Komisijā kritizē KNAB likumu; apšauba biroja darbinieku arodbiedrības nepieciešamību 0
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā pirmdien tika pausta kritika par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumu; deputāts Kārlis Krēsliņš (NA) apšaubīja biroja darbinieku arodbiedrības nepieciešamību.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sēdes laikā norādīja, ka likumprojekts, par kuru viedokli bija lūgusi valdība, ir visai neprecīzs un neskaidrs. Viņš norādīja uz normu, kas paredz, ka biroja darbiniekam, kurš no amata ir atstādināts, var nemaksāt algu, kas nozīmē, ka persona tiek atstāta bez iztikas līdzekļiem. “Te ir iestrādāta barība Cilvēktiesību tiesai,” viņš piebilda.
Tāpat ģenerālprokurors norādīja, ka biroja darbinieku tiesības ir jāsaskaņo ar viņu kompetencēm. “Ja taisām šo likumu, tad darām to kvalitatīvi, nehaltūrējam,” pauda Kalnmeiers.
Komisijas sēdes laikā iebildumus pret likumprojektu pauda arī KNAB arodbiedrības pārstāvji, uz kuru klātbūtni sēdes sākumā iebilda biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Arodbiedrība norādīja, ka tai tika liegta dalība likumprojekta izstrādē. Tāpat arodbiedrība iebilda, ka izmaiņās nav vairs noteikta biroja priekšnieka atbildība par finanšu līdzekļu izlietojumu.
Kritiku KNAB likumprojektam pauda arī biedrība “Delna”, kura akcentēja, ka tas ir izstrādāts nekvalitatīvi.
Savukārt Saeimas deputāts Krēsliņš apšaubīja KNAB darbinieku arodbiedrības nepieciešamību. “Vai tad SAB [Satversmes aizsardzības birojam] ir arodbiedrība?” pauda Krēsliņš.
Sēdes noslēgumā deputātu vienojās, ka likumprojekts turpmāk tiks skatīts Saeimas komisijā, veicot nepieciešamos uzlabojumus.
Jau ziņots, ka pret jauno KNAB likumu, ko izstrādājusi Valsts kancelejas direktores vadīta darba grupa, ir saņemti vairāki nopietni iebildumi.
Likuma izstrādē piedalījās arī Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Finanšu ministrijas un KNAB pārstāvji. Birojs paziņojis, ka atzinīgi vērtē darba grupas paveikto.
KNAB priekšnieks akcentē, ka pozitīvi vērtē VK sagatavotos priekšlikumus saistībā ar KNAB likuma grozījumiem, patiesi cerot, ka šis jautājums bez liekiem šķēršļiem un kavējumiem tiks virzīts tālākai izskatīšanai.
Īpaša uzmanība ir vērsta uz kārtības par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata nn priekšnieka amata kandidātu atlases pilnveidošanu, tostarp par komisijām, kas vērtē priekšnieka darbu, paredzot arī gadījumus, kad var rasties nepieciešamība vērtēt KNAB priekšnieka darbības tiesiskumu.
Tiek skaidri definēts KNAB amatpersonu tiesiskais statuss, stiprinot līdz šim uzskatīto, ka KNAB darbinieki ir dienestā, nosakot, ka uz tām attieksies Valsts dienesta normas tiktāl ciktāl to nenoteiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.
