Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. augusts, 2016
Drukāt

Koļegovas brāļa firmas lēmums par dividendēm – dīvains, atzīst juristi (4)

Inga Koļegova.Inga Koļegova.

Foto - LETA

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, pietiek.com, speciāli “LA”

Nodokļu speciālisti nesaprot, kāpēc gada pārskatā SIA “Pallogs” regulāri lemj par peļņas nesadalīšanu, bet vēlāk lemj par tās izmaksāšanu dividendēs.

Līdzšinējās Valsts vides dienesta vadītājas, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas pēdējos gados saņemto un brālim atdāvināto iespaidīgo dividenžu jautājums atklāj atkal jaunas dīvainības – šoreiz tās saistītas ar lēmumiem par dividenžu izmaksu un nesakritībām dividenžu summās.

Ja ticēt I. Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē, iespaidīgas dividendes no SIA “Pallogs” viņa ir saņēmusi trīs pēdējos gadus pēc kārtas: 2013. gadā – 240 000 latu (aptuveni 341 000 eiro), 2014. gadā – 380 000 eiro, 2015. gadā – 320 000 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas)

Taču, kā rāda “Lursoft” datubāzē atrodamie gada pārskati, nevienā no šiem gadiem SIA “Pallogs” kapitāldaļu turētāju vai to pārstāvju ikgadējā gada pārskata pieņemšanas sapulcēs nemaz nav lemts par peļņas izmaksāšanu dividendēs – ne 2013. un 2014. gada 31. janvārī, ne 2015. gada 27. februārī.

Divus gadus pirms 2013. gada I. Koļegova nekādas saņemtas dividendes nav uzrādījusi, bet laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim viņa kā saņemtas no SIA “Pallogs” ir uzrādījusi dividendes 1,04 miljonu eiro apmērā.

Tā kā 2012. gadā viņa nekādas dividendes no SIA “Pallogs” neesot saņēmusi, līdz ar to situācija ir šāda: SIA “Pallogs” par laika posmu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 31. oktobrim kā saviem kapitāldaļu īpašniekiem izmaksātas ir uzrādījis dividendes 1,72 miljonu eiro kopsummā, kaut gan atbilstoši I. Koļegovas deklarētajam šai summai līdz 2015. gada beigām vajadzētu būt ievērojami lielākai – 2,08 miljoniem eiro.

Tas savukārt nozīmē – vai nu pagājušā gada beigās SIA “Pallogs” kapitāldaļu īpašnieki ir sanākuši uz vēl vienu sapulci, lai steidzīgi lemtu par dividenžu izmaksu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā, un šo iespaidīgo summu arī izmaksājuši, vai arī jau tā daudzajām dīvainībām ap VID ģenerāldirektora amata kandidātes uzņēmējdarbību pieskaitāma vēl viena.

Pati I. Koļegova gan skaidro, ka tā uzņēmumā arī esot noticis, turklāt regulāri – vispirms katra gada sākumā uzņēmuma dalībnieki lēmuši peļņu atstāt nesadalītu, bet pēc tam tomēr nosprieduši sev maksāt dividendes.
“Dividendes, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumiem, ir tikušas sadalītas turpmākajos pārskata gados. Apstāklis, ka, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieki sākotnēji ir lēmuši peļņu nesadalīt, neliedz dalībniekiem tiesības vēlāk (līdz nākamā gada pārskata apstiprināšanai) sadalīt iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izmaksāt to dividendēs,” apgalvo VID ģenerāldirektora amata kandidāte.

Tikmēr aptaujātie auditori un nodokļu speciālisti SIA “Pallogs” praksi – gada pārskata apstiprināšanas brīdī peļņu regulāri atstāt nesadalītu, bet par tās izmaksāšanu dividendēs lemt kaut kad vēlāk – sauc par neparastu un pat dīvainu.

“Tas it kā nav loģiski vispirms lemt atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam sasaukt dalībnieku sapulci un lemt par dividenžu izmaksu. Starpdividenžu izmaksa vispār Latvijā ir atļauta tikai dažus pēdējos gadus, bet tad tas ir obligāti jāieraksta statūtos. Bieži vien uzņēmumi izmaksā dividendes gada vidū, bet aizmirst to ierakstīt statūtos, un tādā gadījumā iepriekšējā gada peļņu dividendēs vienalga nevar izmaksāt,” skaidro advokātu biroja “Varul” partnere, zvērināta advokāte Vita Liberte.

Arī “Komerclikuma tēvs” Jānis Endziņš norāda, ka “tas noteikti nav tipiski, ka gada pārskatā lemj par peļņas nesadalīšanu, bet pēc tam sasauc sapulci, kurā lemj par dividenžu izmaksu”, un viņam piekrīt arī zvērināts revidents, zvērinātu revidentu sabiedrības SIA “Rodl & Partner” direktors Egons Liepiņš.

“Ja vienu gadu izlemj atstāt peļņu nesadalītu, bet pēc tam lemj par dividenžu izmaksu, tas ir normāli. Uzņēmumam varbūt bija kādi investīciju plāni, kas nerealizējās, tādēļ izlēma izmaksāt dividendes. Tad var izmaksāt arī iepriekšējā gada dividendes. Bet, ja tā dara trīs gadus pēc kārtas, tad tas ir kaut kas netipisks un man nesaprotams,” konstatē E. Liepiņš.

VISU INTERVIJU LASIET 11.AUGUSTA “LATVIJAS AVĪZĒ” VAI LAIKRAKSTA E-IZDEVUMĀ!

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Pārāk lieli brīnumi jau tur nav. Ienākumu deklarācijā uzrāda mazāk, nekā lemj pēc tam pie dividenžu izmaksas. Visus nodokļus taču maksā par deklarācijā uzrādīto. Acīmredzot, kaut kas vairāk atlec pašiem no šīs starpības. Citādi jau nebūtu jēgas veikt šādu manipulāciju.

  2. nekā dīvaina tur nav, tikai kārtējā plūkšanās pie siles. Solīdās ģimenēs gan tādas lietas nokārto iepriekš aizkulisēs, lai bērni nedzird.

  3. zagļu firma atklājas

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+