Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
14. janvāris, 2016
Drukāt

Kompromisa meistars vai lielākais izdabātājs? “LA” zīmē Kučinska portretu (11)

Foto - LETAFoto - LETA
Vizītkarte

MĀRIS KUČINSKIS

* Dzimis 1961. gada 28. novembrī Valmierā

* Precējies, sieva Laine Kučinska (bijusī Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta direktore)

* 1980. gadā beidzis Valmieras 4. vidusskolu, bet 1988. gadā Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti.

* Politisko darbību sācis 1994. gadā, kad ievēlēts Valmieras pilsētas domē. No 1998. gada līdz 2003. gadam bijis Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs. Paralēli vairākus gadus bijis arī Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs.

* 2002. gadā viņš no Tautas partijas saraksta nesekmīgi startēja 8. Saeimas vēlēšanās, bet ieguva deputāta mandātu, kad Andris Šķēle pameta politiku. Turklāt 2004. gada decembrī kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša valdībā. Bijis arī 9. Saeimas deputāts, kā arī TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un TP valdes loceklis. 2010. gada oktobrī ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par labu Latviju" saraksta. 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās M. Kučinskis kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta (kā Liepājas partijas pārstāvis), bet netika ievēlēts un pievērsās darbam Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Pēc Ivetas Grigules ievēlēšanas Eiropas Parlamentā M. Kučinskis saņēma deputāta mandātu. 12. Saeimas vēlēšanās ievēlēts parlamentā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

Māris Kučinskis politikā ir piesardzīgi taktisks spēlētājs un kompromisu meklētājs, uzskata premjera kandidāta pazinēji. Šīs īpašības viņam var palīdzēt nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu. Taču šo pašu īpašību dēļ viņa vadītā valdība diez vai būs enerģiskāka un izlēmīgāka par Laimdotas Straujumas vadīto.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar pēc tikšanās ar abiem premjerministra amata kandidātiem – M. Kučinski (ZZS) un Kārli Šadurski (“Vienotība”) – paziņoja, ka jaunās valdības veidošanu uztic Mārim Kučinskim, bet nevēlējās sīkāk pamatot savu izvēli. Savukārt Kučinskis pauda viedokli, ka valdībai jābūt kā vienai komandai, kas strādā Latvijas labā un sekmē valsts attīstību. Tuvākajās dienās viņam paredzētas tikšanās ar Nacionālo apvienību un “Vienotību”, lai vienotos par kopīgu strādāšanu valdībā, darāmajiem darbiem un atbildības jomu sadalījumu. Ar NA vienoties, visticamāk, būs viegli. Pēc neoficiālas informācijas, NA jau norunājusi ar Kučinski, ka viņa valdības deklarācijā būs iekļauts punkts par pāreju uz izglītību latviešu valodā. Nekādi precīzi termiņi vai mehānismi nav minēti, bet nacionāļiem tas ļaus nākt ar savām iniciatīvām. Līdzšinējās valdības deklarācijā šāda punkta nebija.

Tāpat NA panākuši, ka deklarācijā tiks iekļauts stingrs punkts pret bēgļu uzņemšanu. Proti, ka Latvija neuzņems vairāk par noteiktajiem 776 bēgļiem un iestājas pret obligātām kvotām. NA varēšot saglabāt gan pašreizējos ministru posteņus, gan Saeimas priekšsēdētāja amatu. Līdz ar to oficiālā tikšanās ar Kučinski un partijas valdes lēmums būs tikai formalitāte.

Grūtākas sarunas Kučinskim pirmdien gaidāmas ar “Vienotību”. Ilggadējā varas partija nevēlas palikt opozīcijā, bet samierināties ar premjera portfeļa zaudēšanu tai arī būs grūti. Reizē ar premjera amatu “Vienotība” zaudētu arī finanšu ministra portfeli, ko Kučinskis vēloties nodot pašreizējai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Tā ir ierasta prakse, ka finanšu ministrs un premjers ir no vienas partijas. Taču ZZS vēlas iegūt arī naudīgo Satiksmes ministriju, uzticot tās vadību labklājības ministram Uldim Augulim, kā arī saglabāt ietekmi Aizsardzības, Veselības un Zemkopības ministrijā, kuras turpinātu vadīt līdzšinējie ministri – Raimonds Bergmanis, Guntis Belēvičs un Jānis Dūklavs. Savukārt “Vienotība” varētu saglabāt Ārlietu, Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Iespējams, tā varētu iegūt arī Ekonomikas un Labklājības ministriju.

