«Kompleksiņš», no kura jāatbrīvojas? 0
“Latvijas Avīze” turpina saņemt sūdzības no iedzīvotājiem, kuri ir neapmierināti ar to, ka jaunajās pasēs vairs netiek rakstīta tautība, pat ja pases īpašnieks vēlas šādu ierakstu. Arī mūsu lasītājai Brigitai Tamanei pases maiņa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nesen sagādājusi rūgtus brīžus.
Kāda ierēdne paskaidrojusi, ka tautību pasē nerakstīšot, un ieteikusi pretenziju gadījumā “iet ciemos pie Dombrovska kunga”. “Vai šā jautājuma “kājas aug” no kādas Eiropas Savienības direktīvas? Kā uz to reaģē franči, itāļi, poļi un citi? Varbūt šī tēma ir referenduma cienīga?” vēstulē redakcijai jautā Tamanes kundze.
PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze man paskaidroja, ka tautība pasēs vairs netiek rakstīta, jo to neparedz Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” (tie nosaka, kādas ziņas iekļaujamas personu apliecinošos dokumentos). Tātad tautību pasē nedrīkst rakstīt, pat ja īpašnieks to vēlas.
Pētot starptautisko pieredzi, ierēdņi secinājuši, ka ieraksts par personas tautību netiek izdarīts nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņu pasēs. Ieraksta par personas tautību neesot arī Norvēģijas, Austrālijas, ASV, Japānas, Ķīnas, Indijas, Singapūras, Indonēzijas un citu valstu pasēs. Starpkaru periodā arī Latvijas pasēs tautības ieraksta neesot bijis, tas ieviests padomju laikā. Citas bijušās padomju valstis, piemēram, Krievija, Baltkrievija un Ukraina, no tā jau atteikušās.
“Tā kā citās valstīs pasēs netiek rakstīta tautība, mūsu iedzīvotājiem ceļojot šis papildu ieraksts radījis dažādas neērtības un skaidrošanos ārvalstu pases kontroles vietās. Tīri funkcionāli pēc šā ieraksta nav nekādas nepieciešamības, jo dati par cilvēku tautību tiek saglabāti iedzīvotāju reģistros,” teica Dz. Peneze.
Uz manu iebildumu, ka cilvēki šo ierakstu vēlas emocionālu, nevis funkcionālu iemeslu dēļ, PMLP pasu nodaļas vadītāja atbildēja: “Ieraksta dēļ jau neviens nekļūs latviskāks, kā viņš ir. Tas mūsu tautai laikam ir tāds kompleksiņš, no kā pamazām vajadzētu atbrīvoties.”
Pasē ierakstāmās ziņas regulē virkne starptautisku dokumentu, piemēram, ES 2004. gada 8. jūlija rezolūcija par vienotu pases paraugu un formātu, ES Padomes 2004. gada 13. decembra regula par drošības elementu un biometrijas datu standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos, un citi. Tiesa, šie dokumenti, kaut arī neparedz, tomēr arī neaizliedz tautības ierakstīšanu. Nedienas sākās pirms pieciem gadiem, kad Eiropas Padomes komisija pret nacismu un neiecietību, viesojoties PMLP, tautības minēšanu Latvijas pasēs novērtējusi kā “vizuāli sensitīvu” informāciju, kas norāda uz personas piederību konkrētai etniskai grupai un tādējādi varētu diskriminēt mazākumtautību pārstāvjus.
Šā gada pavasarī, pēc Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas iniciatīvas, jautājums par tautību rakstīšanas atjaunošanu tika skatīts koalīcijas padomē. Toreiz valdošās partijas vienojās lūgt papildu informāciju no Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas. Ministriju atzinumi bijuši negatīvi, un šī lieta vairs nav kustināta. Abas šīs ministrijas atrodas Reformu partijas (RP) kontrolē, un NA pārstāvis Dzintars Rasnačs uzskata, ka tā nav sagadīšanās un RP ar savu ministriju starpniecību apzināti cenšas nepieļaut tautību rakstīšanu pasē. Vākt parakstus referendumam pagaidām neviens neplāno, bet rudenī, kad sāksies Saeimas nākamā sesija, nacionāļi iesniegšot grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz atļaut pases īpašniekam izvēlēties – rakstīt pasē tautību vai ne. Tomēr, redzot RP noraidošo nostāju, maz ticams, ka šāds priekšlikums gūšot vairākuma atbalstu parlamentā. Savukārt Saeimas deputāts no RP un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edmunds Demiters sacīja, ka šis jautājums gan ir detalizēti diskutēts Iekšlietu un Ārlietu ministrijās, bet līdz šim nav skatīts RP Saeimas frakcijā.
