Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

Ar lapotni debesīs. Kāpēc Latvijā baidās būvēt daudzstāvu ēkas no koka? (2)

1. Koka augstceltnes kādreiz bijušas Latvij

1no8
Foto - LETAFoto - LETA
Uzziņa

Koka daudzstāvu apbūvi ierobežo Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 "Būvju ugunsdrošība", kura 2. punktā uzskaitīti iespējamie būvju lietošanas veidi. Pielikuma 3. tabulā norādīti ierobežojumi būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmei un ugunsdrošības nodalījuma maksimālajai platībai dažādiem būvju lietošanas veidiem un dažādām būvju ugunsnoturības pakāpēm. Tā kā tikai U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm netiek normēta būvizstrādājumu minimālās ugunsreakcijas klases kāpņu telpu sienām, nesošajām sienām, karkasa kolonnām, kāpņu laukumiem, sijām, laidiem, pakāpieniem, ārējām sienām utt., tad būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nedrīkst būt lielāka par astoņiem metriem. Tātad pēc pastāvošajiem normatīviem ēkai ar koka nesošajām konstrukcijām drīkst būt, lielākais, trīs stāvi.

Latvijā ir izcilas tradīcijas, šeit ir teicami arhitekti, būvinženieri, celtnieki un būvkonstrukciju ražotāji, kas jau tiek galā ne tikai ar mazstāvu dzīvojamo māju, bet arī ar daudzstāvu sabiedriskajiem objektiem! Latvijā ir videi draudzīgi noskaņota sabiedrība, bet kāpēc Latvijā neceļ daudzstāvu koka ēkas?

Koka ēkas – ekonomiskas un modernas

“Koks veiksmīgi konkurē ar citiem būvmateriāliem modernu augstceltņu projektos, un tas tiek aizvien plašāk lietots arī citu sarežģītu inženiertehnisku objektu radīšanā. Norvēģijā, Bergenā, no koka izbūvēta jau 14 stāvu dzīvojamā ēka, Austrijā būvē pat veselus ciemus un koka tiltus. Izcili skanīga koka koncertzāle “The Sibelius Hall” uzbūvēta Somijā, un iespaidīga ir arī Volta Disneja koncertzāle ASV, turklāt arhitekti jau iezīmē nākotni – debesskrāpjus, kas tiks celti no koka.

Koks uzskatāms par vienu no Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērotākajiem celtniecības materiāliem. Tomēr sabiedrībā vēl aizvien valda nedaudz vienkāršotas asociācijas ar koka māju kā guļbūvi, nevis modernu un funkcionālu materiālu, kas ir neatņemama daļa energoefektīvajā būvniecībā,” novērojis Tomass Kotovičs, a/s “Latvijas valsts meži” komunikāciju daļas vadītājs.

Jāpiekrīt. Pat Gaismas pils projektā nācās nomainīt paredzētās līmētā masīvkoka kāpnes pret tradicionālām, jo koka kāpnes augstāk par otro stāvu publiski pieejamās ēkās nedrīkstot būt.

  1. Koka augstceltnes kādreiz bijušas Latvij
  2. Koka sienas drīkst būt plānākas
  3. Jāsāk ar pilotprojektu
  4. Normatīvus var adoptēt
  5. Pētīs lielas konstrukcijas
  6. Latvijā ražo moduļus daudzstāvu
  7. Zinātnieki pēta koku
  8. PĒTĪJUMS Cik

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vaacu specialisti saka, ka skabaarzha koksne ir tikpat izturiiga kaa teerauds. Tikai ir jaamaak to apstraadat. Domaaju, ka deelj globaalaas sasilshanas skabaarzhi augtu arii Vizemee.

  2. Būvmeistari vairs nav tik gudri un patriotiski kā agrāk. Tagad nauda ir viss.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+