Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
5. februāris, 2015
Drukāt

Konceptuāli atbalsta “mikronodokļa” likmes saglabāšanu 9% apmērā (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus saglabāt 9% apmērā, aģentūra BNS uzzināja parlamenta sēdē.

Par grozījumiem likumā balsoja 89 deputāti.

Rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.

EM norāda, ka grozījumi likumā izstrādāti, lai saglabātu uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku un atceltu Saeimas 2013.gada 6.novembrī pieņemtos grozījumus MUN likumā, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%.

Ministrijā atzīmēja, izvērtējot MUN likuma līdzšinējo ietekmi uz nodokļa maksātājiem, var secināt, ka MUN maksāšanas režīms, nodrošinot draudzīgu nodokļu politiku, ir veicinājis mikrouzņēmumu pakāpenisku attīstību.

Laikā no 2010.gada līdz 2014.gadam ir pieaudzis ne tikai MUN maksātāju un to darba ņēmēju vidējais skaits, bet arī vidējais MUN maksātāju apgrozījums, kas attiecīgi nodrošina arī MUN maksātāja vidējo nomaksāto nodokļu maksājumu pieaugumu.

2011.-2013.gadu periodā MUN maksātāju vidējais apgrozījums ir pieaudzis par 66,3% – no 8441 eiro 2011.gadā līdz 14 041 eiro 2013.gadā. MUN vidējā apgrozījuma pieauguma tendence attiecīgi ir veicinājusi arī lielākus valsts budžeta ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veidā. Vidējais MUN maksājums no 2011.gada līdz 2013.gadam ir pieaudzis par 66,4% – no 759 eiro gadā uz vienu MUN maksātāju līdz 1263 eiro gadā uz vienu MUN maksātāju.

EM uzskata, ka, paaugstinot MUN likmi, pastāv risks, ka MUN maksātāji pārtrauks savu darbību vai pāries vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, daļēji atgriežoties “pelēkajā” sektorā un būtiski neuzlabojot to darbinieku sociālo nodrošinājumu. “Likumprojekta ieviešana pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, jo paredz saglabāt uzņēmējdarbības uzsācēju un mikrouzņēmumu attīstībai labvēlīgu nodokļu slogu, vienlaikus novēršot ēnu ekonomikas palielināšanās risku un uzlabojot MUN maksātāju esošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas garantijas,” norāda EM.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ekonomikai sabremzējoties, nepieciešams vairāk tādu lēmumu kā mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšana 9% apmērā. “Ekonomikas izaugsmei Latvijā sabremzējoties, ir ārkārtīgi būtiski pieņemt vairāk tādu lēmumu, kas sekmētu jaunu uzņēmumu un darbavietu veidošanu, tādejādi radot arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā,” teica Endziņš.

Jau vēstīts, ka uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no šā gada palielināt mikrouzņēmuma nodokli līdz 11%, tādēļ EM rosinājusi izmaiņas, kas paredz mikrouzņēmuma nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.

Mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.

Pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijām Saeima grozīja Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Un no kā šamiem maksās pensijas?

    • Uztraukums gan laikam par ko citu: kas maksās pensijas tiem, kurus ”šamie” ar saviem nodokļiem un savu uzņēmējdarbību visu laiku uztur! :-)))

  2. Un no šamiem maksās pensijas?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+