Foto: LETA

Koncertzāli Rīgā aicina veidot, pārbūvējot Kongresu namu 1

Kultūras nozares pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli kultūras ministrei Dacei Melbārde (Nacionālā apvienība) un premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) ar aicinājumu apsvērt Rīgā nepieciešamo koncertzāli īstenot, rekonstruējot Rīgas Kongresu namu, aģentūra BNS uzzināja Latvijas pasākumu producentu asociācijā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

“Nebūvēsim sapņu pilis par modernāko koncertzāli kontinentā un nelolosim cerības par negaidītiem labdaru finansējumiem koncertzāles celtniecībai! Mūsu cienījamie mākslinieki, kuri sevi pierādījuši un atzinību guvuši plašajā pasaulē, ir pelnījuši kvalitatīvu koncertzāli galvaspilsētā. Aicinām nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles izbūvi Kronvalda parkā, rekonstruējot Kongresu namu,” vēstulē uzsver kultūras darbinieki.

Pēc kultūras nozares pārstāvju domām, Kongresu nama pārbūve ir gatavs projekts, konkrēts jaunās koncertzāles izbūves piedāvājums bez zemūdens akmeņiem koncertzālei piemērotā Rīgas apkaimē – pilsētas centrā, tuvu tādām nozīmīgām kultūras ēkām kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais teātris un opera.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Aicinām Ministru prezidentu un kultūras ministri nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles projektus, būt atbildīgiem par šī projekta tālāku virzību un sniegt savu artavu jaunās koncertzāles projekta virzībā, pieņemot tādus lēmumus, lai jaunā koncertzāle vairs nedzīvotu tikai mūsu sapņos un vīzijās, bet jau reālos darbos un termiņos, kad tā būs gatava savai atvēršanai,” rakstīts atklātajā vēstulē.

Vēstule amatpersonām nosūtīta starptautiski atzītu pašmāju mākslinieku, kultūras darbinieku un kultūras dzīves organizatoru vārdā. Par koncertzāles absolūtu nepieciešamību iestājas Raimonds Pauls, Inese Galante, Kārlis Lācis, Pēteris Vasks, Gidons Krēmers, Māris Briežkalns, Marija Naumova, Lita Beiris, Guntis Gailītis, Egils Siliņš, Sergejs Jēgers, Ingrīda Zemzare, Ēriks Naļivaiko, Tija Auziņa, Elena Strahova , Raimonds Ozols , Aleksandrs Antoņenko, Jānis Streičs, Andrejs Volmārs, Jeļena Strahova, kā arī Jūlija Ločmele.

Vēstulē tiek skaidrots arī tas, ka jautājums par lielas, modernas koncertzāles nepieciešamību Rīgā ir bijis dienaskārtībā jau kopš pēdējiem padomju varas gadiem, taču tas vairākkārt ticis pārcelts. Tādējādi kopš laika, kad pirmo reizi tika izsludināts koncertzāles projektu konkurss, pagājuši gandrīz 30 gadi.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Kultūras ministrija līdz 15.jūnijam izskatīšanai Ministru kabinetā plāno virzīt jautājumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā. Ministrija valdībai prezentēs trīs modeļus. Viens no tiem būs piedāvājums koncertzāles projektu īstenot Rīgas degradētajā teritorijā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, savukārt otrs paredzēs izmantot publisko-privāto partnerību, atklātā konkursā izvēloties privāto sadarbības partneri. Trešajā variantā koncertzāles projektu paredzēts īstenot sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, izvērtējot iespējas un izmaksas Rīgas Kongresu nama pārbūvei. Valdībai būs jāizvēlās viens no modeļiem.