Mobilā versija
+2.7°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
24. oktobris, 2017
Drukāt

Komunisma rēga atblāzma (7)

Foto - Diāna JanceFoto - Diāna Jance

Stends izstādē par komunistiskā okupācijas režīma pusgadsimtu Igaunijā.

Pieminot 100 gadus kopš boļševiku apvērsuma/revolūcijas un visu totalitāro un autoritāro režīmu upuru atceres dienu 23. augustā, Igaunijas Jūras muzeja filiālē, kas atrodas 1747. gadā būvētajā šaujampulvera magazīnā, apskatāma izstāde “Komunisms un tā laiks”, ko veido 25 plakātveida vēstījumi ar aptuveni 200 dokumentālām fotogrāfijām un vēl papildinošām norādēm tīmeklī.

Tā stāsta par komunisma rašanos, ietekmi uz pasauli un iedzīvotājiem. Fotogrāfijas un faktus sadarbībā ar Vācijas Vēstures muzeju pēc Austrumvācijas komunistiskās diktatūras pētījumu fonda pasūtījuma atlasījis vācu vēsturnieks Gerds Koenens. Šobrīd izstāde jau apceļojusi vairāk nekā 20 valstis un apskatāma arī visos lielākajos Vācijas centros. Igaunijas pienesums šai izstādei ir turpat redzamie video stāsti no vietnes www.kogumelugu.ee (“Būvējam stāstu”), kur ikviens var ievietot nozīmīgu vēstures liecību. Senajā Vecpilsētas magazīnā skan pat daži latviešu stāsti, piemēram, kāds ģimnāzists stāsta par konkrētu Latvijas ģimeņu deportāciju no Blaumaņa ielas Rīgā.

Mūsdienu cilvēkam grūti iedomāties to haosu, kāds 1917. gada oktobrī (pēc jaunā stila novembrī) valdīja Krievijā. Padomju okupācijas gados to sauca par Lielo oktobra revolūciju, mūsdienās pirms simts gadiem notikušo mēdz dēvēt par boļševiku apvērsumu. Vēsturnieku aplēses liecina, ka komunisma “cēlo” mērķu vārdā pēdējos simt gados kopumā varētu būt gājuši bojā vismaz 100 miljoni cilvēku. Neraugoties uz to, piemēram, Grieķijas tieslietu ministrs Stavros Katonis atteicās piedalīties konferencē par komunistiskā režīma veiktajiem noziegumiem, kas šogad 23. augustā notika Igaunijā, jo – kā viņš teica – “komunisma mērķis bija attīstīt demokrātiju, apvienojot sociālismu, demokrātiju un brīvību”. Šie vārdi gan izraisīja skarbu viedokļu apmaiņu starp Grieķijas un Igaunijas valdībām, taču līdzīgi uzskata vēl daudzi pasaules iedzīvotāji. Mūsdienu viltus ziņu sagrozītajā laikā dokumentēti pierādījumi ir īpaši nozīmīgi.

Turpat netālu, piecu minūšu gājienā no senās magazīnas Tallinas vecpilsētas centrālajā daļā Pagari (Maiznieka) un Pikk (Garās) ielu stūrī atrodas skaists 1912. gadā celts dzīvokļu nams, kas būvēts atturīgā jūgendstilā ar ziemeļnieciskiem rotājumiem. Kādas igauņu nekustamo īpašumu kompānijas mājaslapa arī krievu valodā informē, ka ēku no iekšpuses nav iespējams aplūkot, jo tā nesen renovēta, bet tajā vēl nopērkami daži no 42 izīrējamiem un pārdodamiem luksus klases dzīvokļiem. Turpat izliktās fotogrāfijas liecina, ka ēkas pagalmā aug skaisti svešzemju koki un čalo strūkl­aka. Citu informāciju piedāvā pilsētas kartē atrodamais sarkanais punktiņš – ēkā savulaik atradušies Igaunijas PSR čekas (Padomju Savienības Valsts drošības komitejas – VDK) galvenā mītne.

Ne vienmēr un ne visiem muzejiem atvēlēta visa ēka. Reizēm kāds muzejs atrodas pagrabā un pirmajā stāvā (kā mūsu muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”), savukārt otrajā stāvā ir biroji, un augstāk labiekārtotos dzīvokļos – nama pastāvīgie iemītnieki. Mūsdienu ikdiena un tās sadzīviskie līkloči, protams, nekādi nav saistīti ar vēsturiskajiem notikumiem ēkā – arī tad nē, ja notikumi bijuši dramatiski, traģiski, vai pat asiņaini. Tās ir lietas, par kurām mēdz klusēt. Var gadīties, ka arī mūsdienu labklājības izrādīšana kļūs par sava veida muzeju, ko apmeklēs nākamās paaudzes. Šobrīd Tallinā apmeklētājiem ir iespējams nokļūt tikai bijušā čekas nama pagrabstāvā, apskatīt cietuma kameras. Cerams, ka šī nama turīgie iemītnieki neiekāros tur ierīkot baseinu un pirti.

