Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
23. februāris, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Komanda ar aizslēgtiem skapīšiem (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Šonedēļ premjers intervijā LTV “Rīta panorāmā”, kārtējo reizi tirpināts par to, vai tiešām notiks skolu tīkla sakārtošana, ar neslēptu nogurumu pauda: “Kāpēc jūs domājat, ja mēs kaut ko esam ierakstījuši [rīcības plānā], mēs to esam darījuši rakstīšanas pēc?” Pateicoties zināmam priekšstatam par to, kā top šādi teksti, sliecos Kučinskim piekrist – rīcības plāns netop, autoriem jautri pārspriežot, ko vēl tādu stulbu vai reāli neizpildāmu tajā ierakstīt. Cita lieta, ka virzību uz priekšu nereti bremzē ministriju un to politisko vadītāju sīva cīņa pret iespēju palikt “vainīgo” statusā. Kaut vai paveramies uz Ministru kabineta sēdi šonedēļ.

Ekonomikas ministrijas sagatavotā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna apspriešana ritēja gludi līdz brīdim, kad nonāca pie ierosinājuma “atļaut nekustamā īpašuma reģistrēšanu bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu e-parakstu” (35. – 36. lpp.). Un tad sākās… Manuprāt, Tieslietu ministrijas (TM) un arī paša premjera iebildumi, ka steigties ar šādu reformu būtu riskanti, ir pamatoti. Vilcināšanos izraisīja TM un Rasnača acīmredzot neveiksmīga vārdu izvēle, apšaubot šobrīd funkcionējošā e-paraksta drošumu. Kaujai cēlās uzņēmēju organizāciju pārstāvji, ministram tika norādīts, ka šādi viņš grauj nācijas uzticību ne tikai e-parakstam, bet teju vai darbībām interneta vidē vispār, tad jau tika līdz tēmai par naudas pārskaitījumu drošumu, pa burzmu vēl tika piesaukts “liberālisms” utt. Par laimi, ekonomikas ministram pietika saprāta piekāpties kompromisam, un plāns tika pieņemts.

Kas tad notika? Man nav iemesla ironizēt par apgalvojumiem, ka ministri cenšas strādāt kā vienota komanda. Tomēr tikpat skaidrs, ka neviens nealkst nelāgu publicitāti, ja pieņemtā lēmuma rezultātā kaut kas noiet greizi. Piemēram, Rasnačs varētu kaut simts reizes stāstīt, ka viņš bijis pret notāru posma izslēgšanu darījumos ar nekustamo īpašumu – publikas uztverē tas ir TM “lauciņš”, punkts. Tāpat Ašeradenam, no kura tiek paģērēta administratīvā sloga mazināšana, maz līdzētu akmentiņa vai pat bruģakmens mešana TM dārziņā. Problēmas, tēmas ir ārkārtīgi sasaistītas ar ministru personībām, kas veicina savu “lauciņu” sargāšanu, pat ja tas draud ar darba sapurgāšanu.

Vai tiešām ir tikai divi varianti – “mundiera sargāšana” un daudzu, pieļauju, arī kaitinošā slēpšanās aiz vārdu savienojuma “kolektīvs lēmums” vai “politisks lēmums”? Manuprāt, ministri kā komandas locekļi varētu nevis mīnēt savu personīgo skapīšu durvis ģērbtuvēs, bet rīkot, piemēram, kopīgas preses konferences vai citas tēmas izklāsta formas, kurās tad argumentēti paustu arī domstarpības, kas savukārt tad būtu publikai skaidri zināmi. Šobrīd kopīgas uzrunas praktizē ministri – vienas partijas biedri (to jau izdarījuši Nacionālās apvienības un “Vienotības” ministri). Te nav nekas pārmetams, jo partijām savs profils ir jāiezīmē. Tāpat normāla parādība ir ministru individuālās uzstāšanās, kas, protams, mazliet atgādina PSKP kongresu ziņojumus par sasniegumiem, bet lai nu būtu. Tomēr vai nebūtu lietderīgi, ja, piemēram, skolu tīkla jautājumā ir nevis atsevišķas Šadurska vai premjera “performances”, bet blakus sēdētu arī VARAM (varbūt vēl kādas institūcijas) pārstāvji? Tad ministram Gerhardam nebūtu nepieciešams (rakstura īpašību dēļ viņš gan nesliecas uz šādiem vingrinājumiem) valdības sēdē kaut ko pukstēt, lai tikai “nofiksētos”, ka viņam, iespējams, ir kādi iebildumi – būtu platforma mierīgam viedokļu izklāstam. Cits piemērs – CETA nolīgums, kura kontekstā Saeimas opozīcija uz šodienas plenārsēdi ir iesniegusi lēmuma projektu uzdot valdībai veikt līguma izvērtējumu. Projekts, iespējams, tiks noraidīts, bet runa ir par piemēru. Pareizāk būtu, ka nevis ministri izsakās par līgumu katrs individuāli – teiksim, saistībā ar bažām par ģenētiski modificēto organismu izplatību CETA ietekmē, žurnālistu nogrābts kāpnēs Dūklavs kaut ko komentē, Čakša komentē, pilnai laimei vēl zinātnieks Šadurskis pievienojas –, bet sarīko kopīgu tikšanos ar mediju un sabiedrības pārstāvjiem. Ja komanda, tad komanda.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kredīs uzņemumiem ar izdevigiem noteikumiem, piesakies aizpildot anketu un piesaisti naudu! cityfinances.lv/lv/kredits-uznemumiem/

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķisVai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Karjeras kāpnes

Amerikas kinoaprindās izvērsies skandāls ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu, kurš tiek vainots par seksuālu uzmākšanos un izvarošanu. Skandāls sākās, kad laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka Vainstains vairākus gadu desmitus seksuāli uzmācies gados jaunām sievietēm, kuras vēlējās darboties kinoindustrijā. Reaģējot uz šīm ziņām, kāda amerikāņu aktrise sociālajos tīklos aizsākusi akciju, kurā, lietojot tēmturi “#MeToo” (“#EsArī”), cilvēki atklāj, ka piedzīvojuši seksuāla rakstura uzbrukumus.

Arī Latvijas tvitera vidē parādījies tēmturis “#EsArī”, ko papildina atklāti stāsti no cietušajām sievietēm.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+