Lestenes Brāļu kapus varētu padarīt par nacionāla mēroga piemiņas vietu 2
“Valdības pārstāvji un koalīcijas partijas, esam Latvijas patrioti un respektējam visus karā kritušos karavīrus. [..] visi, kas vēlas izrādīt cieņu kritušajiem karavīriem 16. martā, var doties apmeklēt Lestenes Brāļu kapus, tādējādi nepakļaujot Latviju nevajadzīgiem provokācijas draudiem,” tā vēstulē koalīcijas partneriem pirms 16. marta rakstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, oficiāli brīdinot koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski, ja viņš dosies pieminēt leģionārus pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Ja valdības vadītāja sūta leģionārus pieminēt uz Lesteni, tad jāvaicā – ko valdība darījusi vai grasās darīt, lai Brāļu kapi Lestenē kļūtu par valsts nozīmes piemiņas vietu?
Kaut arī Otrā pasaules kara latviešu karavīru, leģionāru Brāļu kapi Lestenē kopš 2003. gada 27. septembra skaitās pabeigti un iesvētīti, tomēr arī to tagadējiem apsaimniekotājiem ir idejas labiekārtošanai un attīstīšanai, jo laika gaitā atklājušās dažas nepilnības, piemēram, nav nojumes, kur sliktā laikā paglābties, ugunskura vietas, apgaismojuma utt. Taču viss atkal atduras pret naudu…
Solīja, bet nedod
Lestenes Brāļu kapu izveidošana izmaksāja 650 000 latu, no kuriem vairāk nekā trešdaļu sedza sabiedriskā organizācija “Daugavas vanagi”. Ziedoja arī Aizsardzības un Kultūras ministrija, Kultūrkapitāla fonds, Lestenes pagasta padome un privāti ziedotāji. Sākumā ansamblis juridiski piederēja Kurzemes Brāļu kapu fondam, taču sirmo leģionāru spēki ar katru gadu gāja mazumā. Pirmos gadus leģionāri kopā ar atbalstītājiem, vietējiem ļaudīm paši veda zemi, minerālmēslus, kopa kapus, bet ar laiku tas kļuva par grūtu. Un 2009. gadā fonds juridiski kapus nodeva Tukuma pašvaldības rīcībā, lai tā likumīgi var ieguldīt līdzekļus, bet fonda atbildībā palika tikai pārapbedīšanas darbi.
Kopš 2010. gada pašvaldība algo kapu pārvaldnieku un strādnieku, ik gadu kapu uzturēšanā ieguldījusi ap 20 000 latu. Pašvaldībai iespēju robežās palīdz arī Nacionālo karavīru biedrība, “Daugavas vanagi”, piemēram, nopirkta apskaņošanas aparatūra, karogi.
“Pamazām radās doma, ka vajadzētu kapus labiekārtot. Jauka būtu neliela estrādīte ar nojumi, celiņi uz to, lai nebūtu jābrien pa dubļiem, ugunskura vieta ar soliņiem, apgaismojums, apstādījumi. “Daugavas vanagu” vadība man mutiski solīja: taisiet augšā projektu, mēs palīdzēsim ar pamatfinansējumu. Tā 2012. gadā par 9000 latiem tapa projekts, bet “Daugavas vanagu” interese apsīka, kaut gan ik pa laikam atsevišķas personas sola atbalstu, taču naudas nav,” stāsta Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldnieks Vilnis Janševskis.
Kopējās labiekārtošanas projekta īstenošanas izmaksas ir 86 000 eiro, Tukuma novada pašvaldība būtu gatava dot 9000 eiro kā līdzfinansējumu, līdzīgi kā to dara daudzos citos projektos, kad lielākā daļa naudas nāk no kāda Eiropas fonda vai ziedojumiem. “Tāda ir pašvaldības prakse, un neko citu mēs nevaram. Tā mēs par Eiropas naudu Lestenē ielas noasfaltējām, tautas namu atjaunojām. Atradām iespējas līdz 1. augustam nojaukt nepabeigto daudzdzīvokļu ēku, kas rēgojas Lestenes Brāļu kapu fonā, izremontēsim leģionāru piemiņas istabu, kas ir pretim kapiem. Bet Brāļu kapu labiekārtošanā atbalstu vairākkārt solīja “Daugavas vanagu” priekšnieks Andrejs Mežmalis, arī Juris Vectirāns, kas, iesaistījies šīs organizācijas darbā, braši sita pie krūtīm: atbalsts būs!”
Vairs neesot “Daugavas vanagu” projekts
“Lestenes Brāļu kapi ir pabeigti. Tas ir pašvaldības projekts, par ko jūs tagad runājat,” man atbild “Daugavas vanagu” centrālās valdes priekšnieks atvaļinātais flotes admirālis Andrejs Mežmalis. “Nav mums tik daudz naudas, kā daudzi domā. Mums jārūpējas arī par citām lietām: par daudzbērnu ģimenēm, par pārapbedīšanu, par zālēm sirmgalvjiem.”
Tikmēr Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija atzīst: organizācijai līdzekļi minimāli, ir cerības uz ziedojumiem, bet prasīt no valsts sakarā ar pēdējiem notikumiem Ukrainā tā kā neērti. Jo ja jāizvēlas starp valsts aizsardzības stiprināšanu un kapiem…
Konceptuāli atbalsta
Un ko saka valsts vara? Premjerministre Laimdota Straujuma teic, ka konceptuāli atbalstot jebkuru kapu sakopšanu, īpaši, ja runa ir par Brāļu kapiem. Tikai iniciatīvai esot jānāk no atbildīgajām ministrijām.
“Aizsardzības ministrija budžeta samazinājuma un finanšu trūkuma dēļ kopš 2009. gada līdz 2016. gadam ir apturējusi finansiālo atbalstu piemiņas objektu restaurācijas, rekonstrukcijas vai būvniecības projektiem vai tādiem projektiem, kuru realizācijai nepieciešami finansiāli ieguldījumi infrastruktūras uzturēšanai,” man skaidro Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. “Tā kā nevaram sniegt finansiālu atbalstu, tad atsevišķos gadījumos esam varējuši palīdzēt ar cita veida resursiem, piemēram, sniedzot tehnisko palīdzību. Noteikti atbalstām, ka tiek izvērsta plašāka diskusija par piemiņas vietu un tautas vēsturē nozīmīgu pieminekļu finansēšanas jautājumu, lai saglabātu mums nozīmīgās vēstures liecības.”
Savukārt Kultūras ministrijas pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša norāda, ka nekas nebūtu pretim, ja Lestenes Brāļu kapiem piešķirtu nacionālu statusu, taču tam nepieciešams likumīgs ietvars un resursu deleģējums no valsts.
Un kurš tad gatavos to “likumīgo ietvaru” un “resursu deleģējumu”?
