Foto – SXC

“Šobrīd manā nodaļā ārstējas trīsdesmit gadus veca sieviete, kurai nesen piedzimis bērniņš. Viņai atklāts kolorektālais vēzis ar metastāzēm. Saņemot tādus pašus valsts kompensētus medikamentus kā citu Baltijas un Eiropas valstu pacienti, viņa varētu nodzīvot tik ilgi, kamēr bērns sāk iet skolā,” saka Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte. 


Lasītākie

Kokteilis

FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis

Veselam

Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63

Lasīt citas ziņas

Latvijā no kolorektālā vēža mirst aptuveni 700 – 800 cilvēku gadā jeb aptuveni 70% no saslimušajiem, kamēr daudzās Eiropas valstīs vien 45%. Latvijas slikto rādītāju iemesls ir novēlota slimības atklāšana un nevienlīdzīga situācija medikamentu pieejamībā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Ārsti par maz 
mudina izmeklēties

“Daudzi ģimenes ārsti, aizbildinoties ar aizņemtību, ļoti kūtri iesaistās kolorektālā vēža skrīningā, lai gan no valsts par to saņem labu naudu.

Kokteilis

“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto

Sestdiena būs mākoņaina, vietām gaidāms lietus un slapjš sniegs

TV24

“Ja ir psihiatra atzinums..” Kā paši ārsti jūtas, veicot dzimuma maiņas operāciju?

Uzskatu, ka pacientiem par maz tiek skaidrots, kas un kāpēc jādara, ja pārbaudē tiek atklāts slēpto asiņu piejaukums, jo daudzi nobīstas un nekur tālāk neiet. Mana ģimenes ārste uz jautājumu, vai viņa pēc tam kādu sūta uz tālākām pārbaudēm, atbildēja: “Ja grib, tad sūtu!” Cilvēki jau nav tik aktīvi, lai paši to pieprasītu,”

domā Latvijas kolorektālā vēža pacientu biedrības “EuropaColon Latvija” vadītājs Uldis Veseris, kurš vērsies pie Veselības ministrijas ar ierosinājumu, ka šajā izskaidrošanas darbā varētu iesaistīties viņa vadītā biedrība.

Arī onkoloģe S. Plāte diagnozes noteikšanas etapā redz problēmas, piemēram, valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas rada gaidīšanas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem (uz kolonoskopiju Rīgā jāgaida vidēji divi trīs mēneši), bet nereti pacienti uzreiz nevar saņemt arī ārstēšanu. Gadījumos, kad audzēja šūnas ir agresīvas, novilcinātam laikam ir liela nozīme. Arī ar valsts apmaksāto kolorektālā vēža skrīningu aizvien vēl nevedas, jo tā saukto slēpto asiņu testu aizpilda vien 7% no apmēram 800 000 atbilstoša vecuma iedzīvotāju, kamēr Eiropā – vidēji 45%. Tomēr pērn tas ļāvis atklāt 76 jaunus zarnu vēža pacientus (pavisam saslimuši 1200, no tiem 651 ar resnās, bet 549 – ar taisnās zarnas vēzi).

“Arī šis nelielais laikus atklāto audzēju skaits atspēko viedokli, ka skrīningam nav nekādas nozīmes,” saka onkoloģe. Eksperti iesaka uzlabot skrīningu, veicot testu ik pēc diviem gadiem un nosūtot atbilstoša vecuma iedzīvotājiem atgādinājuma vēstules.

Diemžēl ap 26% pacientu kolorektālā vēža diagnozi nosaka novēloti – jau 4. stadijā. Arī mirstība gadu no gada pieaug. 2006. gadā no šīs slimības nomira 687, bet pērn – jau 789 cilvēki, no tiem 86 bija jaunāki par 59 gadiem. No tiem, kam slimību atklāj novēloti – jau 4. stadijā –, gada laikā mirst 65 – 75%.

Vēlas valsts kompensētas zāles

Kolorektālā vēža pacientu biedrība jau vairākus gadus cīnās par to, lai Latvijā, tāpat kā visā pārējā Eiropas Savienībā, valsts kompensētu ārstēšanai nepieciešamos, bet dārgos bioloģiskos medikamentus pacientiem, kuriem slimība atklāta novēloti un radušās smagas komplikācijas – metastāzes. Zāles, kas izmaksā 2000 latus mēnesī, gadā būtu nepieciešamas 200 – 300 zarnu vēža pacientiem. “Onkoloģijā parasti uzskaita dzīves ilgumu jeb dzīvildzi – piecus gadus. Lietojot papildus parastajai terapijai arī šīs zāles, pacienti var pat pārsniegt šo robežu,” skaidro S. Plāte. Visā Eiropā šo medikamentu lietošana tiek uzskatīta par standarta terapiju, lai gan arī mūsu kaimiņvalstīs ekonomisku apsvērumu dēļ tos kompensē tikai daļai pacientu.

“Protams, svarīgi ir izglītot cilvēkus, lai viņi vērstos pie ārsta, kad slimība ir pirmajā stadijā, bet ne vienmēr tas ir iespējams, jo zarnu vēzis nereti noris slēpti, bez simptomiem. Latvijā vēl aizvien ļoti sāpīga tēma ir terapija, jo bez atbilstošiem medikamentiem tās līmeni uzlabot nav iespējams. Tāpēc arī mums nav tik labi ārstēšanas rezultāti kā citās Eiropas valstīs.

Tas ir valstisku prioritāšu jautājums, vai cilvēks pie mums ir vērtība vai nav,” atzīst onkoloģe.

Vēl pirms desmit gadiem, kad Latvijā nebija pieejami arī šobrīd lietojamie medikamenti, zarnu vēža pacienti ar metastāzēm vidēji varēja nodzīvot vien deviņus mēnešus.

Lai sekmētu kolorektālā vēža agrīnu diagnostiku un mūsdienīgu ārstēšanu, Latvijas kolorektālā vēža pacientu biedrība līdz jūnija sākumam plāno iesniegt Veselības ministrijā un Saeimā memorandu, ko parakstījuši arī biedrības “EuropaColon” pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas (šis memorands tiks iesniegts arī Lietuvas un Igaunijas valdībām), aicinot respektēt pacientu tiesības uz dzīvību un veselību.

Kolorektālā vēža ārstēšana Baltijas valstīs

Avots: Biedrība “EuropaColon”