aizsardzības jomā, bet ugunsapsardzības inženieri nodarbojas ar medību saimniecības administrēšanu.

Vai tiesa, ka Valsts meža dienesta darbinieki, beidzoties darba dienai, saritina šļūtenes un dodas mājās?

Valsts meža dienesta darbinieki beidz dzēst tad, kad iestājas tumsa un droši strādāt vairs nav iespējams. Visu meža ugunsgrēka dzēšanas smagumu mežziņi pamatā iznes uz saviem pleciem. Pamēģiniet 12 stundas tādā karstumā staipīt pa mežu šļūteni! Bez tam ikdienas darbu mežniecībās neviens viņu vietā nedara. Valdgales ugunsgrēka dzēšanā mēs piesaistām cilvēkus arī no citām virsmežniecībām uz maiņām.

Profesionālie ugunsdzēsēji mainās ik pēc 12 stundām un paliek uz vietas arī naktī, taču pamatā tāpēc, lai uzraudzītu tehniku un inventāru.

Cik nāksies samaksāt par cilvēku virsstundu darbu un palīdzību Stikla purva ugunsgrēka dzēšanā?

Saliksim pavadzīmes kaudzītē un saskaitīsim. Cik tas varētu būt, man ir ļoti grūti spriest, jo šoreiz mēs ēdinām visus ugunsgrēka dzēšanā iesaistītos. Tie ir apmēram 200 cilvēki. Ir iesaistītas astoņas cisternas no zemnieku saimniecībām. Kaut arī zemnieki saka, ka tas ir brīvprātīgs devums, skaidrs, ka viņi nāks pēc kompensācijām, bet modernas cisternas dienas īre maksā pāri par tūkstoš eiro. Arī pašvaldības prasīs kompensācijas. Par helikopteru iesaisti ugunsgrēka dzēšanā mums jāmaksā nebūs, šo jautājumu uzdots risināt Aizsardzības ministrijai. Taču šis šovasar nebūt nav vienīgais meža ugunsgrēks.

Lorem ipsum
FOTO: Leta
LA.lv