Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. aprīlis, 2016
Drukāt

Koncertzāli Rīgā aicina veidot, pārbūvējot Kongresu namu (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras nozares pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli kultūras ministrei Dacei Melbārde (Nacionālā apvienība) un premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS) ar aicinājumu apsvērt Rīgā nepieciešamo koncertzāli īstenot, rekonstruējot Rīgas Kongresu namu, aģentūra BNS uzzināja Latvijas pasākumu producentu asociācijā.

“Nebūvēsim sapņu pilis par modernāko koncertzāli kontinentā un nelolosim cerības par negaidītiem labdaru finansējumiem koncertzāles celtniecībai! Mūsu cienījamie mākslinieki, kuri sevi pierādījuši un atzinību guvuši plašajā pasaulē, ir pelnījuši kvalitatīvu koncertzāli galvaspilsētā. Aicinām nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles izbūvi Kronvalda parkā, rekonstruējot Kongresu namu,” vēstulē uzsver kultūras darbinieki.

Pēc kultūras nozares pārstāvju domām, Kongresu nama pārbūve ir gatavs projekts, konkrēts jaunās koncertzāles izbūves piedāvājums bez zemūdens akmeņiem koncertzālei piemērotā Rīgas apkaimē – pilsētas centrā, tuvu tādām nozīmīgām kultūras ēkām kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais teātris un opera.

“Aicinām Ministru prezidentu un kultūras ministri nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles projektus, būt atbildīgiem par šī projekta tālāku virzību un sniegt savu artavu jaunās koncertzāles projekta virzībā, pieņemot tādus lēmumus, lai jaunā koncertzāle vairs nedzīvotu tikai mūsu sapņos un vīzijās, bet jau reālos darbos un termiņos, kad tā būs gatava savai atvēršanai,” rakstīts atklātajā vēstulē.

Vēstule amatpersonām nosūtīta starptautiski atzītu pašmāju mākslinieku, kultūras darbinieku un kultūras dzīves organizatoru vārdā. Par koncertzāles absolūtu nepieciešamību iestājas Raimonds Pauls, Inese Galante, Kārlis Lācis, Pēteris Vasks, Gidons Krēmers, Māris Briežkalns, Marija Naumova, Lita Beiris, Guntis Gailītis, Egils Siliņš, Sergejs Jēgers, Ingrīda Zemzare, Ēriks Naļivaiko, Tija Auziņa, Elena Strahova , Raimonds Ozols , Aleksandrs Antoņenko, Jānis Streičs, Andrejs Volmārs, Jeļena Strahova, kā arī Jūlija Ločmele.

Vēstulē tiek skaidrots arī tas, ka jautājums par lielas, modernas koncertzāles nepieciešamību Rīgā ir bijis dienaskārtībā jau kopš pēdējiem padomju varas gadiem, taču tas vairākkārt ticis pārcelts. Tādējādi kopš laika, kad pirmo reizi tika izsludināts koncertzāles projektu konkurss, pagājuši gandrīz 30 gadi.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Kultūras ministrija līdz 15.jūnijam izskatīšanai Ministru kabinetā plāno virzīt jautājumu par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā. Ministrija valdībai prezentēs trīs modeļus. Viens no tiem būs piedāvājums koncertzāles projektu īstenot Rīgas degradētajā teritorijā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, savukārt otrs paredzēs izmantot publisko-privāto partnerību, atklātā konkursā izvēloties privāto sadarbības partneri. Trešajā variantā koncertzāles projektu paredzēts īstenot sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, izvērtējot iespējas un izmaksas Rīgas Kongresu nama pārbūvei. Valdībai būs jāizvēlās viens no modeļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. ak dievs, tikai ne to veco neglīto ēku. vai tiešām nevar uzbūvēt mūsdienīgu ēku? trūkst arhitektu?

  2. Ļoti laba un atbalstāma ideja. Ēka atrodas galvaspilsētas centrā, satiksme ideāla. Nekādi pasākumi, tostarp kultūras pasākumi, šajā padomju laika funkcionāru citadelē faktiski nenotiek, Krievijas fonogrammu funfuki vien izrāda sevi, uzskatot sevi par pasaules “zvaigznēm”.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+