Mobilā versija
Brīdinājums +14.4°C
Vitolds, Lolita, Letīcija
Pirmdiena, 29. maijs, 2017
14. marts, 2017
Drukāt

Pasaules kvalitatīvākā koncertzāle atklāta Berlīnē (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Mākslinieciski savstarpēji savienotās sfēriskās elipses Bulēza zālē rada bezsvara stāvokļa, kā arī kustību specefektu. Savukārt jaunradītais interjers ar konfigurāciju iespējām zālē ļauj izpildīt jebkuru mūzikas stilu.

Berlīnē 4. martā atklātā Pjēra Bulēza koncertzāle  – viena no tās funkcijām ir arī mūzikas mācību iestāde – neoficiāli pasludināta par lielāko un kvalitatīvāko pasaulē, kā arī dēvēta par humānisma ideālu vēstnesi un pierādījumu kultūras lomai sociālpolitiskajās norisēs.

Barenboima mūža projekts

Pjēra Bulēza zāle ir daļa no pasaulslavenā pianista un diriģenta, “West-Eastern Divan Orchestra”, kā arī Barenboima-Saīda mūzikas akadēmijas dibinātāja Daniela Barenboima (74) dzīves projekts.

Kā talantīgs pianists D. Barenboims debitēja jau astoņu gadu vecumā, līdz vēlākajos gados pievērsās diriģēšanai un sāka vadīt pasaules mēroga orķestrus Čikāgā, Parīzē, Berlīnē. Būdams poliglots un kaislīgs cilvēktiesību aizstāvis, mākslinieks atklāti komentē politiskās norises pasaulē, īpaši saspīlējumu Izraēlas un Palestīnas attiecībās. Argentīnā ebreju imigrantu ģimenē dzimušajam D. Barenboimam ir Izraēlas, Palestīnas, Spānijas un Argentīnas pilsonība. Viņš ir uz mūžu nominēts par Berlīnes Valsts operas diriģentu, kā arī kopš 1992. gada – Berlīnes Valsts operas muzikālais vadītājs.

Slavenais akustikas speciālists Jasuhisa Toijota. Foto - EPA/LETASlavenais akustikas speciālists Jasuhisa Toijota. Foto - EPA/LETA

Pjēra Bulēza zāle ar 672 sēdvietām paredzēta Barenboima-Saīda mūzikas akadēmijas studentu vajadzībām, kā arī pasaules mēroga koncertiem. Koncertzāles patroni – pasaulslavenais ASV arhitekts Frenks Gerijs, kā arī japāņu akustiķis Jasuhisa Toijota – darbu koncertzāles tapšanā veica bez maksas, demonstrējot atbalstu Barenboima vīzijai. Ik gadu akadēmija, kuras virsmērķis ir veicināt mieru caur mūziku, plāno uzņemt 90 studentus vispirms no Tuvo Austrumu reģiona, kā arī no Turcijas, Irānas un citām reģiona vai arābu valstīm. Paralēli mūzikai vienlīdz padziļinātas studijas tajā noris arī filozofijā un citās humanitārajās zinātnēs. Bulēza zālē paredzēts spēlēt arābu un irāņu mūziku kombinācijā ar Eiropas klasisko, romantisko un 20. gs. laikmetīgo mūziku, jo plānots, ka 
P. Bulēza koncertzālei jākļūst par nozīmīgu Rietumu un Austrumu satikšanās krustpunktu Eiropā. Tomēr vispirms projekta misija ir veicināt dialogu starp Tuvo Austrumu kultūrām – Palestīnu un Izraēlu.

Jauna zāle – jauns orķestris

Koncertzāles muzikālie saimnieki būs jaunizveidotā apvienība Bulēza ansamblis, kas pamatā sastāv no “Eastern Divan Orchestra” dalībniekiem kopā ar Vācijas Valsts operas orķestra pārstāvjiem un viesmāksliniekiem no Berlīnes un visas pasaules. Septiņpadsmit pastāvēšanas gados “Eastern Divan Orchestra” kļuvis par miera simbolu – pasaules līmeņa ansambli, kur vienkopus spēlē jaunie palestīniešu, izraēliešu, arābu un Ziemeļāfrikas valstu mūziķi. Līdz šim orķestra mājvieta bija Seviljā, Spānijas Andalūzijas reģionā, bet nu tā atradīsies Berlīnes vēsturiskajā centrā. Zāle nosaukta D. Barenboima tuva drauga – franču komponista Pjēra Bulēza (1925 – 2016) – vārdā. Viens no motīviem tam bijusi P. Bulēza nerimtīgā vēlme meklēt un uzzināt ko jaunu, spēja apvienot dažādu tautu – šajā gadījumā – vācu un franču – mūziķus, kā arī ideja par koncertu kā komunikācijas formu starp visiem tā dalībniekiem.

