Komētu medības: katru gadu jauni rekordi 0
Autors – Vilma Veldre
Jau vismaz 30 gadus amerikāņu NASA un tagad jau arī citas pasaules kosmiskās aģentūras uzņēmīgi uzsākušas “komētu medības”. Un tā nav primitīva sacenšanās par dažādiem kosmiskajiem rekordiem, bet gan nopietna zinātniska programma. Tāpat kā komētas, arī asteroīdi ir saglabājušies liecinieki par tiem laikiem, kad veidojās Saule un tās planētas. Tāpēc komētu izpēte varētu izgaismot daudzas mūsu planētu sistēmas mīklas.
Papētīsim komētu astes!
Piemēram, viena no zinātniskajām teorijām apgalvo, ka ūdeni uz Zemi atnesušas tās komētas. Bet bez ūdens uz Zemes nevarētu rasties dzīvība. Kāda cita teorija pauž, ka komētas uz Zemi atnesušas arī pašas “dzīvības sēklas”. Bet, ja tas ir tā, tad kāpēc gan šie paši procesi nav atkārtojušies, piemēram, uz Marsa? Un kā vispār ir ar šiem jautājumiem saistībā ar citu zvaigžņu tuvumā esošajām planētu sistēmām? Protams, ir vēl virkne dažādu būtisku jautājumu.
1978. gadā amerikāņu NASA un eiropiešu ESA palaida pirmo kosmisko pētniecības kuģi, kam bija paredzēts panākt konkrētu komētu. “Starptautiskais Saules un Zemes (mijiedarbības) pētnieks” 1982. gada jūlijā pēc sava pirmā uzdevuma izpildīšanas saņēma jaunu un tagad bija notēmēts citā virzienā, iegūstot nosaukumu “Starptautiskais komētu pētnieks”. Un šā objekta turpmākais liktenis jau ir pārsteidzoši interesants.
Tā paša 1982. gada 1. septembrī pēc komandas no Zemes kosmosa kuģis pārorientējās no Saulei pietuvinātās orbītas uz Mēness orbītu, kur uzturējās nākamos 15 mēnešus, un šīs rotēšanas gaitā pietuvojās Mēnesim rekordtuvajā attālumā 119,4 kilometri. 1983. gadā šo kuģi atkal novirzīja tuvāk Saulei, tikai tagad citā orbītā, pa kuru virzoties tam vajadzēja aiziet ļoti tuvu garām Džakobīni–Cinnera komētai, kas tieši tajā laikā tuvojās Saulei. 1985. gada septembrī kosmosa kuģis izgāja cauri komētas astei un veica tās daļiņu un lauku īpatnību mērījumus. 1986. gada martā kuģis jau izbrauca cauri citas – Haleja komētas astei, lai gan šoreiz salīdzinoši tālāk no tās cietā kodola.
Bet arī tas vēl nebija viss. 1991. gadā NASA atkal pārorientēja kosmosa kuģa iekārtas uz trešo svarīgo uzdevumu – Saules vainaga izpēti. Un tikai 1997. gadā kuģis beidzot devās pelnītā “atpūtā”, proti, visas tā iekārtas nolika “ziemas guļas” stāvoklī. Pēc desmit gadiem NASA dzīlēs dzima jauns plāns – izmantot šo pašu jau pārbaudīto kuģi citu komētu apciemošanai. Runa ir par komētām, kas Zemei pietuvosies 2017. un 2018. gadā. 2008. gada septembrī NASA sekmīgi atjaunoja darbību 12 no kuģa 13 iekārtām, vienlaikus atklājot, ka kuģim vēl pietiekami daudz degvielas, lai spētu nodrošināt tādu ātrumu, kas nepieciešams jaunās misijas izpildīšanai. Tagad leģendāro kosmosa veterānu sagaida kārtējā tikšanās ar komētām, lai gan šī tikšanās tā atgriešanos uz dzimtās planētas atcels vismaz līdz šā gadsimta 40. gadiem.