Nesen pārkrāsotā Rīgas Stūra māja arhitektoniski un mākslinieciski ir skaistāka. Droši vien arī Latvijā netrūkst pragmatiski noskaņotu nekustamā īpašuma attīstītāju, kuri uzskata, ka vēstures liecības būtu jāpiemirst, turklāt vēl joprojām valstī trūkst īstas skaidrības, kas īsti būtu jāiesāk ar Stūra māju.

Runā, ka spoku apsēstos namos grūti aizmigt. “Komunisma rēgs klīst pa Eiropu,” tā tālajā 1848. gadā secināja teorētiķis Kārlis Markss. Interesanti, vai tiešām pa sakopto igauņu VDK ēku neklejo sen nomocīto igauņu rēgi? Iedomājos, ka varbūt pēc gadiem, varbūt pat pavisam drīz, arī bijušās VDK mājas mūsdienu mītnieki vēlēsies uzzināt ko tuvāk par nama vēsturi. Šausmas taču nav iespējams pragmatiski aizkrāsot un renovēt. Jāpiebilst, ka vairāku citu VDK filiāļu cietumu durvis ir pārvietotas uz Igaunijas Okupāciju muzeju un nav atstātas lietošanā nākamajiem ēku mītniekiem.

Tallinā netrūkst dažādu liecību par 1917. gadā notikušā boļševiku apvērsuma sekām. Turpat netālu no Nacionālās bibliotēkas atrodas Okupāciju muzejs, nākošgad Mārjamē rajonā (Maarjamäe) paredzēts celt Komunisma upuru piemiņas memoriālu, un nesen Igaunijas valdība rosinājusi izveidot Starptautisku pētījumu centru, kura uzdevums būs pētīt komunisma noziegumus.

 

UZZIŅA

* Izstāde “Komunisms un tā laiks” atvērta līdz 1. decembrim no trešdienas līdz svētdienai, ieeja brīva.

* Okupāciju muzejs Tallinā atvērts no otrdienas līdz svētdienai, ieeja 6, 50 eiro.

* KGB cietuma celles iespējams apmeklēt katru dienu, ieeja 5 eiro.

 

KO VĒL VĒRTS PAMANĪT TALLINĀ

* Novembra mēneša lielākais notikums Tallinā neapšaubāmi ir XXI “Melno nakšu filmu festivāls” (PÖFF) – no 17. novembra līdz 3. decembrim. Tā viens no nozīmīgākajiem notikumiem – Somijas valsts simtgadei veltītais 48 stundu somu filmu maratons 24. un 25. novembrī.

* KUMU mākslas muzejā līdz nākamā gada 28. janvārim apskatāma bijušā austrumu bloka 24 mūsdienu mākslinieku izstāde “Ceļotāji”. Mākslinieki atklāj, kādi bija iespējami ceļojumi reģionā, kurā bija liegta ceļošanas brīvība.

* 17. novembrī “Estonia” koncertzālē uzstāsies vijolniece Baiba Skride kopā ar Igaunijas nacionālo simfonisko orķestri, diriģents Olari Elts.

* Mūsdienu mākslas studentu trienāles “Eksperimenta!” šī gada tēma ir “Māksla un ekonomija”, tā notiek no 20. oktobra līdz 3. decembrim, izstādot 70 mākslas darbus no desmit valstīm.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kas gan cits, ja ne sociālisms izaudzināja veselu dzērāju un slaistu paaudzi, kuri palaisti brīvībā tagad neprot sev pat maizes kumosu nopelnīt? Visur tikai dzird, lai valsts viņiem dod! “Dodiet darbu, dodiet darbu”, viņi skandina, jo sociālismā viņi bija skrūvītes (ko priekšnieks liek, to daru!), bet kļuvuši brīvi no priekšniekiem, liela daļa no viņiem ir apjukuši un nav spējīgi strādāt patstāvīgi un pelnīt sev iztiku! Tu, kas sevi dēvē par Santu, arī esi tipisks sociālisma produkts, ja raksti ar tik daudz pareizrakstības kļūdām, laikam jau okupācija traucēja mācīties?

