Foto – LETA

Koļerovs: Par Latvijas prezidentu, iespējams, varētu kļūt Dzintars 0

Kremlim pietuvinātais polittehnologs Modests Koļerovs prognozē, ka nākamajās vēlēšanās nacionālā apvienība varētu iegūt 20% vēlētāju atbalstu, turklāt par Latvijas prezidentu, iespējams, varētu kļūt nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Intervijā laikrakstam “Telegraf” Koļerovs uzsver, ja patiešām Dzintars tikšot ievēlēts Valsts prezidenta amatā, Krievijas un Latvijas attiecību uzlabošanās neesot gaidāma.

Koļerovs uzskata, ka Dzintars pauž noteiktu sabiedrības viedokli, “jūs viņu ievēlēsiet. Ja nē, es būšu priecīgs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Nacionālisma ideju pastiprināšanās, pēc Koļerova domām, esot kopēja Eiropas pazīme un 21.gadsimtā nacionālisms un protekcionisms tikai turpināšot augt. Kā vienu no tā iemesliem polittehnologs min skolas lomu jaunākās paaudzes pasaules uzskata veidošanā bijušajās padomju republikās, kur 200-300 gadu veca nacionāla mīta būtība tiek atspoguļota kā atbrīvošanās no rusifikācijas un krievu imperiālisma. Vienīgi Tadžikistānas mācību grāmatās nacionālajā mītā padomju savienības sabrukšana nav attēlota kā “strādājošo mūža sapnis”.

“Jaunās” Eiropas kopējais jaunākais “trends”, pēc Koļerova domām, ir Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšana, aiz strīdiem par padomju periodu stāv mērķtiecīga, sistēmiska vēsturiska tā saucamās jaunās Eiropas valstu politika, kuras mērķis ir valstu cīņa pret Krieviju, nevis ideoloģiju cīņa. Tās būtība ir vienīgi valstu konkurence.

Uz jautājumu, vai Latvija 1940.gadā tika okupēta, Koļerovs norāda, ka viņš apšaubot iespēju, ka 1930.to gadu beigās Baltijas militārajām diktatūrām bija brīvas izvēlēs iespējas par neatkarību. “Tādu iespēju viņiem nebija. Praktiski ar slepenām un atklātām vienošanām, likumīgi un pakāpeniski viņi paši atdeva padomju savienībai kontroli pār savas valsts aizsardzības struktūrām, pamatoti cerot uz personiskajām subsīdijām padomju izlūkdienestos un sociālajām garantijām,” savu redzējumu pauž Koļerovs, norādot, ka diez vai galaiznākums – Baltijas pievienošana toreizējai PSRS – būtu uzskatāma par okupāciju.

Latvijas pašreizējo situāciju – vēlmi kļūt pilntiesīgai Eiropas Savienības dalībvalstij – Koļerovs vērtē ironiski: “Protams, ir īpašs gandarījums ielēkt vilciena pēdējā vagonā, kurš gāžas bezdibenī.” To, pēc Koļerova domām Valda Dombrovska valdība varot izdarīt kādu estētisku iemeslu dēļ, taču, visticamāk, tādēļ, ka viņš pats redz savu tālāko karjeru Briselē.

Tikmēr Latvijā turpināšoties iedzīvotāju masveida emigrācija, pēc gadiem 10 te palikšot tikai birokrāti un pensionāri, uz brīvajām darba vietām varētu braukt viesstrādnieki no islama valstīm, kuri nerunās ne latviski, ne krieviski.