“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa, žurnālistu taujāta, vai piekristu šādam piedāvājumam, atbildēja: “Mēs neuzskatām, ka šādā veidā pēc kaut kāda atlikuma vai drupaču salasīšanas no galda principa var veidot valdību.” “Vienotība” vēloties nopietnu sarunu par to, kāda būs iespēja īstenot konkrētus politiskus uzstādījumus arī tajās ministrijās, par kurām neatbildēs šis politiskais spēks, ziņo LETA. Partijas arī vēloties dzirdēt premjera amatam nominētā Māra Kučinska piedāvājumu. Ja ZZS piesaka pretenzijas uz Satiksmes ministriju, svarīgi, kā šī nozare tiktu pārvaldīta, vai ZZS to varētu darīt labāk nekā “Vienotība”. Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”) aģentūrai LETA sacījusi, ka vispirms jāpanāk vienošanās par darāmajiem darbiem un principiem, uz kuriem tiek veidota valdība, un tad būtu redzams, vai ”Vienotība” var strādāt šādā valdībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Hameleonu rotaļas

  2. Kučinskis netiks galā ar premjera amatu. Prezidentam novēlu paplašināt redzesloku, lai ieraudzītu Latvijai cienīgu premjeru, kas no sirds kalpotu savai tautai, nevis ļautu turpināt to pašu danci, kas iedancos purvā, kura malai jau tuvojamies.

  3. Vai tad darbošanas komjaunatnē vai kompartijā nav politiska darbība?Lūdzu izgaismot Kučinska darbību šajā plāksnē!Varbūt ir ņēmis dalību pretpadomju darbībā?

  4. Vēl viens “NOTHING SPECIAL”, zemniekiem jau neko citu nevajag, galvenais- lai danco pēc Brigmaņa un Lemberga stabules.

  5. Zagļi uzvar Latviju Atbildēt

    Ventspils bandīts nu ir ticis arī pie sava premjerministra. Mājiens ar mietu visiem tiem naivuļiem, kuri mēģina mūsu valstī kaut ko iegūt ar godīgu darbu.

  6. Satiksmes ministriju derētu sadalīt divās daļās, jo tur sagrūstas galīgi atšķirīgas lietas. Kādam, savu laiku, gribējās sagrābt pēc iespējas lielāku kumosu. Dažas no funkcijām pat izņemt un atdot citām ministrijam. Lai saglabātos kopēja tendence un ministriju skaits, – apvienot Izglītības un zinātnes ministriju ar Kultūras, jo tās būtībā risinā vienu jautājumu. Iespējams, ka tas apvieglos turpmāk veidot valdību. Valstī arī jāparādās kādam /kādai nopietnai struktūrai/ kas konkreti atbild par to, lai attīstās privāt uzņēmēju biznes, it sevišķi vidējais un sīkais un atskaitās par to. Labās komunistu tradīcijās Kučinskim būtu jāsāk no iepriekšajās valdības kritizēšanas un pēc tam, ķerties pie reorganizācijas. Pašam stāvot ēnā lai nebojātu to, kā viņu, reitingu. Laiks paies nemanot.

  7. Vienkārši runājot: “Iekšā ir, bet ārā nenāk!”

  8. Runā kā no Bībeles.
    Tā Tautas partijas aste neko labu neliecina…

  9. 1. Vai Kučinskis okupācijas gados bija komjaunietis un komunistiskās partijas biedrs?
    2. Ko Kučinskis darīja Atmodas laikā un janvāra barikāžu dienās? Stāvēja malā un noskatījās uz kuru pusi pūš vējš vai tomēr ņēma aktīvu dalību?

    • Par to komjaunatni ir stulbs jautājums.Cik ātri aizmirstas padomju skola.Tas taču bija obligāts pasākums.

      • Apmēram 25% latviešu nebija ne komjaunatnē, ne noziedzīgajā un pret latviešiem genocīdu veikušajā komunistu partijā. Obligāts pasākums tas bija tikai kangariem, kolaborantiem un okupantu līdzskrējējiem, pielīdējiem un tiem, kuri gribēja valdīt pār latviešiem, kā arī tiem, kuri kāroja pēc privilēģijām, ko deva kalpošana svešai varai.
        Par premjeru jāliek cilvēku, kurš nebija šīs noziedznieku bandas biedrs. Bez tam ir izaugusi arī 30gadnieku paaudze, kas nekalpoja okupācijas režīmam un nebija arī komjauniešu rindās.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+