Latvijā
Politika

Saeimā konceptuāli atbalsta”pēctecības budžetu”0


Premjers Krišjānis Kariņš Saeimas sēdē sacīja: “Latvija varētu būt pārtikusi ziemeļvalsts, kur cilvēki dzīvo drošībā, pārticībā – ir apmierināti ar dzīvi un laimīgi.” Attēlā: premjers sasveicinās ar Saeimas deputāti Karinu Sprūdi (“KPV LV”).
Premjers Krišjānis Kariņš Saeimas sēdē sacīja: “Latvija varētu būt pārtikusi ziemeļvalsts, kur cilvēki dzīvo drošībā, pārticībā – ir apmierināti ar dzīvi un laimīgi.” Attēlā: premjers sasveicinās ar Saeimas deputāti Karinu Sprūdi (“KPV LV”).
Foto: Ernests Dinka/Saeima

Atjaunotās Latvijas vēsturē kārtējais valsts budžeta projekts nekad tik vēlu Saeimā nav iesniegts, trešdien Saeimas ārkārtas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), norādot uz tā nonākšanu parlamenta darba kārtībā tikai 20. martā.

Ministrs uzskata: “Šā gada budžets ir tehniskais budžets, bet tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas veselības jomā, gan mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību, kā arī nepieciešamo atbalstu finanšu sektora sakārtošanai.”

Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu un 14 to pavadošos likumprojektus.

Valsts galvenā finanšu dokumenta dēvēšana par tehnisko budžetu bija viens no tematiem, par ko debatēs ironizēja opozīcijas deputāti. Šis apzīmējums ir radies galvenokārt tāpēc, ka lielā mērā tas ir mantots no iepriekšējās valdības, jo ieilgusī koalīcijas veidošana liedza jaunajiem ministriem pietiekami daudz laika veltīt budžeta sagatavošanai.

“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sēdē atzina, ka arī viņam šāds dokumenta raksturojums šķiet nedaudz maldinošs. “Tas ir īsts budžets – pēctecības budžets. Tā es to dēvētu,” teica deputāts. Par valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti no koalīcijas frakcijām, kā arī Janīna Jalinska (ZZS) un Iveta Benhena-Bēkena (“KPV LV”), kura bija pret uzticību valdībai. Taču lielāko daļu no 2019. gada valsts budžeta projektu pavadošajiem likumprojektiem atbalstīja arī “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības deputāti un arī daži “KPV LV” iekšējie opozicionāri. Budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus otrajā un galīgajā lasījumā plānots skatīt 3. aprīlī.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,4 miljardi eiro.

Budžeta deficīts ir 0,5%, plānotais iekšzemes kopprodukta pieaugums ir 3%. “Valsts izaugsmes gados nevajadzētu veidot budžetu ar deficītu, bet tas [likumā paredzētais] ir normas robežās,” sēdē sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Viņa valdība arī turpināja iepriekšējās praktizēto budžeta izdevumu pārskatīšanu, kā rezultāta šogad ir atrasti 51,3 miljoni eiro, no kuriem 43,7 miljoni eiro ministrijas varēs izlietot savu prioritāšu īstenošanai. Taču valdība nevarēja atļauties paredzēt finansējumu jaunās politikas iniciatīvām. Tā arī respektēja priekšgājēju solījumu trīs gadus neveikt izmaiņas nodokļu sistēmā, taču, gatavojot nākamā gada budžeta projektu, tiks vērtēts, vai nodokļu likumos nav jālabo kādas kļūdas, atzina D. Pavļuts.

“Latvija varētu būt pārtikusi ziemeļvalsts, kur cilvēki dzīvo drošībā, pārticībā – ir apmierināti ar dzīvi un laimīgi,” sēdē sacīja premjers K. Kariņš. Taču, lai tas notiktu, esot jāsakārto finanšu sektors, atjaunojot tā reputāciju, jāpieliek punkts administratīvi teritoriālajai reformai, izveidojot ekonomiski spēcīgas pašvaldības. Tāpat ir jāturpina reformas izglītībā un veselības aprūpē, kā arī jāsakārto tieslietu sistēma.

“Šā gada budžets ir tikai pirmais solis ceļā uz minētajiem mērķiem,” teica K. Kariņš. Viņš norādīja, ka budžets lielā mērā ir pakārtots šiem prioritārajiem uzdevumiem. Piemēram, papildu 7,2 miljoni eiro ir paredzēti finanšu sektora sakārtošanai, kas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Darba algu paaugstināšanai veselības nozarē papildus ieguldīs 87,5 miljonus eiro, tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai – 8,9 miljoni eiro. Papildu līdzekļi ir atrasti vēl vairākās jomās.

Saistītie raksti
Opozīcijas deputāti sēdē galvenokārt norādīja uz šīs koalīcijas frakciju priekšvēlēšanu solījumiem, kuru īstenošana neatspoguļojas šajā projektā.

Pārmetumi galvenokārt bija adresēti Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). “Priekšvēlēšanu solījumi ir izrādījušies tikai viltus ziņas. Solījumu pārkāpšana jums godu nedara,” teica Valērijs Agešins (“Saskaņa”). Bijušais premjers Māris Kučin­skis (ZZS) pieļāva, ka daļa jauno partiju deputāti “te sēž tikai tāpēc, ka solīja to, kam cilvēki noticēja”. Savukārt daļa ZZS deputātu kandidātu neesot Saeimā tāpēc, ka ZZS nevarēja atļauties bezatbildīgi solīt to, ko nevar izdarīt. JKP deputāts Gatis Eglītis sacīja, ka šī valdība plāno strādāt četrus gadus, būdams pārliecināts, ka nākamajos divos gados JKP īstenošot arī savu priekšvēlēšanu plānu.

LA.lv