Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. augusts, 2013
Drukāt

Kolas, grēku un čipsu nodoklis jeb kā pasaulē cīnās pret aptaukošanos

LETALETA

2003. gada decembrī Pasaules veselības organizācija ierosināja nācijām pavērtēt, vai aplikt ar nodokli mazvērtīgo pārtiku, lai mudinātu iedzīvotājus to izvēlēties veselīgāku.

 

Dažas – Dānija, Ungārija, Francija un Ņujorkas pilsēta ASV – ir ieviesušas. Vairākas – Austrālija, Lielbritānija, Somija, Izraēla, Rumānija, ASV, Francija, Īrija – vēl vērtē. Piemēram, Oksfordas universitātes Sabiedrības veselības departaments lēš, ka tauku nodoklim pārtikas cena jāpalielina par 20 procentiem, lai būtiski ietekmētu patēriņu un samazinātu aptaukošanos. Britu pētnieki Andrjū Leikesters un Frenks Vinmeijers jau agrāk brīdinājuši, ka nodoklis būšot regresīvs, jo lētāko un neveselīgāko pārtiku lielākoties iegādājoties trūcīgākie, un šis nodoklis viņus skars visvairāk.

Grēku nodoklis ASV

Par grēku nodokli (sin tax) ASV diskutē daudz un ilgi, un droši vien turpinās diskutēt.
Ņujorkas mērs Maikls R. Blumbergs ir ierosinājis paaugstināt nodokli tabakai un aizliegt sodas ūdeni un citus saldinātos dzērienus tirgot lielākos tilpumos par 16 uncēm (mazliet mazāk nekā puslitrs).
Tas gan darbojas tikai Ņujorkā un ir vienīgais mēģinājums ar nodokļiem veicināt veselīgāku pārtiku, kaut 34% amerikāņu ir liekais svars. Jo saskaņā ar “CBS News” aptauju 2010. gadā 60% amerikāņu noraida nodokli saldinātajiem dzērieniem un mazvērtīgajai pārtikai.

Kolas nodoklis Francijā

Kopš 2012. gada sākuma ar tautā nokristīto “kolas nodokli” aplika visus cukurūdeņus, ieskaitot kokakolu un franču zīmolu “Orangina”. Kompānija “Coca-Cola” par sodu paziņoja, ka kā simbolisku protestu atceļ plānotās jaunās rūpnīcas būvi Francijā. Saskaņā ar ziņu aģentūras AFP vēstīto, nodoklim – eiro centam par skārdeni –
jāienes 120 miljoni eiro. Budžetā trūkstošos 100 miljonus tas varbūt arī ienesīs, bet nav skaidrs, vai eiro cents spēs mainīt ļaužu paradumus un mazinās aptaukošanos.

Čipsu nodoklis Ungārijā

Pārtiku, ko uzskatīja par neveselīgu, – kraukšķus, saldinātos dzērienus, šokolādes tāfelītes – jau divus gadus Ungārijā apliek ar nodokli, “uzlabojot nācijas veselību”.
Sākotnēji to dēvēja par hamburgeru nodokli, bet pēc tam, kad Ungārijas parlaments nolēma, ka ātrās ēdināšanas restorānus tas neskars, to pārdēvēja par čipsu nodokli.
Produktiem, kam ir par daudz sāls, cukura vai tauku, uzlikta 3,7 eiro centu nodeva. Iekasē 70 miljonus eiro gadā, tādējādi sedzot daļu no veselības aprūpei trūkstošajiem 370 miljoniem.

Tauku nodoklis Dānijā

2011. gada oktobrī Dānijā ieviesa tauku nodokli sviestam, pienam, sieram, picai, gaļai, eļļai un pārstrādātai pārtikai, ja tajā ir vairāk par 2,3% tauku. Pēc gada šo nodokli atcēla, un šobrīd tā vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tas nemainīja dāņu ēšanas ieradumus, bet mainīja iepirkšanās paradumus – viņi brauca iepirkties uz Vāciju un Zviedriju. Tas ienesa budžetā papildus 110 miljonus latu, bet Dānijas tradicionālajam zilajam sieram pacēla cenu par 25%. Pašu speķis kļuva dārgāks nekā ievestais.

Mēra japāņu vidukli

Lai izbēgtu no ceturtdaļas nācijas aptaukošanās un attiecīgi izvairītos no diabēta un triekas, Japāna gājusi atšķirīgu ceļu. 2008. gadā Veselības ministrija noteica obligātos vidukļa mērījumus ikgadējo medicīnisko apskašu laikā. Vecumā no 40 līdz 74 gadiem vīriešiem apkārtmērs nedrīkst pārsniegt 85 cm, sievietēm – 90 cm. Šādi tiek mērīti 56 miljoni jeb 44% iedzīvotāju.

Tie, kuru apkārtmērs neatbilst standartiem, saņem diētas vadlīnijas, bet, ja pēc pusgada uzlabojumu nav, tiek izglītoti par veselīgu dzīvesveidu. Sodīti tiek uzņēmumi un pašvaldības, kurās ir pārāk daudz resno cilvēku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+