Klausīties, saglabājot intimitāti

Jaunās koncertzāles telpas filozofiskā ideja ir “thinking ear” jeb aktīvā klausīšanās (pretēji dzirdēšanai), balstoties uz emocijām, domām, sajūtām. Bulēza zāle aicina klausītājus iegūt pieredzi gan sajūtu, gan intelektuālā līmenī. Zāle veidota kā saskarsmes vide, apvienojot kultūru, mākslu, humanitārās zinātnes, arhitektūru un vēsturi. Īpaša uzmanība pievērsta arī klausītāju vietu izvietojumam pa ovālu, kas ļauj atnākušajiem redzēt viens otru. Arī attālums no diriģenta līdz klausītājam jebkurā zāles vietā nepārsniedz 14 metrus. Mākslinieciski savstarpēji savienotās sfēriskās elipses Bulēza zālē rada bezsvara stāvokļa, kā arī kustību specefektu. Savukārt jaunradītais interjers ar konfigurāciju iespējām zālē ļauj izpildīt jebkuru mūzikas stilu. Elastība gan interjerā, gan mūzikas izpildījuma saturā kļuvusi par koncetzāles unikalitātes zīmi. Lai sasniegtu labāko rezultātu akustikas ziņā, skatuve veidota no Kanādas ciedra koka gluži kā Stradivāri vijoles materiāls. Kopumā zāle aizņem 850 kvadrātmetru platību. Akadēmijā atrodas arī 21 mēģinājumu klase, auditorija, bibliotēka, biroja telpas un palīgtelpas, kopumā apsaimniekojot 6500 kvadrātmetru.

Klasiskā stilā būvētā pēckara ēka, kurā atrodas zāle un akadēmija, no 20. gs. 50. gadiem līdz 2010. gadam kalpojusi par Berlīnes Valsts operas rekvizītu noliktavu. Lai būvi turpmāk varētu izmantot droši, celtniecības laikā tās sienas tika stiprinātas ar papildu cementa masu un simtiem tonnnu tērauda. Ēkas atjaunošana un mūzikas akadēmijas izveidošana kopumā izmaksāja 35 miljonus eiro. Vācijas valdības piešķirtie līdzekļi seguši lielāko izmaksu daļu.

Bulēza zāle: spilgtākie notikumi kopā ar pianistu un diriģentu D. Barenboimu

* 13. martā Bulēza ansamblis D. Barenboima vadībā atskaņos Pjēra Bulēza un Mocarta mūziku.

* No 17. līdz 31. martam – D. Barenboims uz klavierēm kopā ar Berlīnes Valsts operas orķestri atskaņos koncertsēriju “Šūberta sonātes” 4 daļas.

* 18. aprīlī – D. Barenboims uzstāsies klavierspēles duetā kopā ar pasaulslaveno pianisti argentīnieti Martu Argeriku.

* 23. aprīlī – “Eastern Divan Orchestra” D. Barenboima vadībā spēlēs Mocarta simfonijas.

* Biļetes maksā no 15 līdz 95 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. kāpēc koncertzāle Vācijā, ja apmācīs “…studentus vispirms no Tuvo Austrumu reģiona, kā arī no Turcijas, Irānas un citām reģiona vai arābu valstīm…” ??

    • Berlīne tāpēc, ka politiski un kulturāli neitrāla zona ņemot vērā šīs iestādes konceptu.. orķestra dalībnieki (un tā klausītāji) pārstāv visas tuvo Autrumu konfliktu puses.. PAts Barenboims intervijās min, ka akadēmijas un koncertzāles ideālā bāzes vieta būtu Telavivā vai Rāmallā, tomēr dēļ pastāvīgi nestabilās situācijas reģionā diemžēl tas nav iespējams

Džemmas Skulmes "Krāsas garša" - pretestība pret "tiem smukajiem paņēmieniem"Atklāšanas viesiem bija īpaša iespēja satikt leģendāro mākslinieci un piedalīties sarunā, kurā gleznotāja atklāja, kur rod iedvesmu saviem darbiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+