Latvijā
Sabiedrība

Komandieris: Kanādas karavīri lieliski apzinās, kāpēc tiek sūtīti uz Latviju 0

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kanādas karavīri ir labi informēti un lieliski apzinās, kāpēc tiek sūtīti uz Latviju, intervijā aģentūrai LETA apliecināja Kanādas Sauszemes spēku komandieris, ģenerālleitnants Žans Marks Lantjērs.

Viņš skaidroja, ka viena no lielākajām diasporām Kanādā ir tieši latviešu diaspora. Tāpat abas valstis ir NATO dalībvalstis, un Kanādā ir liela izpratne par 2014.gada notikumiem un to, kādēļ NATO jāieņem skaidra aizsardzības pozīcija un kādēļ NATO valstīm vienai otra ir jāaizsargā, uzsvēra komandieris. Viņš pieļāva, ka militārā joma nav tā, kurai Kanādā visi ikdienā sekotu līdzi, tomēr šīs valsts sabiedrībā ir izpratne par to, kādēļ Latvija Kanādai ir svarīga.

Taujāts, ko domā Kanādas karavīrs, kad tiek nosūtīts uz Latviju, Lantjērs neslēpa, ka Kanādai ir liela pieredze arī Eiropā, kur Kanādas spēki pastāvīgi jau tikuši izvietoti. Arī viņa karjera veidojusies Aukstā kara laikā, tādēļ šī vide viņam esot zināma.

“Kanādas karavīri saprot, kādēļ viņi šeit dodas. Viņi saprot, ka tas nepieciešams aizsardzības mērķiem, lai aizsargātu Kanādas partnerus un garantētu tiem drošību. Tas nekādā gadījumā neietver domu iesaistīties kādās darbībās ar Krieviju, bet gan deeskalēt situāciju. Mēs noteikti nevēlamies atgriezties Aukstā kara laikam līdzīgā kārtībā. Kad karavīri gatavojas šai misijai, viņi tiek informēti un pārzina ģeopolitisko un stratēģisko kontekstu. NATO ieņem aizsardzības pozīciju, atturot un tādējādi ļaujot norisināties diplomātiskiem un politiskiem lēmumiem un diskusijām. Tādēļ kopumā varu teikt, ka Kanādas karavīri ir informēti un lieliski apzinās vidi, uz kuru viņi tiek sūtīti,” uzsvēra ģenerālleitnants.

Viņš minēja, ka Latvijas reljefs militārām aktivitātēm ir izaicinošs, kas neesot kalnu dēļ, bet gan tādēļ, ka Latvijā ir daudz ūdeņu, līdz ar to tas ir šķērslis, kas jāpārvar. Tāpat izaicinājums ir arī purvi. “Ja reljefu vērtē no militāro manevru iespējām, tad šādu manevru veikšana noteikti ir izaicinājums. Kad gatavojies manevriem un izveido plānus, esi atkarīgs no reljefa, jo nav iespējams purvam vienkārši pārskriet pāri. Tomēr vienlaikus varētu teikt, ka tā ir ļoti interesanta militāra problēma, ko risināt taktiskā līmenī,” teica Lantjērs.

Šī, pēc viņa domām, ir viena no lietām, ko Kanādas spēkiem ir iespēja mācīties un apgūt Latvijā. Viņš norādīja, ka iemaņu un pieredzes savietošana ar Latvijas armijas spēkiem ļaus kanādiešu spēkiem kļūt vēl labākiem šāda reljefa apstākļos. Lantjērs neslēpa, ka no Kanādas puses ir spēcīga apņemšanās ne tikai saistībā ar paplašināto klātbūtni Latvijā. Kanādas spēki strādājot kopā ar Latvijas Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, tāpat šeit atrodas arī pāris Kanādas personāla virsnieki un aizsardzības atašeji.

“Domāju, ka mūsu klātbūtne šeit ir liela iespēja sadarboties, un turpināsim koncentrēties uz to, kā arī turpmāk paplašināt šo sadarbību. Mums ir arī tehniskā pieredze saistībā ar M-109 pašgājējhaubicēm, tādēļ Latvijā ieradīsies komanda, kas palīdzēs arī šajā aspektā. Redzu lielu potenciālu, un Kanādas misijas pagarināšana līdz 2023.gadam sniedz mums iespēju sadarbību paplašināt un padziļināt,” sacīja komandieris.

Lantjērs vērsa uzmanību, ka NATO ir 29 dalībvalstis, līdz ar to ir dažādas komunikācijas un dažādas darbības metodes. Liela daļa no NATO dalībvalstīm piedalās paplašinātajā klātbūtnē, kas, viņaprāt, ir unikāli un to varētu dēvēt par “kaujaslauka laboratoriju”, proti, Baltijā šeit ir laba iespēja testēt lielu daļu no NATO spēku sistēmām. “Tādā veidā rodas izpratne par to, kā strādāt kopā, lai kļūtu vēl efektīvāki. Pieredze, ko sniedz Latvijas armija, un pieredze, ko Latvijai sniedz Kanādas armija, – tā ir simbioze,” apliecināja ģenerālleitnants.

Vērtējot Latvijas armijas spējas, viņš atzīmēja, ka Latvijas Sauszemes spēku Mehanizētā brigāde ir ļoti spējīga, un ir arī plāni tālāk modernizēt Latvijas armijas spēkus, kas esot ļoti apsveicami. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevienai armijai nav viss, kas tai nepieciešams, teica Lantjērs.

Komentējot karavīru aktivitātes ārpus militārajiem pienākumiem, komandieris skaidroja, ka jaunas rotācijas ierašanās laikā, pirmā prioritāte ir integrēties un sakārtot visu nepieciešamo, kas attiecas uz konkrēto misiju. Tomēr Kanādas karavīriem esot pietiekami lielas iespējas arī apskatīt pilsētu un iepazīt Latvijas sabiedrību.

LA.lv