Foto: LETA

Konceptuāli atbalsta prezidenta ierosinājumu pastiprināt kritērijus partiju dalībai vēlēšanās 3

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja vairākus likumprojektus, paredzot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedru.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Komisijas pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītie grozījumi paredz, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kuras dibinātas ne vēlāk par vienu gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk par 500 biedriem. Pašlaik līdzīgu ierobežojumu likumā nav, vien politisko partiju likumā noteikts, ka to var dibināt ne mazāk par 200 biedriem.

Līdzīgus ierobežojumus plānots noteikt arī partiju apvienībām. Proti, tās varēs startēt parlamenta vēlēšanās, ja visas tās sastāvā ietilpstošās politiskās partijas dibinātas ne vēlāk par vienu gadu pirms vēlēšanām un ja apvienībā kopā ir ne mazāk par 500 biedriem.
Arī EP vēlēšanu likumā paredzēts noteikt, ka EP vēlēšanās var piedalīties partijas un to apvienības ar vismaz 500 biedriem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Komisija arī izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus politisko partiju likumā, kas paredz, ka partijas statūtos būs jānosaka kārtība, kādā biedrs var pieprasīt jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā.

Šiem trīs likumprojektiem plānots noteikt samērā garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15.maiju.

Šie likumprojekti izstrādāti, ņemot vērā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumu politisko partiju sistēmas izmaiņām. Vēl par vienu likumprojektu, kas iekļauj prezidenta ierosinājumu par partiju finansējuma palielināšanu, deputāti šodien nelēma.

Pašlaik likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai organizācijai (partijai), par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi. Savukārt grozījumi to paredz mainīt uz 1,42 eiro par katru iegūto balsi. Ņemot vērā ietekmi uz valsts budžetu, par šo ieceri nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums, ko ministrijas pārstāve šodien deputātiem solīja sagatavot līdz nedēļas beigām. Pēc atzinuma saņemšanas komisija arī lems par šo priekšlikumu.

Kā ziņots, iepriekš Bērziņš Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) iesniedza likumdošanas iniciatīvu, kas pamatojas uz prezidenta izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei ziņojumu “Politisko partiju sistēmas pilnveidošanas iespējas”.

Reklāma
Reklāma

Ziņojumā iekļauta situācijas analīze un priekšlikumi, un tas izstrādāts ar mērķi stiprināt un veidot atbildīgākas politiskās partijas, bez kurām demokrātiska valsts nevar pastāvēt. Lai veicinātu diskusijas un konstruktīvu darbu likumprojektu izstrādē, iniciatīvā iekļautas arī vairākas iespējamo normatīvo aktu grozījumu redakcijas.

Likumprojektus, kas paredz šīs izmaiņas, parakstījuši visu koalīcijas partiju pārstāvji – Augusts Brigmanis (ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Gundars Daudze (ZZS), Edvards Smiltēns (V) un Solvita Āboltiņa (V).

Vienu no likumprojektiem, kas saistīti ar prezidenta iniciatīvām, – grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām, – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau iepriekš konceptuāli atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Likumprojekts paredz ziedojumus politiskajām partijām noteikt kā attaisnotos izdevumus.