Foto – LETA

Atbalsta ideju par 30 gadiem pagarināt iespēju tiesā skaidrot sadarbību ar VDK 5

Saeimas deputāti šodien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumu projektu, kas paredz par vēl 30 gadiem pagarināt termiņu, lai likumā noteiktā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar Valsts drošības komiteju (VDK) padomju laikā.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Lasīt citas ziņas

Spēkā esošā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šā gada 3.jūnijā.

Neveicot likuma grozījumus, pēc šī termiņa nebūs tiesiska pamata vērtēt kādas personas iespējamo sadarbību ar VDK.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par grozījumiem balsoja “Vienotības”, Reformu partijas, Zaļo un zemnieku savienības un vairāki neatkarīgie deputāti, kā arī deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK). Pret balsoja liela daļa apvienības “Saskaņas centrs” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputātu. Balsojumā atturējās Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) un Andrejs Klementjevs (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) šodien pēc Saeimas sēdes tradicionāli notiekošajos “Frakciju viedokļos” pauda lielu pārsteigumu par tiem nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK deputātiem, kas balsoja pret. Saeimas debatēs politiķe norādīja, ka iepriekš Juridiskajā komisijā nolemtais atsevišķos medijos diemžēl tika atspoguļots nekorekti. Līdz ar to, šķiet, ir maldināti arī atsevišķi deputāti, kas īsti šā likumprojekta jēgu nav sapratuši.

“Ir jājautā, vai viņi ir sapratuši, ka pastāv valsts drošības apdraudējums un, nepieņemot šādus grozījumus, jau pēc dažiem mēnešiem [ieņemt] augstus amatus valsts pārvaldē, tiesās un balotēties Saeimas vēlēšanās varēs visi tie, pār kuriem ir aizdomu ēna, ka viņi ir sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju,” sacīja Čepāne.

“[Juridiskā] komisija, atbalstot šo likumprojektu, nelēma slēpt no sabiedrības vēl 30 gadus šo tā saucamo “čekas maisu” saturu, bet gan lēma par to, lai valsts drošības komitejas štata darbinieki un tā saucamie stukači, aģenti, vismaz pēc dažiem mēnešiem nevarētu jau ieņemt augstus amatus valsts pārvaldē vai tiesās,” debatēs pauda Čepāne.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) debatēs norādīja, ka “saistībā ar šo 17.pantu ir skaidrs, ka tas arī paredz pieejamību “čekas maisu” saturam, ja tas netiek pagarināts”.

“17.panta [grozījumi] paredz šo situāciju iesaldēt vēl uz 30 gadiem, bet mēs piedāvājam šo jautājumu atrisināt – varam nesāpīgi to atrisināt, atverot šo pieejamību pēc viena gada,” uzsvēra Dombrava.

Reklāma
Reklāma

Nacionālās apvienības sociālā tīkla “Twitter” kontā norādīts, ka VL-TB/LNNK “čekas maisu” likumā iesniegs priekšlikumus, lai tie varētu tikt publicēti 2015.gadā kopā ar zinātniskiem komentāriem. Tāpat VL-TB/LNNK plāno rosināt noteikt, ka personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai nav noilguma termiņa.

Kā agrāk notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iepriekš informēja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Zinta Ābola, sadarbību ar VDK tiesā konstatēt ir grūti un šāds fakts pierādīts tikai 11 lietās no 400, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Patlaban vairums likumu paredz tiesību ierobežojumu personām, kuras ir bijušas VDK darbinieki vai informatori. Termiņa pagarinājums nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisko iekārtu, norāda Saeimas Nacionālās drošības komisija, kas sagatavojusi likumprojektu.

Iepriekš komisijas sēdē izvērtās diskusija par to, vai un kā būtu publiskojama VDK aktīvo “aģentu” kartotēka jeb tā dēvētie “čekas maisi”, taču, kā norādīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, apspriežamais likumprojekts neparedz “čekas maisu” atvēršanu.

Komisijas sēdē klātesošās amatpersonas kliedēja vairākus mītus par “čekas maisiem”. Latvijas situācija ir unikāla, jo valsts rīcībā faktiski ir tikai salīdzinoši niecīga drošības komitejas dokumentācijas daļa. Eksperti uzsvēra, ka nebūtu lietderīgi nekritiski publiskot šīs kartītes, jo ar ierakstiem tajās pilnīgi noteikti nepietiktu, lai pierādītu kāda līdzdalību padomju režīma noziegumos. Cilvēki, kuru vārdi ierakstīti šajās aģentu kartītēs, paši par to varēja arī nezināt, viņu parakstu uz tām nav. Daudzi no tā dēvētajiem “aģentiem” sadarbojās organizētās noziedzības vai ekonomisko noziegumu apkarošanā, kas toreiz bija VDK kompetencē. Eksperti uzsvēra, ka situācija šajā jomā bijušajās postkomunisma valstīs ir ļoti atšķirīga.

Juridiskajā komisijā ticis apspriests, ka, iespējams, turpmākajos likumprojekta lasījumos jādiskutē par to, vai 30 gadi ir samērīgs termiņš. Likums patlaban paredz iespēju ikvienai personai pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā. Turklāt ikvienai fiziskai personai ir tiesības vērsties tiesā, lai apstrīdētu sadarbības faktu.

Likumprojektu izstrādājusi parlamenta Nacionālās drošības komisija (NDK), kuras priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP) iepriekš pieļāva iespēju, ka grozījumu neveikšanas gadījumā VDK materiāli pēc noteiktā termiņa varētu kļūt publiski pieejami. Taču vēlāk viņš norādīja, ka likumprojektā runa ir tikai par noilguma termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.