    • Pēteris ir glups, neaudzināts, nav lasījis grāmatas , bet runā no “plakanā telefono” spēlīšu bakstīšanas loģikas “… Kas gan cits, ja ne sociālisms izaudzināja veselu dzērāju un slaistu paaudzi … – gan , tu glupais saskaiti, cik slaistu radās pēdējos 27 gados, cik dzērāju, cik miruši no saindēšnās un miruši nokrutkām un saimniecības veikala šķidrumiem utt., par cik samazinājās dzimstība, tauta, cik daudz nabagu tagad – var aptrakt un tu neko nezini, negribi zināt. Kuļ tikai slima cilvēka murgus. Vai tu redzēji, cik autobusu stāvēja pie teātriem krievu laikā? Dzērāji bija un būs, bet tagad ap 10 reizes vairāk, kā toreiz. Tad kas saražoja šos atkritējus?

  2. Nevis komuinisma, tāds nav bijis un nebūs, bet okupačijas rēga sekas Latvijā vēl turpināsies 30 gadus. Latvija pašlaik pataisīta sliktāka kā okupācijas laikā, jo varu sagrāba VDK stukači zem nacionālā karoga, ar latvietības lozugu, naudu, informāciju un īpašumus sagrāba nomeklatūra, zagļi un bandīti. Latviju pataisīja par daudzrreiz sliktāku, kā toreiz okupācijā. Toreiz tauta bija cieņā un godā, šodien tautu apsaukā par parazītiem, dzērājiem utt
    Īpašums esot svēts – ar to var ņirgāties par tautu.

  3. Grieķu komunists-ministrs stāsta igauņiem pasakas, ka komunisma mērķis bija attīstīt demokrātiju! 100 miljoni noslepkavotu cilvēku uz komunisma altāra – kas tā bija par savdabīgu demokrātiju? Politiski-ideoloģiska apsēstība un tumsonība, nevis demokrātija – lūk, kas bija komunisms darbībā!

    • Pat Otto Ozols konstatē, ka šis režims iznīcināja vai divreiz (?) vairāk tautas, kā 2.pasaules kara laikā, represijās. Pievienojos, man arīr statistika, re ko atradu interneta ierakstos:

      Pēc oficiālās statistikas laikā no 1995.- 2004.gadam no ārējiem nāves cēloņiem vidēji gadā mirst 3700 cilvēku, tajā skaitā pašnāvībās mirušo – 853,6 cilvēki vidēji gadā, no pagrīdes alkohola – 666 cilvēki, no nosalšanas vidēji gadā – 243 utt.
      Sareiziniet 3700 ar 15 gadiem un redzēsiet, kā šī politiskā sistēma r izmērdējusi ap 55 500 cilvēku (un cik izveda lopu vagonos?). Cik cilvēku pāragri nomirst no neārstēšanās, no bada un neēšanas, statistika neparāda. Tūkstošiem pazuduši bez vēsts! Vēl traģiskāku situāciju parādītu statistika, cik nedabīgos apstākļos mirušu cilvēku policija katru diennakti (ap 10 -12 cilvēku dienā x 365= 4380 x 15= 65 700) atrod un nogādā uz morgu (statistiku nerāda, bet cik mirušu salasa pa diennakti pēdējos gados policija, man ziņu nav). Nedzimušu bērnu ir simtiem tūkstoši salīdzinājumā ar 1989. gadu. Pēc oficiālās statistikas vien var saskaitīt, ka neatkarības 15 gados priekšlaicīgā nāvē aizgājuši ap 121 000 cilvēku (55 500 +65 700 = 121 200).

      Pie tā vainīgs “komunisms”, kas nekad nav bijis? Protams – tās ir okupācijas sekas un vēl tikpat gadu, , ap 30, turpin;asies, lai kaut cik pietuvotos pie Eiropas attītīto valstu līmeņa.

      To nesaprot vai negrib saprast krievi jo sevišķi, kas mūs noveda pie katastrofas un joprojām šķeļ Latviju latviešos un “krievvalodīgajos”- kreivvalodģajos, lai izskatītos vairāk pret latviešiem, ka citas tautas arī ir krievvalodīgie čekistu draugi.

  4. Visi runā sulīgus tekumus par komunisma šausmām, bet dziļi sirdī ilgojas pēc sociālā taisnīguma. Nedaudz velk uz šizofrēniju, biedri… .

  5. Šausmas sākās 1917.gadā, jo inkvizīcijas pastāvēšanas laikā Eiropā bojāgājušo skaitu vēsturnieki nav aprēķinājuši, nemaz nepieminot Āfrikas un Amerikas kolonizācijas laiku.
    Konferences par komunistiskā režīma veiktajiem noziegumiem, kas šogad 23. augustā notika Igaunijā, gala deklarāciju parakstīja tik maz ES valstu pārstāvji, ka pat LA redakcija to “kautrējas” paziņot?

Draugiem Facebook Twitter Google+