Mobilā versija
+1.6°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
12. jūnijs, 2017
Drukāt

Koncertā “Vēl simts gadu dejai” iekļautas 17 latviešu horeogrāfu 30 dejas (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” repertuārā iekļautas 30 dejas, kas aptver 17 latviešu horeogrāfu meistardarbus no klasikas līdz pat mūsdienām.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Vasiļjeva, Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome akceptējusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta “Vēl simts gadu dejai” repertuāru.

Konkursa uzvarētāju koncepcija vairākkārt tika skatīta LNKC Deju konsultatīvās nozares sēdēs, īpašu uzmanību pievēršot tieši repertuāra izvēlei. Gan nozares padomes locekļiem, gan arī vadošo ansambļu mākslinieciskajiem vadītājiem tika lūgts iesniegt priekšlikumus par koncerta repertuāru. Kopā tika pieteiktas 48 dejas.

Koncertu, kurš svētku nedēļā notiks Arēnā Rīga, veidos mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, režisore Ināra Slucka un scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kuru koncepcija pērn tika atzīta par labāko atklātā konkursā starp sešiem kandidātiem.

Skatītājiem deju koncertā būs iespēja redzēt Ulda Žagatas, Alfrēda Spuras, Imanta Magones, Helēnas Tangijevas-Birznieces, Harija Sūnas, Aijas Baumanes, Ulda Šteina, Viļa Ozola, Jāņa Ērgļa, Jāņa Purviņa, Agra Daņiļeviča, Guntas Skujas, Taigas Ludboržas, Ilmāra Dreļa, Artas Melnalksnes, un diasporas horeogrāfa Viļņa Birnbauma veidotās dejas.

“Latviešu skatuviskajai dejai ir bagāta vēsture, un koncerts “Vēl simts gadu dejai” ir kā vēlējums un veltījums, kas vērsts uz vērtību saglabāšanu, ietverot maģisko simts un ar to domājot bezgalību, kas sasaucas ar Latvijas valsts simtgades svētku veidoto piederības zīmi. Koncerta koncepcija veidota, meklējot atbildi uz jautājumu – kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju? Tie nepārprotami ir horeogrāfi, spēcīgas personības, kas iedvesmojas no dabas, laikmeta, cilvēkiem, dejas un dejotāju mīlestības. Radošā grupa šīs koncepcijas ietvaros aicina ieskatīties dziļāk par hronoloģiski sarindotu horeogrāfu dzīves gājumu un radītajām dejām, izvirzot mērķi izzināt dejas tapšanas kontekstu, veidot sasauci dejai ar personību, laikmetu, iedvesmas avotiem,” stāsta idejas autori.

Saskaņā ar 2017.gada deju skašu rezultātiem, gatavot koncerta repertuāru žūrija iesaka visu deju grupu 204 kolektīviem, kuri skatēs ieguvuši Augstāko pakāpi. Koncerta dalībnieki būs zināmi pēc 2018. gada deju skašu rezultātiem. Plānots, ka koncertā piedalīsies ap 3000 dejotāju.

Konkursu par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku latviešu skatuvisko deju koncerta māksliniecisko koncepciju LNKC izsludināja 2016. gada jūnijā. Konkursā tika saņemti seši pieteikumi.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam. Dziesmu un deju svētkus rīko LNKC.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+