Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. aprīlis, 2015
Drukāt

Koncertmeistars mājās. Dejotāji – kultūras centrā? (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tradicionāli aprīli dēvē par koru mēnesi, jo ik gadu notiek skates – neatņemama Dziesmu svētku sastāvdaļa. Koru, tāpat kā deju kolektīvu sniegums ir arī to māk­sliniecisko vadītāju, kormeistaru un koncertmeistaru nopelns. Vārdos viņi tiek cildināti, taču atlīdzības un darba attiecību sistēmā trūkst sakārtotības, skaidrības un vienotu kritēriju visā valstī. Lielākoties ir noslēgti terminēti darba līgumi, pastāv uzņēmuma līgumi, bet tas nozīmē sociālo garantiju trūkumu.

Rīgas domes jaunie centieni

Ar šo gadu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde ieviesusi jaunu sistēmu amatierkolektīvu – Dziesmu svētku dalībnieku – kustības atbalstam.

Rīgas amatierkolektīvu – koru, deju kopu, lietišķās mākslas studiju un amatieru teātru – vadītājiem darba attiecības nav bijušas daudzus gadus, jo līdz šim tika slēgti terminēti uzņēmuma līgumi. 2009. un 2010. gadā viņiem maksāja tikai par 10 mēnešiem, 2011. gadā – par 11 mēnešiem. 2013. gadā Kultūras pārvaldei izdevās pierādīt, ka atlīdzība pienākas par visiem 12 mēnešiem. Tagad noslēgti terminēti darba līgumi, paredzot konkrētu atalgojumu atkarībā no kolektīva mākslinieciskajiem sasniegumiem, žanra, dalībnieku skaita, dalības Dziesmu un deju svētkos un skatu vērtējuma. Minimālais – 60 stundas (256 eiro pirms nodokļu nomaksas), maksimālais – 80 stundas (470 eiro). Tā ir summa, ko vadītājs saņem mēnesī par darbu ar vienu kolektīvu. Protams, tas, ka izveidotas darba attiecības ar pašvaldību, kā uzsver Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, ir solis uz priekšu. Taču daudzi mākslinieciskie vadītāji pilnīgi pamatoti saskata nepilnības un trūkumus. Par jauno situāciju var teikt – varbūt (?) likumīgi. Bet vai īsti tikumīgi?

Vispirms jau dīvaini, ka ir noslēgti terminēti līgumi no viena līdz četriem gadiem. Kā kolektīvu māk­slinieciskajiem vadītājiem skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis – tas nolemts, pamatojoties uz Dziesmu svētku cikliskumu. Vai tad nākamie Dziesmu svētki notiks 2015. gadā?! Un vai pēc 2018. gada jeb Latvijas simt gadu svētkiem Dziesmu svētku process apstāsies? Patlaban izskatās tā – darbs būs līdz simt gadu svētkiem, un tad jau redzēs… Baiba Šmite teic, ka līgumus turpinās. Taču mākslinieciskā vadītāja alga būs atkarīga no viņa vadītā kolektīva darbības novērtējuma un finanšu resursiem. Un tomēr – kā jūtas kolektīva mākslinieciskais vadītājs, kā var plānot savu darbu, ja līgums ar viņu noslēgts tikai uz vienu gadu? Tāpat īstu skaidrību neizdodas rast uz jautājumu, kādēļ viena departamenta pakļautībā esošu iestāžu māk­slinieciskajiem vadītājiem ir dažādi nosacījumi? VEF kultūras pilī un kultūras un mākslas centrā “Ritums” darba līgumi noslēgti uz četriem gadiem. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā iekļautajos kultūras centros – tikai uz vienu gadu. “Šogad ar mums noslēgts darba līgums uz vienu gadu, kaut gan ar saviem dziedātājiem viens otrs esam nostrādājuši gandrīz trīsdesmit gadus,” daudzu koncertorganizācijas “Ave Sol” amatierkolektīvu vadītāju vārdā saka jauktā kora “Medera” diriģente Gunta Vāvere.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jūs man pasakiet, kur tāda “furceva” (Z.Ķ.) izlīda ar visu savu amorfo veidojumu – Kultūras iestāžu apvienību?!? Citiem kultūras centriem, pilīm, namiem ir savi normāli direktori, mākslinieciskās daļas vadītāji, cilvēki kā cilvēki, kas palīdz darboties kolektīviem un ir padomdevēji, reizēm darba organizētāji to vadītājiem, bet RPKIA …

  2. Klausies, jurjāni, vai saproti, par ko ir problēmraksts? Ne par to, cik saņem virsdiriģenti un svētku rīkotāji, bet gan par to, kā ikdienā pazemo kolektīvu vadītājus RKPIA vadītāja Z.Ķergalve un viņas sabiedrotās Kultūras pārvaldē.

  3. Protams, tagad sāksies pārspriešana par to, cik kuram par ko jāmaksā. No valsts kabatas, bez šaubām. Bet rīkotājiem un dalībniekiem derētu zināt, ka tajos senajos laikos, kad nebija Latvijas valsts, dziesmu svētku organizētāji un dalībnieki nesaņēma neko. Pat estrādes cēla aizņemotiess. Kad saskaitīja par biļetēm ieņemto, atmaksāja. Kas palika pāri – sadalīja virsdiriģentiem un viss. Cik no savas kabatas samaksāja Latviešu biedrību vadoņi – organizētāji Čakste, Grosvalds, Bergs – zinam tikai aptuveni.Ka dziedātāiem telpas naktsmītnei un salmu maisus gulēšanai, to gan RLB protokoli vēstī.

Bobs Dilans nosūtījis pateicības runu nolasīšanai Nobela balvu ceremonijāAmerikāņu dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans neapmeklēs šonedēļ Stokholmā gaidāmo Nobela ceremoniju, lai saņemtu viņam piešķirto Nobela prēmiju literatūrā, taču nosūtījis
Draugiem Facebook Twitter Google+