Viedokļi
Lasītāju viedokļi

“Kolektīvs” – skaužams vārds vai tomēr lietojams? Atbildam lasītājam 16


Arhīva foto. Svētku gājiens Rīgā.
Arhīva foto. Svētku gājiens Rīgā.
Foto – LETA/Ieva Lūka

“LA” redakcija saņēma Valtera Nollendorfa vēstuli, kurā viņš raksta: “Viens vārds dominēja visā garajā Dziesmu svētku gājiena reportāžā LTV – “kolektīvs”. Vai tiešām neatkarīgajā Latvijā nepieciešams turpināt lietot šo komunistiskās kolektīvisma ideoloģijas ievazāto lietvārdu? Valodās, ko es pazīstu, demokrātiskā sabiedrībā cilvēki brīvprātīgi veido saimes, kopas, grupas, ansambļus, korus, orķestrus, organizācijas, bet ne kolektīvus.

Gramatiski vārds “kolektīvs” ir īpašības vārds, ko lieto savienojumā ar kādu lietvārdu; tikai komunisma ideoloģijā tas pārtapis par lietvārdu, kam nav vietas brīvā, demokrātiskā sabiedrībā. Bet to šodien lietoja bez vajadzības un jēgas tādos un līdzīgos savienojumos kā “XX koris … šis kolektīvs” “XX tautas deju kopa … šis kolektīvs” utt. Ja nu “koris” vai “kopa”, kāpēc ne koris vai kopa viscaur? Ir pēdējais laiks apzināties, ka padomju okupācija ir beigusies, bet to kaut kā aizmirsuši tie, kuriem vislielākā iespēja veidot mūsu valodas kultūru — televīzijas, radio un preses reportieri. Lietvārdam “kolektīvs” jāpiešķir ne tikai gada, bet visa laikmeta nevārda nosaukums.”

V. Nollendorfa kungam atbild Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa:

“Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā (http://tezaurs.lv) pieejama šāda informācija:

“Kolektīvs – lietvārds, ‘cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)’.
Skolas, slimnīcas, teātra kolektīvs. Aptiekas darbinieku kolektīvs. Iekļauties kolektīvā. Kolektīva vadītājs. Cilme: no latīņu collectivus ‘savākts, sakopots’.
2. ( nozīme) kolektīvs -ais, īp.; kolektīva -ā, īp.; kolektīvi apst. Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs. Kolektīvs darbs, pasākums; kolektīvs teātra apmeklējums. Kolektīvi pieņemt lēmumu. Kolektīvā saimniecība – kolhozs. Kolektīvais līgums – ‘uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu’. Cilme: no latīņu collectivus ‘savākts, sakopots’.

God. V. Nollendorfa kungam taisnība tādā ziņā, ka padomju laikā šis vārds ir ticis plaši lietots. Par padomju laiku runājot, vecākā paaudze noteikti atceras vārdu kolhozs ‘kolektīvā saimniecība’, un šajā savienojumā vārds kolektīvs / kolektīva (sieviešu dzimtē) patiešām ir īpašības vārds.

Savulaik valodnieks Ojārs Bušs analizēja 1957. gada 1. novembra laikraksta „Cīņa” numuru, kurā īpaša nozīme bija pievērsta tieši šādiem teksta leksiskajiem marķētājiem jeb vārdiskajiem iezīmētājiem. Par tādiem uzskatāms vārds padomju visos iespējamos vārdu savienojumos (piem., padomju vara, padomju sportisti, padomju zinātne, padomju valsts u.tml.); vārdi kolhozs, komunists, kolektīvs (4. vietā) ar Ojāra Buša piebildi, ka „šis vārds gan lietojams arī mūsdienās, taču aprakstāmā laika valodai raksturīgs attiecīgo vārdlietojumu pārdaudzums” (Bušs, Ojārs. Vārdi nāk un aiziet tālumā…Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, Nr.11. Rīga : Latviešu valodas aģentūra, 2016, 101.lpp.).

Iespējams, ka svētku gājiena reportāžā vārds kolektīvs tika bieži lietots, iespējams, ka dažbrīd varēja vairāk izmantot pieminētos sinonīmus kopa, grupa, ansamblis, koris, orķestris, organizācija, taču tie visi ir kolektīvi! Tāpēc vien, ka kolhozs ir sovetisms jeb padomisms – padomju laiku un reāliju raksturojošs jēdziens, par tādu nav uzskatāms pats vārds kolektīvs. Turklāt vārds tiek lietots arī kā lietvārds: tas norādīts gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā, gan Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā, gan Amerikas Latviešu apvienības 1993.gadā izdotajā Latviešu valodas vārdnīcā, tāpēc Dziesmu un deju svētku gājiena reportāžas vadītāju (žurnālistu) valodā lietots iederīgi.

Vārdam kolektīvs, kā liecina vārdnīcas un uzsver V. Nollendorfa kungs, ir arī īpašības vārda funkcija (bet ne tikai!), mūsdienās var būt kolektīvs darbs, kolektīvs teātra apmeklējums (sk. vārdnīcas skaidrojumu un piemērus) u.tml.

Latviešu valodā šis vārds ir ticis un tiek lietots, nav nekāda pamata to saistīt tikai ar padomju okupāciju.”

LA.lv